Pēdējo nedēļu laikā Daugavas piekraste Aizkrauklē krasi mainījusies. Tiek cirsti koki, līdzināta zeme. Darbi notiek, realizējot projektu par Daugavas ūdenskrātuves ainavu konceptu. Nākotnē plānots izveidot pastaigu takas, trošu tiltu, ūdens atpūtas laukumu un daudz ko citu. Vērīgākajiem iedzīvotājiem radušies jautājumi, vai masveidīgā koku izciršana nevar negatīvi ietekmēt Daugavas krastu?
Atstāj jaunos un perspektīvos kokus
Laikraksta redakcijā vērsās vairāki vietējie iedzīvotāji, kas interesējās, kurš speciālists ir konsultējis koku izciršanu un vai darbu ietekmē piekrastē nevar sākties nobrukumi. “Cik saprotu, tas darīts ar domu atsegt Daugavas ainavu, atbrīvot vietu skaistākiem un labākiem kokiem, izzāģējot tā saucamo pamežu. Koki palīdzēja noturēties pret vējiem. Cik atceros, tad kādreizējais skolas direktors Leons Geikins, kurš ļoti rūpējās par apzaļumošanu, agrāk speciāli esot Daugavas krastu apstādījis ar kārkliem, jo tiem ir stipra sakņu sistēma, kas notur krastu. Tagad tie ir nozāģēti,” interesējas aizkrauklietis.
Aizkraukles novada pašvaldība pagājušajā gadā, sadarbojoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedru, izstrādāja Daugavas ūdenskrātuves ainavu konceptu. Daugavas krasta sakārtošanas darbi, ko var paveikt pašu spēkiem, sākti jau pērn, tos turpina arī šogad.
Teritoriju aizvadītajā nedēļā izpētīja arī Aizkraukles novada pašvaldības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists un būvvaldes pārstāvis Didzis Grundulis. Darbi norit pēc plāna, un satraukumam par piekrastes drošību pamata neesot. “Daugavas ūdenskrātuves ainavu konceptā bija paredzēts atsegt Daugavas piekrasti. Mēs dzīvojam pie pašas likteņupes, bet pašu upi neredzam. Ainavas uzlabojumi tagad ļauj saskatīt Daugavu un turpināt realizēt projektā paredzēto ieceri. Izzāģēts pamežs, novākti arī sausie un bīstamie koki. Veselie koki ir atstāti, tos neizzāģēs. Ļoti daudz bija sauso koku, tieši gobas, vīksnas. Šiem kokiem mēdz būt slimība, kuras dēļ tie nokalst. Koki atstāti gan nogāzes augšpusē, gan lejpusē. Atstātas ir mežābeles, jaunās un perspektīvās kļavas. Tas ir darbu pozitīvais aspekts — tiek atklāti un atstāti perspektīvi koki. Arī lazdām un citiem kokiem nāks sakņu atvases, gan jauno, gan esošo koku saknes nodrošina krasta stiprināšanas funkciju. Nogāzē ozoli, kas ir ar saknēm gaisā, arī ir atstāti, saglabājot ainavas elementus. Veicot darbus, pašvaldība vadījusies pēc izstrādātā ainavu konceptu plāna. Jau tagad, braucot cauri pilsētai, kamēr lapas nav saplaukušas, Daugavu var ļoti labi redzēt. Tas ir pienesums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Nākotnē jādomā un jāstrādā pie pastaigu taku kvalitātes, kā tās labāk veidot. Lai piekraste nezaudētu savu pievilcību, jāatceras, ka nedrīkst piemēslot apkārtni,” stāsta Didzis Grundulis.
Neērtības ir īslaicīgas
Pastaigu takas, atpūtas zona, bērnu interaktīvais un ūdens atpūtas laukums, skrituļošanas trase, trošu tilts — tās ir tikai dažas no iecerēm, kuras laika gaitā plānots izveidot Daugavas krastā Aizkrauklē. Lai visas šīs ieceres īstenotu, ir nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, tāpēc pašvaldība lēmusi īstenot konceptu secīgi un meklēt iespējas piesaistīt Eiropas Savienības un citus finansēšanas avotus. Tomēr ir darbi, ko jau šobrīd iespējams paveikt saviem spēkiem. Viens no šādiem darbiem ir krastmalas labiekārtošana un tīrīšana.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis informē, ka patlaban tiek sakopta Daugavmalas apkārtne. Vispirms Daugavas krastā no Aizkraukles katoļu baznīcas līdz Daugavas līcim pie stadiona tika iztīrīts pamežs, novākti izgāztie un nozāģēti bīstamie koki. Patlaban tur tiek izlīdzinātas izbrauktās rises, ko atstāja izvešanas tehnika, jo darbi tika veikti laikā, kad zeme nebija sasalusi. Tagad augsnes virskārta ir izžuvusi un to var apstrādāt.
“Šī vieta ir iedzīvotāju iecienīts pastaigu maršruts, tāpēc cenšamies to padarīt gājējiem pievilcīgāku un ērtāku,” saka Kaspars Sniedzītis. “Šobrīd no Aizkraukles novada vidusskolas (Lāčplēša ielā), skatoties uz Daugavas pusi, paveras ainaviski krāšņs skats. Iztīrītajā nogāzē drīz saaugs augi, un tā kļūs vizuāli vēl glītāka. Jāsaprot, ka neērtības, kas saistītas ar šiem darbiem, ir tikai īslaicīgas. Turklāt Daugavas krasts padarīts redzamāks arī tādēļ, lai novērstu vides postīšanu un piesārņošanu.”
Ierīkos apgaismojumu
Nākamais darbs Daugavas krastu labiekārtošanā ir projekta izstrāde apgaismojuma ierīkošanai Stadiona ielā — posmā no kultūras nama līdz stadionam. Pašvaldības pārstāvji sākuši sarunas ar būvniekiem, kas izgatavos kāpnes, kuras atrodas nogāzē aiz pilsētas kultūras nama. Pēc pašreizējām aplēsēm, kāpņu izgatavošana varētu izmaksāt apmēram 10 000 eiro.
Kaspars Sniedzītis atklāj, ka vēl Daugavas krastā pie Aizkraukles stadiona izlīdzināts reljefs — tam izmantota grunts, kas ņemta no topošās skolas piebūves. Šos darbus paredzēts turpināt tad, kad sāksies automašīnu stāvlaukuma izbūve starp Spīdolas ielas 12. un 14. namu. Tā Daugavas krasts posmā no kultūras nama līdz stadionam kļūs ne tikai pievilcīgāks, bet ērtāk kopjams, to varēs vieglāk nopļaut. Šajā vietā plānots ierīkot arī divus soliņus. “Šī varētu būt tā vieta, kur sākt audzināt sabiedrību, kas iziet pastaigā ar suni, jo tur iecerēts novietot urnas suņu ekskrementu savākšanai,” piebilst izpilddirektors. ◆
