Līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā paredzēts izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā — 34 novadus un piecas republikas pilsētas. To paredz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijā 12. maijā galīgajam lasījumam atbalstītais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts. Ideja par Sēlijas novada izveidi, kurā ietilptu Daugavas kreisā krasta pašvaldības — no Jaunjelgavas līdz Ilūkstes novadam — nerada atbalstu ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), ne Saeimā.
Par šo un citiem ar reformu saistītiem jautājumiem saruna ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūru Tomu Plešu.
Atbalsta prezidenta
ierosinājumu
— Kā šībrīža reformas modelis atšķiras no sākotnēji iecerētā?
— Sākotnējais reformas modelis, ko piedāvāja VARAM, bija Latviju sadalīt 35 pašvaldībās. Pašlaik valdība Saeimai vērtēšanai piedāvā 39 pašvaldību modeli. Saeimā trīs lasījumos, izskatot vairāk nekā 800 priekšlikumu, kopā šī jautājuma apspriešanai veltot vairāk nekā 120 stundu, šobrīd klāt nākušas trīs pašvaldības. Kopumā rezultātu vērtēju kā ļoti labu. Ja salīdzina ar iepriekšējo reformu, tad toreiz pie sākotnējā reformas modeļa klāt nāca 50 pašvaldības.
— Vai ir vēl kāda cerība idejai par Sēlijas novada izveidi?
— Saeimas otrajā lasījumā par to tika daudz diskutēts un lūgts pašvaldībām vienoties par risinājumu. VARAM redzējumā bija visas Sēlijas novadā esošās pašvaldības apvienot Aizkraukles vai Jēkabpils novadā, kas ir attīstības centri un svarīgs priekšnoteikums novada attīstībai nākotnē. Diemžēl par šādu modeli pašvaldības nespēja vienoties. Šāda priekšlikuma nebija arī no Sēlijas novadu veidojošajām pašvaldībām. Līdz ar to Saeima otrajā lasījumā šo ideju noraidīja. Trešajā lasījumā opozīcijas partijas bija iesniegušas priekšlikumu Sēliju veidot kā atsevišķu novadu, bet, ņemot vērā otrā lasījuma diskusijas, arī šo priekšlikumu neatbalstīja. Liela diskusiju sadaļa līdz šim bijusi par to, kā Sēlijas novadam attīstīt un kopt savas kultūrvēsturiskās vērtības, attīstīt vienotu kultūrtelpu. Tāpēc atbalstīts Valsts prezidenta Egila Levita redzējums un nolemts līdz gada beigām izstrādāt atsevišķu likumu iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai, kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederībai latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Pašlaik pie šī likumprojekta strādā Valsts prezidents un viņa komanda, un, visticamāk, rudenī šo likumprojektu redzēsim Saeimā apspriešanai.
— Kādu taustāmu ieguvumu dos šāds likums?
— Tas atkarīgs no konkrētā piedāvājuma. Pašlaik svarīgi ir dot instrumentus šiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, kas ļautu stiprināt kopienas izjūtas. Tas nozīmē arī dažādus finanšu mehānismus. Diskutējot par šo jautājumu Saeimas komisijās, identificējām vairākas vietas Latvijā, kur šis jautājums ir nozīmīgs. Bez Sēlijas tāda ir arī, piemēram, suitu apdzīvotā teritorija — Alsungas novads un pašvaldības tā tuvumā. Katra no šīm teritorijām ir svarīga daļa kopējā Latvijas kartes audeklā.
Būs vēsturisks
lēmums
— Kad diskusijām, protestiem un priekšlikumiem par ATR būs pielikts pēdējais punkts?
— Tuvākajā laikā, maija otrajā pusē, Saeima lems galīgajā lasījumā. Izskatīsim 377 priekšlikumus, un, kad par šo likumu būs nobalsots, tas nozīmēs, ka par novadu teritoriju robežām beidzot būs nolemts. Pēc sešu mēnešu garām diskusijām ATR likums būs pieņemts.
Nākamās pašvaldību vēlēšanas notiks 2021. gadā jau jaunajās novadu teritorijās, un to robežas juridiski būs spēkā pēc šīm vēlēšanām. Līdz tam savs darbs jāveic arī pašvaldībām saistībā ar VARAM izstrādātu metodiku, kādā veidā pašvaldībām efektīvāk un pareizāk veikt teritoriju apvienošanu. Sagaidāms, ka šī gada rudenī VARAM Saeimā apstiprināšanai iesniegs jauno Pašvaldību likumu, kā arī jauno Reģionālās attīstības plānošanas likumu, kas noteiks jauno administratīvo reģionu pārvaldību.
— Pieminējāt opozīciju — politiskos spēku, kas ir pret ATR.
— Uzklausot partiju argumentus, izriet, ka principā visi ir par šo reformu. Tomēr, piemēram, no Zaļo un Zemnieku savienības un citām opozīciju pārstāvošajām partijām bijuši neobjektīvi centieni bremzēt reformu. Reforma tiešā veidā skar šo partiju intereses, jo opozīcijas partijās ir pašvaldību vadītāji. Tāpēc bieži bijušas šaubas par patiesajiem iemesliem, kādēļ opozīcija ir pret reformu. Visticamāk, tādēļ, ka šis ir veids, kā pasargāt pašvaldību vadītājus. VARAM uzskats ir — reformai jāstrādā iedzīvotāju labā, lai pēc tās viņi varētu saņemt daudz kvalitatīvākus pakalpojumus un Latvijā kopumā mazinātos nevienlīdzība starp pašvaldībām.
— Reforma varētu būt kā visas valsts kopīgas izaugsmes sākuma punkts?
— Es to noteikti tā redzu. Kad Saeima galīgajā lasījumā pieņems ATR likumu, tas būs vēsturisks lēmums un pagrieziena punkts Latvijas attīstībai. Kā pirmais ieguvums būs 300 miljonu eiro vērtā autoceļu programma. Tās realizācija nozīmēs savienot attālākās vietas pašvaldībās ar attīstības centriem.
— Vai pašreizējā ārkārtas situācija pasaulē un Latvijā nav šķērslis ATR?
— Tieši šobrīd, kad saskaramies ar Covid-19 krīzi, nepieciešamas spēcīgas pašvaldības, kas īstermiņā un ilgtermiņā saviem iedzīvotājiem var sniegt sociālo atbalstu. Te ļoti svarīga gan pašvaldību finansiālā kapacitāte, gan darbinieku profesionālais līmenis. 2013. gadā pašvaldībās tika veikts 2009. gada novadu reformas izvērtējums. Vairāk nekā puse pašvaldību par to izteicās pozitīvi, jo tādējādi radusies iespēja piesaistīt finansējumu un investīcijas, kas ir svarīgs priekšnoteikums jaunu darba vietu izveidošanā. Ņemot vērā jauno ATR, likumā būs noteikts, ka pašvaldībai ir jārūpējas par uzņēmējdarbības atbalstu. Savukārt Latvijas Bankas pētījums parādīja — ja pašvaldībā ir 20 tūkstoši iedzīvotāju, tad potenciālie ietaupījumi, kas varētu rasties, samazinot administratīvos izdevumus, varētu būt 180 miljoni eiro gadā. Jaunās reformas rezultātā pašvaldībās iedzīvotāju skaits būs pat lielāks nekā 20 tūkstošu. Līdz ar to arī potenciālais ietaupījums sagaidāms lielāks. Saeima nenoteiks, kurā virzienā attīstīties katrai pašvaldībai. Katras pašas pārziņā būs izvērtēt savas prioritātes un savu redzējumu nākotnē. ◆
Komentārs
Jāsaskaņo kredīti un īpašuma pārdošana
Aizkraukle pēc novadu reformas kļūs par jaunveidotā Aizkraukles novada centru. Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, teic, ka pašlaik pašvaldību vadītāji gaida Saeimas lēmumu, tādu kā politisko punktu, brīdi, kad tiks pieņemts likums par Administratīvi teritoriālo reformu.
Lai gan arī pašlaik kaimiņu novadi darbības savā starpā saskaņo. Iepriekš pieņemtie likumi noteic, ka no janvāra investīcijām paredzētās summas, kas lielākas par 50 tūkstošiem, saskaņo domes sēdē. Tas attiecas, piemēram, uz izsolei izliktajiem pašvaldības īpašumiem, kas galvenokārt ir meža vai zemes platības. Tuvākajā laikā tiks pieņemts likums, kas regulēs pašvaldību kredītu pieprasījumu, un pēc šī likuma pieņemšanas visi nākotnē Aizkraukles novadā iekļauto pašvaldību kredīti būs jāsaskaņo ar Aizkraukles novada domi. Piemēram, pašlaik divus kredītus plāno ņemt Skrīveru novada pašvaldība. Valsts šobrīd akcentē naudas aizdošanu ceļu un ielu būvniecībai, kā arī siltumefektivitātes uzlabošanai.
Pašvaldības savā starpā sadarbojas civilās aizsardzības jomā, izveidota starpnovadu komisija, pašvaldību vadītāji komunicē arī “WhatsApp” grupā.
“Gaidām vadlīnijas no ministrijas (VARAM), ko, kādos termiņos varēsim darīt. Starp sešu novadu vadītājiem pašlaik ir atšķirīga attieksme — vieni uzskata, ka rīkoties topošā novada labā vajag jau tagad, citi uzskata, ka tas būs jaunās domes jautājums — kā jaunie deputāti lems, tā tam būs būt. Lai vieglāk būtu strādāt vēlāk, manuprāt, jau tagad jādomā un jārīkojas ar perspektīvu.”
Novada vadītājs saka, šobrīd, domājot par topošo Aizkraukles novadu, varētu sākt diskusijas par jaunā novada pārvaldes modeli — kā tajā iekļausies pašreizējo novadu centri, vai tie būs daļēji autonomi vai tomēr centralizēti. Pašreizējā ATR likuma projekts pieļauj zināmu rīcības brīvību. Saistībā ar to lieti noderētu citu, jau šobrīd lielo novadu — Rēzeknes, Gulbenes un citu — pieredze. Aizkraukles, Skrīveru, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas un Neretas novadu vadītājiem vērtīga būtu pieredzes apmaiņa, tikšanās ar šo novadu vadību. “Varbūt jāveido attīstības aģentūra vai nodaļa, kas vai nu darbotos centralizēti — Aizkrauklē, vai arī tās pārstāvji darbotos katrā no pagastiem. Tomēr jāpatur prātā, ka, lai ko mēs tagad izdomātu, pēc pašvaldību vēlēšanām jaunā novada vadība to var nepieņemt.
Protams, par jaunā novada deputātiem var kļūt pašreizējie novadu vadītāji, kas nozīmētu pašreizējo darbību pēctecību,” pārdomās dalās Leons Līdums. “Joprojām bažas rada jautājums — cik spējīgi būsim domāt par jauno lielo novadu kopumā? Pēc inerces tas nenotiks automātiski. Būs cīņa par varas pozīcijām. Pirms vēlēšanām katram būs savi solījumi vēlētājiem, redzējums savas puses attīstībā. Kā to pakārtot kopējai izaugsmei — tas būs izaicinājums. Gribas cerēt, ka mums ir demokrātiska domāšana. “Deķīša vilkšana” katram uz savu pusi būtu tuvredzība un laika zaudējums. Tikai kopā mēs varam būt stipri un efektīvi.”
Leons Līdums atzīst, ka, nezinot pārvaldes modeli, pašlaik par savu nākotni bažīgi pašvaldības darbinieki. Jau tagad jāsāk domāt par konkrētiem speciālistiem, piemēram, ekonomistiem, kuri strādā citos novados, bet laikus jādomā par viņu vietu Aizkrauklē.
