Ikdienā Ineta Ziedāne ir iepirkumu speciāliste Neretas novada domē. Viņas darbs ir sarakstīt “papīrus” un salikt skaitļus pa “plauktiem”, lai rezultātā novadā saremontētu ielu, kādai ēkai uzliktu jumtu vai nopirktu traktoru. Šī nedēļa Inetai ir īpaša — ar ziediem, laimes vēlējumiem. Pirms piecdesmit pieciem gadiem viņa bija mammas Rutas un tēta Jāņa lielais notikums.
Studente divas reizes
Inetas mamma Ruta bija veterinārārste, tētis Jānis — atslēdznieks, strādāja Neretas pienotavā. Bērnība paskrēja kopā ar māsu Everitu. Kad jautāju Inetai par tiem laikiem, pirmās atmiņas nāk ar garšām. “Neretas centrā bija kioskiņš, tajā pārdeva citronu saldējumu “Vēsma” papīra glāzītē un saldējumu šokolādes glazūrā,” atceras Ineta. Atšķirībā no manas bērnības Bauskā, kur pēc saldējuma vajadzēja izstāvēt garu garā rindā, Ineta bija viens no tiem laimīgajiem bērniem, kurš saldējumu varēja ēst, cik grib. Ja atmiņas par tēti nāk caur saldējumu, atmiņas par mammu — caur asinīm. Ejot palīgā mammai, asistējusi asins analīžu noņemšanā lopiņiem un vēlāk arī laboratorijā. Neraugoties uz šādu bērnības pieredzi, Ineta neizvēlējās apgūt profesiju, kas būtu saistīta ar pārtikas ražošanu vai veterināriju. Skolas laikā gan bijušas domas par ārsta ķirurga profesiju.
Par studenti viņa kļuva divas reizes. Pēc Neretas vidusskolas beigšanas 1983. gadā, kad iestājās toreiz Rīgas Arvīda Pelšes vārdā nosauktajā politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Rūpniecības un civilās aizsardzības fakultātē. Tur viņu sagatavoja par diplomētu inženieri celtnieci. Lai piepildītu studiju gadu vakarus, kopā ar draudzeni devušās uz kulinārijas kursiem. Ineta saka, tajos iegūtās iemaņas dzīvē vienmēr noderējušas. Savukārt ar studiju laika draudzeni palikušas tuvas uz visiem laikiem un satiekas arī tagad, pēc teju četrdesmit gadiem.
Patīk skaitļi un bilances
Daudzus gadus vēlāk, 2003. gadā, absolvēja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Kāpēc šāda profesijas izvēle? Skolā labi padevusies matemātika, fizika. Pēc politehniskā institūta viņu nosūtīja darbā uz Jēkabpils uzņēmumu “Lauku celtnieks”. Tur projektēja dažādas lauksaimniecībā nepieciešamās būves, piemēram, kūtis. Ar Jēkabpili saistās pieci dzīves gadi. Tur bija savs dzīvoklis, ikdienas rūpes. Pamazām saruka pasūtījumu apjoms celtniecībā, zemniekiem vairs nebija tās rocības kā agrāk, tajā laikā arī saslima mamma. Viņai Neretā bija saimniecība ar slaucamām govīm, un Ineta nolēma pārcelties atpakaļ uz Neretu, palīdzēt mammai. Te Inetas dzīvē atgriezās saldējums — kopā ar vīru izveidoja savu mazo biznesu, kurā nodarbojās ar saldējuma tirdzniecību. Vēlāk strādāja par grāmatvedi vietējā veikalā. Šajā laikā saprata, ka grāmatvedība ir joma, kas tiešām patīk, tāpēc izlēma to apgūt padziļināti. Pienāca kārta studijām Latvijas Universitātē. Vēlāk par darba vietu kļuva Neretas sociālās aprūpes centrs, kur bija noliktavas pārzine.
Neretas novada domē par iepirkumu speciālisti Ineta strādā jau sesto gadu. Joprojām gandarījumu no šī darba rodot, kad redz sava darba augļus, piemēram, pārbūvētu ielu Neretā. Apzinoties, cik daudz darba ieguldīts, lai šādu projektu paveiktu līdz galam.
Nedaudz vīlusies Itālijā
Ceļot, redzēt, iepazīt — tā īsumā var aprakstīt Inetas no darba brīvo laiku. “Katru gadu cenšos kaut kur aizbraukt. Pagājušajā gadā Vācija un nedaudz Francijas. Pēc ceļojuma uz Horvātiju pat prātoju, kā būtu, ja pārceltos uz dzīvi šajā valstī — tik skaista tā ir ar kalniem, ūdeņiem. Itālija, Venēcija bija mana sapņu zeme, līdz tur nokļuvu un sapratu, ka nav gluži tā, kā iedomājos,” tā par savu vaļasprieku stāsta Ineta. Vēl pirms robežu slēgšanas šogad paspējusi aizbraukt uz Poliju. Vakaros, lai domas “atslēgtu” no darba, noder grāmatas, bet dažreiz arī adīšana vai tamborēšana. Tām gan laiks ir pēc tam, kad apdarīti visi mājas darbi, kuru īpaši daudz ir vasarā.
Ar jubilāri tikos viņas darbavietā — Neretas novada domē. Uz sarunu viņa atnākusi elegantā kleitā, šķiet, tikko no frizētavas un vizāžista. “Skaistai jābūt vienmēr, arī darbā,” viņa saka. Viena no viņas vājībām ir rotas, un tās mēdzot izgatavot arī pati. Vēl viens iemesls šonedēļ posties bija dzimšanas diena, kura šogad vīrusa dēļ aizvadīta klusāk nekā citus gadus. ◆
