Šovasar Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā notiks pēdējais audzēkņu izlaidums. Skola būs atvērta līdz 31. augustam, tad to mazā skolēnu skaita dēļ slēgs. Audzēkņi un skolas darbinieki ar lēmumu ir samierinājušies. Tas ir nedaudz sāpīgs, bet saprotams lēmums.
Četrreiz mazāk audzēkņu
Skolā aizrit pēdējās mācību nedēļas, audzēkņi gatavojas eksāmeniem. Palikušas izlaiduma klases — trīs 12. klases un 9. klase, kopā 50 audzēkņu. Pirms pāris gadiem Aizkraukles novada domes deputāti pieņēma lēmumu skolu slēgt, mācības turpināja skolas audzēkņi, kas šogad to absolvēs, citas klases netika komplektētas.
Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā mācās audzēkņi, kam dažādu iemeslu dēļ pamatizglītību vai vidusskolas izglītību līdz šim nav izdevies iegūt. Dzīvesstāsti un iemesli ir tikpat dažādi, cik audzēkņi. “Lielākā daļa eksāmenus nokārtos un skolu absolvēs. Ir audzēkņi, kas šo iespēju nebūs izmantojuši. Dažiem bijušas grūtības iepriekšējā skolas kolektīvā, citiem ir personiski iemesli. Vidējā izglītība vairs nav tikai pašu iegriba, to prasa daudzas darbavietas. Piemēram, apsardzes dienesti un dzelzceļa uzņēmumi. Latvijā aizver visas vakarskolas. Ļoti daudzas skolas slēdza jau 2009. gadā, kad valstī bija krīze. Galvenais skolu slēgšanas iemesls — audzēkņu skaita samazināšanās. Agrāk Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā mācījās 200 skolēnu, tagad skaits sarucis četras reizes. Maz skolēnu nozīmē arī mazāk mācību stundu, kas ietekmē pedagogu atalgojumu. Skolotājiem nākas meklēt vēl citu darbu,” stāsta Andris Antāns, Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas direktors.
Pēdējo pāris mēnešu attālinātais mācību process noritējis veiksmīgi, tomēr nereti trūcis personīgā kontakta un klātienes pieejas. Motivētākiem audzēkņiem attālinātā mācīšanās bija vieglāka, caur datora monitoru “pabikstīt” audzēkņus bija grūti. Tiem, kas mācās apzināti ar mērķi iegūt izglītības dokumentu, ir lielāka atdeve mācību procesā.
Sāk no otra gala
Nav šaubu, ka arī turpmāk būs cilvēki, kam dažādu iemeslu dēļ būs nepieciešams iegūt pamata vai vidējās izglītības diplomu vakarskolā. Alternatīva Andra Antāna skatījumā būs pāreja uz citu skolu, ja būs radušies apstākļi, kas traucē vai apgrūtina mācības līdzšinējā izglītības iestādē, vai speciālas programmas izveide. “Grūti spriest. Varbūt šos audzēkņus vajag iepludināt atpakaļ parastajās klasēs, nevis sadalīt labajos un sliktajos. Tā tas bija padomju laikos, kad bija A, B, C un D klases. Tajā pašā laikā atsevišķa programma 12. klasei varbūt arī būtu noderīga. Viss notiekošais ir saistīts ar teritoriālo reformu. Pirms desmit gadiem Latvijā bija 1000 skolu, tagad ir vairs tikai 600. Tās ir fundamentālas pārmaiņas, runa ir par 400 likvidētām izglītības iestādēm. Visa pamatā ir audzēkņu skaita samazinājums. Mans viedoklis sākumā bija, ka Aizkrauklē nepieciešams veidot divas skolas, bet tas saistīts ar finanšu resursiem. Viena būtu ģimnāzija, otra parastā skola. Lai skola saņemtu lielāku valsts finansējumu, nepieciešams liels audzēkņu skaits. Tieši tādēļ tiek būvēta Aizkraukles novada vidusskolas piebūve, lai koncentrētu un izveidotu lielu un spēcīgu mācību iestādi. Tomēr nākotnē vajadzētu divu līmeņu skolas, kā tas pienāktos reģiona centram. Viena sagatavotu augstākajai izglītībai, otra — ikdienai. Arodskola ir cits stāsts, tur audzēkņi uzreiz iegūst profesiju. Vispirms vajadzēja realizēt teritoriālo reformu, lai saprastu, cik lieli novadi būs, un atbilstoši veidot izglītības sistēmu. Tad vieglāk saskatīt, kura skola nepieciešama, kā ar nokļūšanu. Vietējā pašvaldība redz vislabāk. Valdība sāka no otra gala, vispirms likvidē skolas un tad veido novadus. Jā, maza pašvaldība nodrošina administratīvās darbavietas, tomēr, raugoties valstiskā līmenī, nav iespējams uzturēt tik daudz mazu pašvaldību, kurās ir tikai 1000 iedzīvotāju. Šādas pašvaldības pastāv ar izlīdzināšanas fondiem, dotācijām. Ja vispirms būtu izveidots Aizkraukles novads, tad arī varētu skatīt un vērtēt izglītības modeli lielajā novadā. Tagad katrs cīnās par sevi, notiek savstarpējie aprēķini, visi cīnās par skolēniem. Būtiski domāt par ceļu kvalitāti, lai viss novads būtu izbraucams. Aizbraukt jau var ātri, ja vien ir labs ceļš.”
Darbu zaudēs skolotāji un tehniskie darbinieki
Divu gadu laikā vairums ar likvidācijas lēmumu ir samierinājušies un to pieņēmuši. Ir arī tādi, kas to uzskata par kļūdu. Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolā mācās audzēkņi no dažādiem novadiem — Kokneses, Skrīveriem, Jaunjelgavas un citiem. Joprojām ik pa laikam kāds interesējas par iespējām mācīties Aizkraukles vakarskolā. “Vakarskolu likvidācija nav sazvērestība, bet skarbā realitāte. Daudzi jaunieši emigrējuši uz ārvalstīm. Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskola noturējās diezgan ilgi. Mēs pārdzīvojām pirmo likvidācijas vilni un krīzi pirms desmit gadiem. 2009. gadā Vidzemē likvidēja principā visas vakarskolas.”
Vakarskolā strādā 20 skolotāji. Lielākā daļa paralēli nodarbināti citviet, daži ir pensijas vecumā, pāris skolotājiem nav citu darbavietu un pēc skolas likvidācijas būs jāmeklē jauna. Skolā strādā arī septiņi tehniskie darbinieki. Direktors, raugoties nākotnē, varētu apsvērt mācīt ģeogrāfiju, ko agrāk arī darīja.
Par telpām vēl nav zināms
12. jūnijā notiks pēdējais Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolas 9. klases izlaidums. 25. jūlijā atvadas skolai teiks un svinīgi mācību gadu noslēgs 12. klases absolventi. Augusta beigās plānots atvadu pasākums, pēdējā pedagogu un iestādes darbinieku pulcēšanās līdzšinējā sastāvā un darbavietā.
Aizkraukles Vakara (maiņu) vidusskolu absolvējuši vairāk nekā 3600 audzēkņu. Direktora Andra Antāna 19 darba gadu laikā tie ir vairāk nekā 1000 absolventi.
Joprojām nav konkrētas skaidrības, kā turpmāk tiks izmantotas gandrīz 300 kvadrātmetru lielās Aizkraukles Vakara vidusskolas telpas. Aizkraukles novada domes deputāti apsvēruši dažādas iespējas. “Telpas varētu nodot Aizkraukles Mākslas skolas vajadzībām, otrs variants ir nodot tās biedrību pārziņā,” stāsta Kaspars Sniedzītis, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors. ◆
