Jau desmit gadus uzņēmums “Latvenergo” kopā ar biedrību “Mēs zivīm” izgatavo un Daugavā izvieto mākslīgās ligzdas zivju nārstam. Aizvadītajā nedēļā šī vides projekta dalībnieki kopā ar laikrakstu “Staburags” devās pārbaudīt, vai zivis atzīst par labām jaunās nārsta vietas. Jā — aplūkotās ligzdas bija pilnas ikru.
Darbības lauks paplašinās
Šo iniciatīvu savulaik sāka biedrība “Mēs zivīm”, kuras aktivitātes pamanīja “Latvenergo”, un spēki rūpēs par zivju daudzveidību Daugavā tika apvienoti. Šajos gados Daugavā ielikts vairāk nekā 3000 ligzdu, kur nārsto asari, raudas un brekši. Desmit gados uzkrāta arī pieredze, kas šo darbu ļauj paveikt arvien aktīvāk un dod pārliecību, ka tas ir veiksmīgs. Iepriekšējos gados zivju nārsta ligzdas Daugavā galvenokārt bija pie Kaibalas un Ikšķiles. Pērn tās pirmo reizi izvietotas arī pie Annas klints Klintaines pagastā, ko atbalstīja vietējie uzņēmēji no “A. A. Mežmalas” un “IV Risinājumi”. Līdz ar to aptvertas visi trīs Daugavas hidroelektrostacijas, kas ar savu darbību traucē zivju nārstam.
Šogad iesāktais turpinās, un upē izvietots vairāk nekā 400 ligzdu, pie Annas klints — vismaz 50. Tās ieliktas noteiktā dziļumā, un katru atzīmē plastmasas pudele ar uzrakstu virs ūdens, kas kalpo kā pludiņš. Par akciju informēti vides inspektori un sabiedrība, lai lieki tās neviens neaiztiktu. Dodamies aplūkot ligzdas pie Annas klints.
Biedrības “Mēs zivīm” vadītājs Ivars Dubra stūrē laivu no vienas ligzdas pie nākamās. Pirmie nārstot dodas asari, tad raudas, un maija beigās to darīs brekši. Katra suga izmanto savu ligzdu, bet ir reizes, ka vienā nārsto divas sugas. Kad zivtiņas izšķiļas, ligzdas viņām ir kā pagaidu mājvieta. Ivars stāsta, ka ik pa laikam ligzdas ieteicams pacilāt, lai uz tām neveidotos duļķu nogulsnes. Pēc pusotra mēneša tās jau varēs izņemt no ūdens, jo nārsts būs beidzies, un zivju mazuļi gatavi doties patstāvīgā dzīvē.
Rezultāts sasniegts
Palīdzēt zivīm nārsta laikā ir būtiski tieši Daugavā, jo hidroelektrostaciju darbības ietekmē upē ir mainīgs ūdens līmenis, kas traucē dabīgo procesu.
“Latvenergo” vides aizsardzības vecākais speciālists Dainis Kanders stāsta, ka ražošanas procesā no dabas tiek ņemts, tāpēc tai jādod arī atpakaļ, un šis projekts ir viena no iespējām. Ligzdas ievieto iepriekš izpētītos posmos spēkstaciju augštecēs.
— Pārbaudot katru gadu, zivju nārsts šajās ligzdās bijis labs. Lai pārliecinātos, cik tas ir efektīvi, sadarbojamies ar zinātnisko institūtu “BIOR”, kas ir audzējis zivis no ikriem mākslīgajām ligzdām, un rezultāti ir teicami. Zinātnieki secinājuši, ka ligzdās galvenokārt nārstojuši asari un karpu dzimtas zivis, — stāsta Dainis Kanders.
Kopumā iepriekšējos gados ievietots ap 3000 ligzdu, un katrā no tām iznērsts vismaz 50 tūkstošu ikru. Labvēlīgos apstākļos visās ligzdās kopā tie ir aptuveni 20 miljoni zivju mazuļu. Tas gan nenozīmē, ka par tik daudz palielinās arī zivju skaits Daugavā, jo ir dabīgā atlase. No visa izdzīvo tikai 5 līdz 10%. Ja no vienas ligzdas tālākos ūdeņos dodas kaut viena zivs, tad rezultāts ir sasniegts, jo runa ir par daudziem miljoniem ikru. Turklāt zivju daudzveidība ik gadu tiek papildināta ar mākslīgi audzētiem zivju mazuļiem. Tā ka upe un arī makšķernieki nevar sūdzēties par zivju daudzveidības trūkumu Daugavā.
Filmē nārstu
Viena no zivju nārsta vietām šogad pirmo reizi vērojama tiešsaistē “Latvenergo” mājaslapā, uzņēmuma un arī “Staburaga” “Facebook” lapā. Tā ir iespēja ikvienam redzēt, kā no ikriem attīstās zivis, un kāda Daugavā ir zemūdens pasaule dienas laikā. Tāpat “Latvenergo” mājaslapā var vairāk izlasīt par šo vides projektu, kura mērķis ir veicināt zivju dabiskā nārsta iespējas, parādīt, ka ilgtspējīga enerģijas ražošana var pastāvēt līdzās ar bioloģisko daudzveidību. Tāpat izlasāms apraksts par ligzdu izgatavošanu un ievietošanu Daugavā. Dainis atzīst, ka tiešsaistes kamera darbojas nepilnu mēnesi un vēl nav apkopoti dati, cik daudz ir skatījumu, bet kolēģi un draugi to dara regulāri, tas patiesi interesanti.
Upēm jāpalīdz
Vides pētnieks un aktīvs dabas draugs Māris Olte todien arī bija sastopams pie Annas klints. Viņš teic, ka iepriekš ne reizi vien no makšķerniekiem dzirdējis, ka šādam pasākumam nav nozīmes. Tomēr gads no gada pierādījis pretējo. Makšķerniekiem jau svarīgākais, lai āķa galā būt pēc iespējas lielāka zivs, bet jābūt pacietīgiem. No dabas nevar tikai ņemt, tai ir arī jādod. Turklāt zemūdens pasaule ir tik daudzveidīga, un pētīt to ir dažkārt daudz interesantāk, nekā gūt tikai lomu.
“Latvenergo” kopā ar biedrību “Mēs zivīm” darbojas arī citos vides projektos, un viens no tiem ir mazo upju tīrīšanas talkas. Šogad noslēdzas darbi Pērsē 40 kilometru garumā. Dainis un Ivars atzīst, ka darāmā tur bijis daudz, jo upe jāattīra no bebru dambjiem un sagāztajiem kokiem, lai upe varētu turpināt savu tecējumu. Visam līdzi seko arī “BIOR”, veicot upes monitoringu. Noslēdzot to, varēs redzēt, kā mainījusies situācija un ko devuši šie darbi. Talkas ir ne tikai praktisks darbs, bet arī dabas izziņas process pieaugušajiem un bērniem, kuri ik gadu tajās iesaistās labprāt. ◆
