Zemnieku posts un izmisums — migrējošās savvaļas zosis

Lai mazinātu postījumus, ko migrējošās zosis pavasarī var nodarīt lauksaimniecības kultūrām, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad pirmo reizi ir izsniegusi 140 atļaujas limi­tētai 1000 zosu ieguvei pava­sarī. Tā atļauta tikai stingri noteiktās platībās līdz
31. maijam. Šis skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.

Viena atļauja
Jau pirms diviem mēnešiem biedrība “Zemnieku saeima” un Dabas aizsardzības pārvalde aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus zosu  letālai atbaidīšanai. Mēneša laikā, kopš tika izsniegtas pirmās atļaujas  migrējošo putnu letālajai atbaidīšanai no sējumiem, izmantota tikai neliela daļa —  saņemta informācija par 38 nomedītām zosīm.
Saimniecībām, kuras saņēmušas Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā piecas zosis, savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, atļauts iegūt ne vairāk kā 10 zosu.
Kā noskaidrojām Dabas aizsardzības pārvaldē, Aizkraukles reģionā izsniegta tikai viena atļauja piecu zosu ieguvei. To saņēmis kāds zemnieks no Kokneses novada.  Jānis Bērziņš, mednieku kluba “Ķepainis” vadītājs, teic, ka trīs iesniegumus uzrakstījuši arī zemnieki, ar kuriem kolektīvam noslēgts līgums, diemžēl neviens nav apstiprināts. To, ka zosis iecienījušas “pārbaudīt” arī mūspuses lauksaimnieku laukus, ne reizi vien var pārliecināties, braucot maršrutā Koknese—Aizkraukle. 
Pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā  piebilst, ka saskaņā ar ekspertu un zemnieku novērojumiem šopavasar situācija ir nedaudz mierīgāka nekā pērn, jo migrējošās zosis Latvijas teritoriju šķērso īsākā laika posmā, migrējošo putnu bari ir mazāki un izkliedētāki. Taču atsevišķas saimniecības ir “apciemojuši” lielāki putnu bari nekā iepriekšējos gados.
Var pieteikties kompensācijām
Tie zemnieki, kuri nav saņēmuši atļaujas zosu letālajai atbaidīšanai vai šī metode nav bijusi iedarbīga un sējumi ir cietuši zaudējumus, jo­projām var pieteikties kompensācijām. Līdz šim ir saņemti 70 pieteikumi, kurus vērtē Dabas aizsardzības pārvaldes komisija, klātienē apskatot sējumu platības.
Taču, kā vēstīja LTV raidījums “Vides fakti”, ar to izmaksu nemaz tik gludi neiet.
“Praktiski valstī ir izstrādāti kompensējošie mehānismi, bet pēdējo gadu pieredze rāda, ka uz papīra tas viss ir uzrakstīts ļoti glīti un skaisti, bet dzīvē reāli tas nestrādā. Respektīvi, par 2019. gada gājputnu postījumiem lauksaimnieki vēl tagad, kas ir pēc apaļiem 12 mēnešiem, nav saņēmuši kompensācijas. Kas ir ļoti bēdīgi, jo kopumā dabasmīļi, putnu draugi priecājas par šiem īpatņiem. No otras puses, ja mums Latvijā uz [kopējo] sējplatību, kas mums ir 1,6 miljoni hekt­āru, parēķinātu tos postījumus, mums liktos, ka tas ir ļoti maz un nebūtiski, bet tajā pašā laikā, ja mēs to parēķinām indivīda līmenī, tad ir situācijas, kad vidējam, mazam lauksaimniekam, kas pavasarī apsējis 20 — 40 hektāru ar pupām, var izrādīties, ka tas ir vienīgais sējums vai puse no platības. Tādos gadījumos, ja zosis noposta platību, tie ir ļoti būtiski zaudējumi šim lauksaimniekam,” raidījumā skaidroja “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Pēc viņu aprēķiniem, cietušie solīto valsts kompensāciju nav saņēmuši vismaz 900 tūkstošu eiro apmērā. Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidroja, ka pērn bijuši vislielākie postījumi — apmēram divi miljoni. Tā kā budžetā tādi līdzekļi nebija ieplānoti,  visiem nepietika, daļa zemnieku to saņēma šā gada sākumā.
Neefektīvs risinājums
Medības stingri uzrauga gan DAP, gan Valsts meža dienests. Par katru nogalināto putnu medniekiem ir jāatskaitās, bet… vai putnu šaušana atrisinās gadiem ieilgušo problēmu?  Ir teiciens — ar smilgu šķūņa durvis neaizbāzīsi. Šķiet, tas atbilstīgs pašreizējai cīņai ar zosīm.
Arī biedrība “Zemnieku saeima” savā kompetencē ir izvērtējusi iespējamos pasākumus zosu nodarīto zaudējumu mazināšanai augkopībā un uzskata, ka esošie preventīvie pasākumi ir neefektīvi pret zosu atbaidīšanu no sējumiem. Komplektā ar putnu spēju atcerēties “bīstamās vietas” letālā atbaidīšana ir efektīvākais risinājums postījumu mazināšanā, ne pilnīgā novēršanā. Šāds risinājums nenodarītu kaitējumu zosu populācijai, jo letālās atbaidīšanas apjomi nebūtu lieli — putni pēc pirmā šāviena tiktu izbaidīti, pamestu lauku un nākotnē no konkrētajām vietām izvairītos. Rezultātā būtu sasniegts mak­-
simāls efekts ar minimāliem populācijas zaudējumiem.
Šobrīd visā Latvijā turpina sēt pupas, zirņus un citas kultūras, kas ļoti garšo un ir nepieciešamas zosīm, lai pietiktu spēka tālākam lidojumam. Putnu migrācija turpināsies līdz pat maija beigām. Cik lielus zaudējumus zosis sagādās zemniekiem šogad, vēl nevar prognozēt. ◆

Fakts

Latvijai cauri ceļo visas Ziemeļeiropas zosu sugas — sējas zosis, baltpieres zosis, Kanādas zosis, baltvaigu zosis, meža zosis un īsknābja zosis. Latvijā ligzdo tikai meža zosis, pārējās ligzdo ziemeļos.

Viedoklis

Jānis Dzenis, Kokneses novada z/s “Kalnavoti” saimnieks

— Tas taču ir izsmiekls tās 1000 atļaujas! Zosu taču ir miljoniem. Darbošanās ar atļaujām vairāk atgādina teātri, nevis nopietnu risinājumu.  
Nesen biju Zemkopības ministrijā — tur taču nav ne mazākās izpratnes, kas vispār notiek laukos!
Ja ļautu zosis brīvi medīt, tad postījumi būtu ievērojami mazāki. Tagad sanāk tā — mēs Latvijā zosis piebarojam, lai citās valstīs ir trekns medījums. Kompensācijas arī problēmu neatrisinās. Tās vēl šogad nav visiem izmaksātas par pagājušo gadu. Zemniekam katrs eiro ir svarīgs tūlīt, nevis kaut kad tālā nākotnē.
Šogad manā saimniecībā ziemāju lauki zosis neinteresēja, redzēs, kas būs ar vasarājiem un zirņiem. Redzēju, ka bars bija nolaidies auzu laukā, ja arī pa virsu palikušo sēklu nolasīja, lielas nelaimes nebūs.
Pērn daždien ap 100 kāšu pār  maniem laukiem pārlaidās. Bijām pamatīgi apsēsti no zosu intereses — dienā ar mašīnu  trīs — četras reizes braucu  uz lauka, lai tās aizgaiņātu. Zosis ir ļoti “slīpētas” — viņas ļoti ātri aptver, no kā draud briesmas, no kā ne. Nelīdz ne trokšņu lielgabali, ne suņi. Viņas palido tālāk un nosēžas. Rudenī pie manas mājas divas nedēļas dzīvoja zosu bars. Jutās kā saimnieces — staigāja pa pagalmu, “pārbaudīja” rapšu lauku.