SIA “Aizkraukles KUK” 2019. gadu noslēdza ar 8255 eiro lielu peļņu, kuru plāno izlietot attīstībai. Tā finansiālie rādītāji ir uzlabojušies, jo 2018. gadā uzņēmumam bija 4830 eiro lieli zaudējumi. Šo gadu uzņēmums plāno noslēgt ar 4332 eiro lielu peļņu.
Jāveic līzinga maksājumi
Uzņēmums pašvaldībai iesniedzis pagājušā gada finanšu pārskatu, kuru apstiprinājusi SIA “Rīgas revidentu birojs” valdes locekle un zvērināta revidente Ināra Bula.
Domes sēdē “Aizkraukles KUK” valdes loceklis Zemgus Vītoliņš informēja, ka pērn uzņēmumā pakāpeniski atjaunota tehnika, nomainīti konteineri, izgatavoti un izvietoti dalītās vākšanas konteineri. Uzņēmumam nav nodokļu parādu, bet līdz 2021. un 2022. gada rudenim ir četri līzinga maksājumi par iegādāto kravas pašizgāzēju, traktoru ar komunālo aprīkojumu, ielas slaukāmo iekārtu un automašīnu VW Golf Variant.
Ieņēmumi 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājušies no 610 880 eiro līdz 683 346 eiro. Lielākas kļuvušas ražošanas un administrācijas izmaksas. Šogad plānoti vēl lielāki ieņēmumi — 707 120 eiro apmērā. Apgrozījums palielinājies, jo pieaudzis labiekārtošanas pakalpojumu apjoms, kā arī tiek sniegti jauni pakalpojumi.
Samazina kubikmetra svaru
Iepriekš zāli Aizkrauklē pļāva gan pašvaldības uzņēmums “Lauma A”, gan pašvaldības darbinieks, gan “Aizkraukles KUK”, bet turpmāk to darīs tikai “Aizkraukles KUK”. Uzņēmums zāli šogad papildus pļauj arī dažādās pašvaldības teritorijās, kur tas jādara reizi, divas reizes gadā. Tā kā “Laumai A” nav specializētās tehnikas, turpmāk ielu attīrīšanu no smiltīm mehanizēti veiks “Aizkraukles KUK”. “Pēc šī pavasara vētras pilsētas ielas sakopām pusotras dienas laikā. Pēc ziemas smiltis varam savākt nedēļas laikā, iepriekš tam bija nepieciešamas vismaz trīs nedēļas,” tehnikas priekšrocības vērtē Zemgus Vītoliņš. “Ar tehniku ātrāk savācam arī rudens lapas, izfrēzējam celmus, kas atvieglo pļaušanu. Esam sākuši Daugavas krastmalas sakopšanu, izzāģējot apaugumu posmā iepretim sporta centram līdz katoļu baznīcai, izlīdzinām zālienus, atjaunojam iekšpagalmu zālienus, ar tehniku ātri varam sakopt dobes. Turpinām atkritumu konteineru atjaunošanu.
Aprēķinos esam samazinājuši vienā kubikmetrā esošo atkritumu svaru no 140 kilogramiem līdz 125 kilogramiem, pateicoties iedzīvotājiem, kuri atšķiro smagās frakcijas, piemēram, stiklu, līdz ar to vidējais kubikmetra svars samazinās, un tas dod iespēju maksu par atkritumu izvešanu atstāt pašreizējā līmenī, lai gan dabas resursu nodokļa lielums pieaug. Šķiroto atkritumu savākšanā ļoti pozitīvi vērtēju sadarbību ar uzņēmumu “Eco Baltia vide”.”
Jāveic Totēnu slēgtās izgāztuves rekultivācija
Izstrādāts Totēnu slēgtās izgāztuves rekultivācijas plāns. Saskaņojot ar Valsts vides dienestu, “Aizkraukles KUK” darbinieki no pieguļošajām privātajām teritorijām savāca vēja izdzenātos atkritumus. Totēnu izgāztuves rekultivācija būs liels izaicinājums — uzskata uzņēmuma vadītājs. Vēl jāveic un jāatjauno monitoringa urbumi, jānovērtē situācija un jāizstrādā tehniskais projekts. Cik varētu izmaksāt tehniskais projekts un rekultivācija, to pašlaik grūti pateikt — summa varētu būt ļoti liela, tādēļ jācenšas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.
Par kompostēšanu skaidrības vēl nav
“Ļoti liels nākamā gada izaicinājums būs bioatkritumu jeb kompostējamā materiāla savākšana, ko paredz Eiropas regula, taču Latvijā pagaidām vēl nav skaidrības, kā tas notiks,” saka uzņēmuma vadītājs. “Ne visi atkritumi, kas sapūst, ir kompostējami, piemēram, zivs vai gaļas atliekas izmetamas pie sadzīves atkritumiem, bet kartupeļu mizas — pie bioatkritumiem. Būs liels izaicinājums izglītot sabiedrību un likt saprast, ka ir svarīgi šķirot ne tikai stiklu un kartonu, bet arī bioloģiskos atkritumus. Konteineri būs tukšojami divreiz nedēļā, bet karstā laikā biežāk. Ar lapām un zariem viegli tiekam galā, bet kā būs ar pārējo? Būs vajadzīgs kompostēšanas laukums, taču “Vidusdaugavas SPAAO” kapitāldaļu turētāji no idejas to ierīkot atteicās lielo izmaksu dēļ. Pēc katras iztukšošanas konteinerus vajadzēs dezinficēt, uz vietas to nevaram veikt, būs jāved prom un jānovieto citi, tas būs sarežģīti un dārgi.
Viens no risinājumiem, ko izmanto dažas Eiropas valstis, ir ievietot atkritumus atsevišķas krāsas maisos un atšķirot ar lāzertehniku, taču pagaidām nevaru iedomāties, kā tas varētu notikt. Cerams, ka uz rudens pusi par to būs vairāk informācijas un lielāka skaidrība.”
“Rosmei” jādomā risinājums
Deputāts Edgars Ratnieks domes sēdē jautāja, vai Aizkrauklē, garāžu kooperatīvā “Rosme”, konteineri “nežēlīgi ātri piepildās” vai arī nav noslēgts līgums? Jo nekārtība tur ir liela.
“Ir noslēgts līgums, un mēs atkritumus varam vest kaut katru dienu, taču, ja par tiem mums nemaksā, tad mums jāmaksā no saviem līdzekļiem. Nevaram izvest un tad prasīt samaksu, strādājam tikai saskaņā ar līgumu. Mums nav iespēju nodot atkritumus bez maksas, par katru mūsu nodoto tonnu saņemam rēķinu no poligona — 84,24 eiro par tonnu,” skaidro Zemgus Vītoliņš. “Ja “Rosme” atrod papildu līdzekļus, izvedam vēl. Konteineri tiek pārpildīti, jo tajos atkritumus izmet ne tikai kooperatīva biedri, papildus atkritumi tiek atvesti no apkārtnes ar busu un smago mašīnu, jo tur var netraucēti iebraukt un izkraut. Lai visas mantas aizvestu, mums jāizmanto divas tehnikas vienības. “Rosmei” jāmeklē risinājums, tas ir privātīpašums un katram jāatbild par savu teritoriju, risinājums varētu būt videonovērošana un teritorijas norobežošana.”
