Pļaviņu novada domes sēdē šodien paredzēts lemt par vienpusēju zemes nomas līguma laušanu ar biedrību “Sporta klubs “Vietalva””, kas pašvaldības īpašumu Vietalvas pagasta “Mailēs” apsaimnieko jau 19 gadu, izveidojot un labiekārtojot slēpošanas trasi un rīkojot dažādas sporta sacensības. Domes vadība pamato, ka biedrība bez atļaujas zāģēja vēja gāztos kokus un teritorijā apglabāja būvgružus, savukārt biedrības pārstāvji uzskata, ka pārmetumi ir nepamatoti un gatavi tiesāties.
Pašvaldība: uz mūsu vēstulēm neatbild
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss “Staburagam” skaidro, ka biedrības pārstāvji pārkāpuši zemes nomas līguma nosacījumus — esot konstatēti vides piesārņojuma un saimnieciskās darbības būtiski pārkāpumi. 2019. gada septembrī Pļaviņu novada pašvaldības policijas priekšnieks konstatējis, ka īpašumā izgāzti būvgruži, un biedrības pārstāvis paskaidrojis, ka tie ir paredzēti trases izbūvei.
Oktobrī pašvaldība saņēmusi Valsts vides dienesta vēstuli ar norādi, ka dienestā ir saņemta sūdzība par nelikumīgi apglabātiem atkritumiem pašvaldības zemē. Pēc tam pašvaldība nosūtījusi biedrībai vēstuli ar lūgumu līdz decembrim veikt būvniecības dokumentācijas izstrādi un saskaņošanu vai aizvākt būvgružus un sakopt teritoriju. Nesaņemot atbildes vēstuli, pašvaldība nosūtījusi atkārtotu vēstuli ar lūgumu iepriekš prasīto izpildīt līdz janvārim. Tā kā atkal netika saņemta atbilde, pašvaldība lūgusi Valsts vides dienestu apskatīt teritoriju, un tā pārstāvis šī gada februārī teritorijā atradis ķieģeļu fragmentus, keramiskās lauskas un stiklu. Šī gada aprīlī pašvaldības pārstāvji apskatīja teritoriju un uzrakstīja protokolu par to, ka veikti trases paplašināšanas darbi, seguma pamatam izmantojot lielgabarīta būvniecības atkritumus — ķieģeļus un keramzīta blokus, virsū uzbērta melnzeme ar smiltīm. Pašvaldības pārstāvji secinājuši, ka veikta būvgružu apglabāšana.
Šī gada 31. martā pašvaldības pārstāvji konstatēja, ka vienā vietā notiek vēja gāzto koku sazāģēšana, attīrot slēpošanas trasi. Apskates laikā konstatēts, ka atsevišķās vietās koki tiek atzāģēti no celma un sagarināti arī ārpus slēpošanas trases robežām, tādēļ pašvaldība vērsās Valsts meža dienestā un policijā. Valsts meža dienests skaidrojis, ka šajā gadījumā saskaņā ar Meža likuma 12. pantu bija nepieciešams saņemt apliecinājumu, kas nav izdarīts. Tas viss arī ir pamatojums līguma laušanai. “Likums nosaka, kurā brīdī var un kurā nedrīkst zāģēt kokus, par to ir jābūt informētam Valsts meža dienestam, jābūt ciršanas apliecinājumam. Biedrība veica reālus mežizstrādes darbus, atbrīvojot trasi, tā bija saimnieciskā darbība, kas ar īpašnieku nebija saskaņota,” norāda pašvaldības vadītājs.
Lai neapdraudētu cilvēkus
Biedrības valdes loceklis Arvīds Pīpkalējs “Staburagam” stāsta, ka pagājušajā gadā radās iespēja vienā līkumā paplašināt trasi, jo tā bija par šauru, un tam izmantotas divas kravas dabai nekaitīgu būvgružu. Paskaidrojumā domei uzrakstījis, ka videi kaitīgi materiāli nav izmantoti. No domes viņš nav saņēmis atzinumu, ka tie būtu dabai kaitīgi materiāli. Savukārt kokus mežā nogāza divas spēcīgas vējgāzes šī gada martā un aprīlī. Tā kā ciršanas apliecinājumu var saņemt tikai īpašnieks, kas ir dome, pēc vējgāzes viņš informējis pašvaldības nekustamā īpašuma speciālisti, vairākus deputātus, aizsūtījis foto domes priekšsēdētāja vietniekam, taču nav bijis nekādas reakcijas. Tikusi informēta arī Sēlijas virsmežniecība. “Biedrība atbild par drošību mežā. Brīvdienās uz “Mailēm” brauc cilvēki gan trenēties, gan tāpat pastaigāties, mēs nodrošinām veselīgas atpūtas iespējas. Ceļiem jābūt izbraucamiem arī tādēļ, ka var izcelties meža ugunsgrēks. Līgumā teikts, ka savas darbības varam veikt bez ikreizējas saskaņošanas. Lai atbrīvotu trasi, kokus nozāģēju no ceļa un arī no celma. Ja koki nokrituši uz ceļa un apdraud cilvēkus, tos drīkst sazāģēt bez ciršanas apliecinājuma. Ugunsdzēsēji glābēji uz ceļiem nokritušos kokus arī novāc bez ciršanas apliecinājuma. Pēc vējgāzes netālu no “Mailēm”, “Latvijas Valsts mežu” teritorijā, arī tika nozāģēti uz ceļa sakritušie koki. Vai tas arī ir nelikumīgi? Kokus, kas bija nogāzušies uz trases, sazāģēju pats ar savām rokām un aprīkojumu, pavisam būs kādi 10 — 15 kubikmetri, nevis 28, kā esot rakstīts aktā, kuru neesmu redzējis. Nekas nav nozagts, viss ir uz vietas ieraugāms.”
“Vējgāzes nepareizas saimniekošanas dēļ”
Arvīds Pīpkalējs pārmet domei, ka nesenajās vējgāzēs vainojama nepareiza koku izciršana — ar domes lēmumu tika izsolīti un nocirsti 10 hektāri meža, cērtot no rietumu puses, nevis austrumu, līdz ar to apmēram pusotru hektāru meža skāra vējgāzes, jo valdošie ir rietumu vēji. “Tas noticis domes nepareizas saimniekošanas dēļ,” viņš uzskata. “Mēs 19 gadus esam maksājuši nekustamā īpašuma nodokli, kā arī nomas maksu, koki aizsargāja trasi no vēja, un tagad tie nocirsti.”
Pirms izsoles viņš uzaicinājis deputātus un izvadājis pa trasi, norādot, ka divas unikālas dabiskas bedres vajadzīgas sniega deponēšanai, tādēļ kailcirte tur nav pieļaujama, taču tas nav ņemts vērā, tāpat kā valdošo vēju virziens, līdz ar to vējš izpostījis trases apkārtni.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Spuls-Vilcāns stāsta, ka daļa kailcirtes veikta biedrības nomātajā parku un rekreācijas teritorijā, ko darīt nedrīkst.
Par to viņš pārliecinājies pašvaldības mājaslapā, kur apskatāms novada teritorijas zonējums. Sēlijas virsmežniecība skaidrojusi, ka publiskajā datubāzē tāda informācija nav ievadīta. Aigars Lukss gan saka, ka parka tur nav.
Gatavi
tiesāties
Biedrības pārstāvji teic, ka oficiālu informāciju no domes par plānoto līguma laušanu nav saņēmuši. Kāpēc? “Mēs biedrību esam informējuši par pārkāpumiem, aicinājuši, lai sniedz skaidrojumus, taču biedrība neuzskatīja par vajadzīgu tos sniegt. Nedomāju, ka viņi sniegs skaidrojumus, ja uzzinās, ka gribam lauzt līgumu,” saka Aigars Lukss. “Par līguma laušanu neinformējām tāpēc, ka mēs vienpusēji laužam līgumu. Tas ir mūsu īpašums, un mēs par to esam atbildīgi.”
Vai pārkāpumi ir tik lieli, ka jālauž līgums? “Mēs kā pašvaldība vairākas reizes devām līdzfinansējumu biedrības projektiem, atsaucāmies, bijām pietiekami pretimnākoši, bet, kad prasām kādu skaidrojumu, tad mums neatsaucas,” saka Aigars Lukss. “Pamēģiniet jūs uz mežu aizvest būvgružus, par to jums būs reāls sods!”
Kas notiks tālāk? “Meklēsim risinājumus, kā īpašumu uzturēt, iespējams, ar biedrību atradīsim risinājumu un slēgsim līgumu par teritorijas izmantošanu sacensībām. Varbūt līgumā jāparedz pienākums dot informāciju,” saka pašvaldības vadītājs.
Kādēļ biedrības pārstāvji nav uzaicināti uz domes sēdi? “Iepriekšējā komunikācija liecina, ka biedrības pārstāvji nevēlas ar mums runāt, tādēļ viņus neaicinājām sniegt skaidrojumu ne finanšu komitejas, ne domes sēdē,” atbild Aigars Lukss.
Savukārt biedrības pārstāvji teic, ka domes priekšsēdētājs pats nevēlas runāt, pat ja viņš tiek aicināts uz sarunu divu metru attālumā.
Vai līguma laušana skaidrojama ar savstarpējo nesaprašanos? “Ja būtu savstarpēja nesaprašanās, vai mēs biedrībai dotu naudu?” teic pašvaldības vadītājs.
Uz jautājumu, kurš var atrisināt abu pušu strīdu, Aigars Lukss norāda, ka tiesa — lai tā pasaka, kurai pusei ir bijusi taisnība.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Spuls-Vilcāns ir ļoti sarūgtināts par šādu domes priekšsēdētāja nostāju, jo gan viņš, gan Arvīds Pīpkalējs gadiem ilgi biedrībā strādājuši bez maksas, turklāt ieguldījuši daudz savu personisko līdzekļu. “Uzskatām, ka domes vadība maldina deputātus un līgumu ar biedrību vēlas lauzt nelikumīgā ceļā,” viņš saka.
“Tāda nostāja aizvaino. Mēs brīvprātīgi, bez maksas darām darbu, kas būtu jāveic pašvaldībai, un par to vēl beigās būs jātiesājas,” saka Arvīds Pīpkalējs. ◆
Pļaviņu novada domes deputātu viedokļi
Silga Stučka:
— Ļoti augstu vērtēju “Mailēs” ieguldīto darbu. Starp biedrību un pašvaldības pārstāvjiem sarunas nav īpaši veiksmīgi veidojušās, tādēļ abām pusēm vēl vajadzētu sēsties pie sarunu galda, visu izvērtēt, lai šis jautājums nepaliktu kara situācijā.
Mārtiņš Daģis:
— Atbalstu līguma laušanu, jo biedrība neiet ne uz kādu kompromisu, neiesaistās sarunās un veic nelikumīgas darbības. Līgums ir no pagasta padomes laikiem, par labu biedrībai, nevis pašvaldībai.
Valdis Mičulis:
— Tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, ja ir nelikumīgas darbības, vajadzētu līgumu lauzt, bet, no otras puses, ja tas notiks, apsīks visas sportiskās aktivitātes.
Alita Kluša:
— Līgums biedrībai ir ļoti labvēlīgs, un tā ir ieguldījusi daudz darba sporta bāzes izveidošanā un uzturēšanā. Tomēr biedrībai vajadzētu vairāk komunicēt ar pašvaldību un saskaņot visas darbības, kuras tā veic uz pašvaldības zemes. Ja komunikācija būtu abpusēja, šādas situācijas nebūtu.
Pēteris Kalniņš:
— Lauzt līgumu būtu ačgārns lēmums, kam sekotu tiesu darbi, kas varētu ilgt gadiem! “Mailes” ir īstenojušas vairākus Eiropas projektus, ierīkojušas starptautiskas nozīmes trases. Kur vēl var atrast tādu entuziastu kā Arvīds Pīpkalējs, kurš “plosās” un dara! Ja tiks pārtraukts nomas līgums, trase vairs nevarēs pilnvērtīgi funkcionēt. Varbūt nevarēs aizliegt to izmantot, taču neviens pasākums nevarēs notikt ar garantiju — atnāks pašvaldības policija un to pārtrauks.
Ilgstošs konflikts starp domes vadību un biedrību tiek risināts personisko ambīciju līmenī. Aigars Lukss rīkojas pēc principa: kas nav ar mani, tas ir pret mani, viņam nepatīk kritika, citādi domājošie. Savu viedokli neslēpju un neviena priekšā neesmu locījies, tādēļ arī es esmu ieguvis viņa antipātijas, jo atklāti paužu savu viedokli par lietām, kas manā uztverē tiek darītas nepareizi un ar ko neesmu apmierināts.
Uzziņa
2001. gada aprīlī Aizkraukles rajona Vietalvas pagasta padome un biedrība “Sporta klubs “Vietalva”” uz 50 gadiem noslēdza līgumu par pašvaldības īpašuma “Mailes-98” nomu nepilnu 60 hektāru platībā, tajā skaitā ir apmēram 45 hektāri meža. Pagasta padomes tiesību un saistību pārņēmēja ir Pļaviņu novada dome. 2014. gada maijā starp domi un biedrību noslēgta vienošanās, kas cita starpā paredzēja saīsināt nomas termiņu līdz 2044. gadam.
Biedrība “Mailēs” ieguldījusi ap 100 tūkstošiem eiro Eiropas fondu naudas — gar Vesetu tika izveidota slēpotāju taka, apgaismota slēpošanas trase, iegādāti divi sniega motocikli, uzcelta stadiona administrācijas ēka un iegādāti divi sniega ražotāji.
