Vasara ir aktīvākais darba laiks daudzās jomās, arī mazajiem ražotājiem. Šogad tā gan būs ar ierobežotām iespējām, bet pašmāju alus darītava “Burši” Aiviekstes pagastā sezonu sākusi ļoti darbīgi, pilnveidojot arī ražošanas procesu.
Koka kublus nomaina ar metāla
Šomēnes alus darītavā atvests un ierīkots jauns iejavošanas kubls. Tas ir no nerūsējoša metāla un aizstās līdz šim esošo koka tvertni. Kā atzīst alus darītavas īpašnieks Mārtiņš Daģis, daudz domāts, lai ražošanu padarītu efektīvāku. Jaunais kubls palīdzēs noturēt precīzāku alus recepti. Iejaucot alu, ir svarīgi šai masai visos posmos noturēt nemainīgu nepieciešamo temperatūru, lai galarezultāts precīzāk atbilstu receptei, konkrēto garšu saglabājot katrā vārījumā. Līdz šim uzņēmuma aldaris Agris Mežmalis masu kublā maisīja ar koka menti, bet tagad process notiks automātiski, kas ne tikai būtiski atvieglos darbu, bet arī kāpinās ražošanas apjomu, jo vienā reizē varēs uzvārīt vairāk alus.
Mārtiņš atzīst, ka līdz ar to koka tvertņu ēra “Buršos” ir beigusies. Pirms diviem gadiem jau pret metāla nomainījuši raudzēšanas tvertnes, tagad — iejavu kublu. Gan Mārtiņš, gan Agris atzīst, ka koks visiem patīk, bet ar to strādāt ir daudz grūtāk, jo rezultāts līdz niansēm nav paredzams. Savukārt klienti vēlas, lai garša konkrētajam produktam vienmēr būtu nemainīga. Sākot darbību, kad kapitāla nav daudz, koka trauki ir ekonomiski izdevīgāki, tāpēc pārsvarā tie ir mazajās alus darītavās. Attīstoties visi lielākoties izvēlas metāla traukus.
Lielveikalu noteikumus grūti izpildīt
Jauno iekārtu piegādāja Mārtiņš Kazradzis no uzņēmuma “Sula DEM’” Saldū, kas gan izgatavo iekārtas alus darītavām, gan ražo “Saldalu”. Viņš ir kā krusttēvs daudzām mazajām alus darītavām Latvijā, un “Burši” ir otrie. Mārtiņš Kazradzis vērtē, ka šī joma sāka attīstīties, kad valsts samazināja akcīzes nodokļa nodrošinājuma maksu mazajām alus darītavām no 10 uz 2 tūkstošiem eiro, kas jauniem un nelieliem uzņēmumiem ir nozīmīgi un liels stimuls sākt darboties. Tagad nelielās alus darītavas ar savu produkciju nosedz apmēram pusi tirgus.
Savu pircēju uzņēmēji rod dažādās tirdzniecības vietās, tostarp arī lielo veikalu ķēdēs, bet tur noteikumi ir drastiski. Abi Mārtiņi smej, ka visu citu var nepagūt izdarīt, bet uz lielo noliktavu vai veikalu prece jāaizgādā noteiktajā laikā un daudzumā, jo pretējā gadījumā sodi ir lieli. Dzīvā alus darītājiem šis process ir vēl sarežģītāks, jo produkcijai vajag speciālu uzglabāšanas temperatūru un arī realizācijas laiks nav tik ilgs, tāpēc nosacījumi nav izdevīgākie. Tomēr piecos lielākajos Rīgas veikalos “Maxima” “Buršu” alus ir.
Bažas par izbraukuma tirdzniecību
Uzņēmumā joprojām ražo tumšo un gaišo alu ar nosaukumu “Burch”. Vairākas alus šķirnes sarežģī ražošanu un dokumentācijas kārtošanu. Jārēķinās arī ar citām no ražotājiem neatkarīgām problēmām. Piemēram, pirms neilga laika tāda bija alus taras izmaiņas valstī. Līdz ar to daudz kas jāmaina, arī jau izgatavotās etiķetes, un tad ir skaidrošanās ar kontrolējošajām iestādēm. Nosacījumi valstī mainās ik pa laikam. Tagad atkal jauni sarežģījumi, ko neviens nevarēja paredzēt. Šis laiks gan nav ieviesis lielas korekcijas ražošanā, arī izejvielu piegādē. Lielākoties tās iepērk uz vietas Latvijā, kur uzņēmēji spējuši radīt labus produktus vietējiem ražotājiem. Iesalu un citas sastāvdaļas tumšajam alum gan joprojām piegādā no Vācijas, kur tas ir vispiemērotākais. Mārtiņš Kazradzis atzīst, ka ražotāji un piegādātāji ir gatavi sadarboties ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.
Bažas šovasar ir par izbraukuma tirdzniecību, jo lielu pasākumu, visticamāk, nebūs. Tomēr, neraugoties uz esošo situāciju, “Burši” nevis samazinājuši, bet šajā sezonā kāpinājuši ražošanas un pārdošanas apjomu. Ieguvēji viņi, iespējams, ir ar to, ka alus realizācija pamatā nav bāros un kafejnīcās. Gads no gada devis iespēju investēt attīstībā. Pirms laika iegādāta pudeļu pildāmā iekārta, ko ražotāji speciāli pielāgoja gan stikla, gan plastmasas tarai, un liels prieks ir par jauno iejavu kublu. Jaunā alus sezona var sākties ar pilnu jaudu. ◆
