Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Atbalsts paredzēts Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai. Kā vīrusa izplatība ietekmē pārtikas ražotājus, un kā vērtējat atbalsta piešķiršanu?
Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs
— Izvērtējot situāciju nozarē, Zemkopības ministrijas izstrādātajos normatīvos paredzēta atbalsta sniegšana Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem 45,5, miljonu eiro apmērā. Taču jāuzsver — katrs pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu. Neraugoties uz Latvijas iedzīvotāju pārtikas produktu pieprasījumu un patēriņu, svarīgi ņemt vērā, ka lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm — t. sk. piens, olas, graudi un citi produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības nozari atstāj arī sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba intensitātes samazināšanās, dīkstāve vai pat pilnīga apturēšana. Tās ir ne tikai kafejnīcas un restorāni, kas samazinājušas vai pārtraukušas pārtikas produktu iegādi, bet arī skolas, bērnudārzi un citas valsts un pašvaldību iestādes, kuru darbība līdz ar ārkārtējo situāciju ir apturēta vai ierobežota. ◆
Jānis Kirovāns, zemnieku saimniecības “Sietiņi” īpašnieks Koknesē
— Neesmu interesējies par atbalsta iespējām, jo mēs turpinām strādāt, nekas īpaši nav mainījies. Protams, mūsu produkciju realizēja skolu ēdnīcās, bērnudārzos, veikalos, kafejnīcās, un piegādājamais apjoms ir sarucis. Nepārprotami atbalsts pārtikas ražotājiem ir nepieciešams un uzteicams. Neatbalstot uzņēmēju grūtībās, darbību var nākties pārtraukt. Atjaunot uzņēmējdarbību ir grūti, labāk līdz tam nenonākt. Mēs strādājam vietējam tirgum, ceram, ka viss būs labi. Viss atkarīgs no vīrusa izplatības. Ja kāds no mūsu darbiniekiem inficētos, tās būtu uzņēmējdarbības beigas. Ja visiem darbiniekiem vajadzētu divas nedēļas pavadīt pašizolācijā, uzņēmums pusmēnesi nestrādātu. Pēc divām nedēļām mēs vairs nevienam nebūsim vajadzīgi. ◆
Biruta Pudniece, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Bites” vadītāja Vietalvā
— Aprīlī piena iepirkuma cena nokritās par trīs centiem par litru. Tāpat notika arī pērn. Ja no aprīļa līdz jūnijam ieņēmumi zemniekiem būs samazinājušies par 20%, tad par katru govi saņems dotācijas. Tas esošajā situācijā būs atbalsts. Tieši mūs šā brīža situācija neietekmē, tas vairāk skar pārstrādātājus, piemēram, AS “Lazdonas piens”, kas piegādā pienu skolām, līdz ar to realizācija šobrīd mazinās. Mēs saražoto pārdodam, mūsu pienu ved uz Lietuvu. Piekrītu, ka visiem nepieciešamas vienādas atbalsta iespējas no valsts. Lauku cilvēki, zemnieki smagi cīnās par pastāvēšanu. Produkciju iepērk lēti, veikalā pārdod dārgi. Bieži sanāk produkciju pārdot par pašizmaksu, tādā situācijā nevar veidot uzkrājumus, domāt par attīstību. Ja piešķirtos līdzekļus spēs godīgi sadalīt, tad būs labi. ◆
