Vasarsvētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģijā. Tos svin svētdienā — piecdesmit dienas pēc Lieldienām, pieminot Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus nāves.
Vasarsvētku svinēšanas tradīcijas sakņojas arī tautas ieražās. Jau sensenis latviešiem Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu. Līdzīgi kā Jāņos ir ozollapu vainagi, kalmes un ozolzaru vītnes, tā Vasarsvētkos mājas, baznīcas tiek pušķotas ar bērzu meijām. Saskaņā ar latviešu tradīcijām dienu pirms Vasarsvētkiem visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju. Istabās tiek ienesti bērzi un ceriņi. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, un Vasarsvētkos allaž tiek gaidīts saulains, silts un jauks laiks.
Ticējumi
* Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām slotām, tad dabū kašķi.
* Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem — būs auglīga vasara. ◆
