Kokneses kultūras nams šovasar koknesiešiem piedāvā šim laikam piemērotu četru noskaņu koncertu ciklu mūzikas nesteidzīgai baudīšanai un relaksācijai. Koncerti notiks gan pilsdrupās, gan pie “Fauna galvas”, gan pie Pērses ūdenskrituma atveida un virziena norādņu staba akmeņainajā laukumā.
Kultūras nama direktore Inguna Strazdiņa teic, lai gan šis īpašais laiks plānos ieviesis nelielas korekcijas, koncerti būs, ievērojot visus valstī izsludinātos noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem un distancēšanos. Pirmais koncerts paredzēts jau 19. jūnijā pulksten 20 Kokneses pilsdrupās, kurā uzstāsies Dace Straume (gongs, kokle, balss). 17. jūlijā plānota ģitārista Normunda Ņērbuļa muzicēšana, 14. augustā būs tikšanās ar dziesminieku Kārli Kazāku, bet vasaras izskaņā muzicēs grupa “Willow Farm”.
Direktore aicina ieplānot šos piektdienu vakarus mūzikai, dabai un sajūtām. Pirms vai pēc koncertiem vēl vairāk pozitīvas emocijas pastiprinās pastaiga pa Kokneses parku.
Uz Daces Straumes koncertu jau sākusies pieteikšanās.
Lai varētu nodrošināt distancēšanos un klausītāju skaits nepārsniegtu noteikumos paredzēto, direktore lūdz pieteikties pa tālruni 25431154.
Afišā, kas aicina uz Daces Straumes koncertu, rakstīts: “Tikšanās skaņu pasaulē, kas mūs iedvesmos būt un gūt.”
Kā vēsta internetā atrodamā informācija, Dace savulaik no veiksmīgas profesionāles biznesa jomā kļuva par radošu brīvmākslinieci. Tā viņa spēja ne tikai izkļūt no rutīnas, bet arī depresijas. Dace ir ne tikai gongu meistare, bet arī mūzikas terapeite, psiholoģe, personības izaugsmes trenere un bērnu nometņu vadītāja.
Vienā no intervijām viņa atceras, kā sākusies viņas iepazīšanās ar gongu spēli. “Mūsu uzņēmums rīkoja biznesa semināru. Izziņoja, ka otrajā daļā būšot jāguļ zemē, skanēšot gongi. Par tādiem nebiju pat dzirdējusi. Ieradās Alisija un Ričards Eiliakas, gongu meistari no Lietuvas. Vēlāk viņi kļuva par maniem pirmajiem skolotājiem. Kad viņi sāka skandināt tos milzu instrumentus, manī kaut kas sakustējās, pamodās dvēseles kliedziens. Tik ilgi esmu to meklējusi! Tas ir mans!
Gāju klāt meistariem un sacīju, ka gribu mācīties spēlēt gongus. Viņi māja ar galvu: jā, daudzi tā saka. Taču es nerimos. Vēlāk tiešām braucu pie viņiem mācīties.” Es nopirku vienu gongu. Nevienam to neteicu. Tas ir dārgs instruments, bet es pat nezināju, kam man to vajag. Katru rītu gongu skandināju. Gulēju vai sēdēju blakus gongam un uzsitu, kā mācēju. Pēc laika pamanīju, ka uzlabojās pašsajūta, noskaņojums un veselība. Kļuvu mierīgāka. Arī psiholoģiski jutu pozitīvas izmaiņas.”
(“Latvijas Avīze”, 23. 11. 2018.)
