Saistībā ar ārkārtas situācijas ierobežojumiem sporta pasākumi un sacensības ir atcelti vai pārcelti uz nenoteiktu laiku. Šķietami paralizētā joma no malas var šķist klusa un aprimusi, taču tā nebūt nav. Lai gan nav zināms, kad sportisti varēs startēt, treniņu darbs turpinās pilnā sparā un pat ar lielāku atdevi kā līdz šim.
Atceļ sacensības
Aizkraukles novada sporta skola turpina strādāt, pielāgojoties apstākļiem, un darbs norit attālināti. Treneri audzēkņiem sagatavojuši uzdevumus, ko katrs pēc iespējām īsteno. “Audzēkņi, izmantojot komunikācijas ierīces, sazinās ar trene-
riem, atskaitās par paveikto un konsultējas par treniņu procesu. Aprunājoties ar treneriem, jāsecina, ka audzēkņi ļoti cītīgi strādā. Brīvajā laikā bērni labprātīgi pilda uzdevumus — kurš mājās, kurš stadionā, cits dodas dabā pie Daugavas,” stāsta Brigita Krauze, Aizkraukles novada sporta skolas direktore.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik izstrādā priekšlikumus ārtelpu sporta bāzu pieejamības veicināšanai, proti, nosacījumus, kādos būtu iespējama pulcēšanās ārtelpu sporta norišu vietās, piemēram, stadionos, sporta laukumos, motosporta trasēs, citās ārtelpu sporta bāzēs, kā arī uz ūdens, neievērojot ierobežojumu par ne vairāk kā divu personu pulcēšanos. Šobrīd ārtelpu sporta norišu vietu darbība nav pārtraukta, tomēr vispārējie pulcēšanās noteikumi ir attiecināmi arī uz pulcēšanos āra sporta laukumos. Treniņu process turpināsies, kas notiks ar aktīvo sezonu un paredzētajām sacensībām, šobrīd drošas skaidrības nav. Latvijas Vieglatlētikas savienības pasākumu kalendārā viss ir atcelts līdz 14. maijam. Lielākiem, nozīmīgākiem mačiem, kas plānoti vasaras sākumā, jau pievienota piebilde, ka tie uz laiku pārcelti, taču liela daļa ir atcelti. Latvijas čempionāti handbolā un volejbolā, kas apstājās pusē, vairs nenotiks. “Maijā bija plānotas ikgadējās reģionālās skolu sacensības vieglatlētikā, tās, visticamāk, nenotiks. Nevaram precīzi zināt, cik un kā audzēkņi patstāvīgi trenējušies, nebūtu pareizi uzreiz likt sacensties. Lai treniņu process būtu kvalitatīvs, tam jābūt kontrolētam,” stāsta Brigita Krauze.
Zaudē prēmijas
Aizkraukles novada sporta skolas vieglatlētikas treneris Mārtiņš Holsts jaunajiem apstākļiem ir pielāgojies. Darbs turpinās attālināti un klātienē, ievērojot visus drošības ieteikumus. “No pirmās ārkārtas situācijas dienas Latvijā, 13. marta, strādājam attālināti. Esmu izstrādājis treniņu plānu, nepārkāpjot drošības ieteikumus — divu metru distancēšanos, reizi pa reizei ar audzēkni tiekos stadionā, lai kontrolētu treniņu procesu. Lielākoties audzēkņi strādā pie fiziskās sagatavotības. Programma atkarībā no audzēkņa pārstāvētās disciplīnas atšķiras. Skrējējiem un lēcējiem ir viens treniņu plāns, metējiem — cits. Esošā situācija stipri ietekmējusi kā sportistus, tā nozari. Sportisti zaudē prēmijas, naudas apbalvojumus. Vairākiem maniem audzēkņiem prognozes bija labas, tiktu izcīnītas augsta kaluma medaļas. Gar degunu aizgāja ziemas čempionāts diska un vesera mešanā, kuriem bijām gatavi. Man žēl bērnu, viņi ieguldīja daudz darba, gatavojoties šīm sacensībām. Sportistiem šis būs zaudēts posms. Ja viss veiksmīgi un pakāpeniski atjaunosies, tad rudenī sacensības varētu atsākties, kā plānots. Tomēr kopumā šis gads būs “norakstīts”. Atceltos mačus vairs neatjaunos. Vienīgais prieks, ka bērni turpina strādāt un trenēties,” stāsta treneris Mārtiņš Holsts.
Atbildības
pārbaudījums
Amanda Malatkovska ir viena no trenera Mārtiņa Holsta audzēknēm, kas patstāvīgi turpina treniņu procesu. “Karantīnas sākumā kopīgi ar treneri, elektroniski vienojoties, izveidojām man individuālu treniņu plānu, pēc kura man jātrenējas. Lai varētu piekļūt inventāram, man ir iedota pilsētas stadiona nojumes atslēga. Svarīgi ir tas, ka mana treniņu slodze nesamazinājās, drīzāk pat palielinājās. Es kā metēja kopā ar treneri treniņus pavadu metot, bet tagad, kad šādas iespējas nav, ļoti nopietni pievēršos fiziskajai sagatavotībai. Tā ir liela atbildība — trenēties vienam, secināt, ko un kā darīt labāk. Ir laiks sev, pārdomām. Nesūdzos, ka jātrenējas vienai, tomēr dažreiz pietrūkst tās treniņu atmosfēras, kad apkārt ir treniņbiedri un treneri,” stāsta Amanda. Jauniete ievēro norādījumus un turpina trenēties tikpat bieži kā agrāk — sešas dienas nedēļā. Vismaz stundu ilgajā treniņā meitene skrien, veic spēka vingrinājumus, pilnveido tehniku. Mešanas rīkus bez trenera klātbūtnes Amanda neuzdrīkstas mest. Šovasar nenotiks Latvijas un Baltijas čempionāti, kuros aizkraukliete gatavojās startēt. Šogad Amanda savā vecuma grupā ir jaunākā, tādēļ savā ziņā tagad viņai ir iespēja “pietuvoties” gadu vecākām konkurentēm, piestrādājot pie fiziskās sagatavotības. ◆
