Pagājušajā nedēļā viens no svarīgākajiem notikumiem bija Vasarsvētki. Tie pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģijā. Tos svin svētdienā — piecdesmit dienas pēc Lieldienām, pieminot Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus nāves.
Tā kā es kalpoju četrās draudzēs, tad svētku dievkalpojumu Ērgļos un Jaunkalsnavā noturēju sestdien, bet Pļaviņās un Koknesē — svētdien. Līdz šim mums dievkalpojumi notika attālināti, bija iespējams skatīties internetā tiešraides no Pļaviņu baznīcas. Tagad uz dievkalpojumiem bija ieradušies draudzes locekļi, protams, ievērojot visus piesardzības pasākumus, tajā skaitā distancēšanos un roku dezinfekciju. Cilvēkos bija jaušams atkalredzēšanās prieks, viņi bija priecīgi satikties un parunāties viens ar otru, ar lielu interesi pēc ilgāka laika viņi klausījās sprediķi klātienē.
Šajos Vasarsvētkos arī Romas pāvests Francisks pirmo reizi kopš marta atkal sveica un uzrunāja cilvēkus Svētā Pētera laukumā. Cilvēku gan nebija daudz, jo aizliegta pārvietošanās starp reģioniem. Pāvests aicināja krīzi pieņemt kā iespēju jaunam sākumam un neieslīgt egoismā un pesimismā. Viņš arī uzsvēra, ka cilvēki ir svarīgāki par ekonomiku un ka šī pandēmija var darīt mūs vai nu labākus, vai sliktākus. Nemainīties nav iespējams.
Sakarā ar to, ka tiek paplašināta iespēja pulcēties arvien lielākam cilvēku skaitam Pļaviņās atsāktas arī Jāzepa vīru grupas tikšanās klātienē. Tās notiek katru otrdienu. Lai gan grupa ir samērā jauna, taču jau notikušie pasākumi ir apliecinājums, ka pamazām sāk veidoties skaista ģimeņu kopiena, kas vēlas augt ticībā, mīlestībā un priecīgā draudzes dzīvē.
Vēl viens no patīkamākajiem notikumiem pagājušajā nedēļā bija, ka beidzās remontdarbi Kokneses baznīcā, kurā tika nomainīta apkures sistēma, durvis, veikts logu remonts un celiņa bruģēšana. Finansējumu saņēmām no Lauku atbalsta dienesta, kā arī no domes, iespēju robežās ar savu artavu palīdzēja arī draudzes locekļi.
Protams, pasaulē viena no svarīgākajām tēmām ir Covid- 19 pandēmija un tās izraisītā krīze. Lai gan pēc 9. jūnija juridiski izbeigs ārkārtējo situāciju, tiks saglabāti ierobežojumi. Kādi tie būs, tiks saskaņots ar epidemiologiem un par to plānots lemt šonedēļ. Pamazām tiek atvērtas robežas, piemēram, Horvātija ceturtdien atvērusi robežu bez ierobežojumiem desmit Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem, tostarp Latvijas. It kā jau viss palēnām iet uz labo pusi. Ja man jautā, kas ir šī pandēmija un ko tas nozīmē, es nevaru atbildēt. Es nezinu. Katrā ziņā tas nav, kā daži uzskata, Dieva sods. Dievs nevienu nesoda, un lietas, kas tagad notiek, nav Dieva izraisītas. Šajā sakarā man gribas atgādināt pāvesta Franciska teikto: “Mēs domājam, ka varam būt veseli slimā pasaulē.” Diemžēl tā nenotiek. Protams, tā ir nelaime, mēs katrā dievkalpojumā aizlūdzam par Latviju, par visu pasauli. Gaidām un ceram, ka pandēmija drīz beigsies. Protams, katrs cilvēks šo pandēmijas laiku uzņem citādi. Ir cilvēki, kuri ir bravūrīgāki, ir tādi, kuri ļoti nobijušies. Tiesa, bailes nepalīdzēs, galvenais — ir jābūt atbildīgam.
Saeima turpina izskatīt trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus likumprojektam par novadu reformu. Vai reforma ir laba vai slikta, es nevaru detalizēti to precizēt. Es to varu vērtēt tikai no sevis. Ja man, piemēram, draudzei aktuālas lietas jārisina ar atbildīgu amatpersonu, kas ir kilometra attālumā vai 30 kilometru attālumā, tad es, protams, balsoju par pirmo variantu. Tuvāk esot, visas problēmas un idejas labāk redzamas un pārrunājamas.
Pagājušajā nedēļā diezgan daudz runāja arī par to, ka sadarbībā ar tehnoloģiju milžiem “Apple” un “Google” brīvprātīgo komanda Latvijā izstrādājusi mobilo lietotni “Apturi Covid!”. Tā ļaušot epidemilogiem ātri apzināt saslimušas kontaktpersonas, līdz ar to tikšot bremzēta slimības izplatība. Pagaidām gan neesmu apsvēris lietotnes lejupielādēšanas iespējas, jo neesmu īsti iedziļinājies šinī jauninājumā. Ja jau tā kalpo kopējam labumam, tad tas ir apsveicami.
Būsim pacietīgi un pavadīsim šo laiku bez liekas panikas un stresa!
