Vai tas ir iespējams? Protams. Īpaši tagad, kad apmeklētājiem ir slēgtas populārākās tūristu apmeklētās vietas. Tagad, kad netiec pāri robežām, lai skatītu citu zemju brīnumus. Nav jāatklāj, ka paši savā zemē neiespringstam uz to, ka te arī ir, ko redzēt. Latvijas un Eiropas brīnums ir Skrīveru dendroloģiskais parks, kuru apsaimnieko “Latvijas valsts mežu” Vidusdaugavas mežsaimniecība. Brīnums, jā, vislielākais.
Saldas ir ne tikai “Gotiņas”
Pašlaik, kā jau visos parkos, zilo vizbuļu klājienu nomainījušas baltās un dzeltenās vizbulītes, kautrīgi uzzied mazās kapmirtes un saudzīgi ziedus ver sakura. Skrīveru dendroloģiskajā parkā blakus sakurai lapas sāk raisīt katsura — Japānas naudas koks, kurš uzmanīgi ver savas sārtās lapu austiņas. Smaržas nav, tā būs rudenī, kad jau zeltainas lapas atraisīsies no zara un viegli noklās sava koka saknes. Lapa smaržos. Kā? Sagaidi rudeni, lai vēlreiz atbrauktu uz Skrīveriem un pārliecinātos, ka parks smaržo pēc konfektēm. Salda vieta ir Skrīveri, ne tikai “Gotiņu” ražotnēs, bet arī parkā. Korejas ciedru priedes savus 20 cm un garākos čiekurus ar riekstiem jau atdevušas vāverēm, lai tās našķojas, bet var gadīties, ka esi uzmanīgs un atrodi arī sev priedes dāvanu. Pataupi kādu riekstu un iesēj puķupodā, lai arī tev ir sava riekstu krātuve pēc kādiem gadiem. Blakus ciedru priedēm stalti stāv gan plēkšņainā kārija, gan sirdsveida kārija. Šobrīd iespējams salasīt riekstus, ziema nav bijusi barga, kodoli ir un pie tam garšīgi. Vai zināji, ka kārijas riekstu kodolus indiāņi savārīja saldā masā un ņēma tālākos pārgājienos līdzi ādas somās? Protams, ka zināji. Saldā masa deva enerģiju tālajiem un bīstamajiem gājieniem. Uz Šulcu ceļa tevi pavadīs sarkanais grimonis — tik iznesīgs, spilgti tērpts savā sarkanajā mundierī, tikai skatīties un skatīties.
Strūklaka vēl ziemas miegā
Strūklaka vēl ziemas miegā, jo laiks ir tāds, kā ir — reizēm silts kā pavasarī, reizēm naktis un dzeldīgie ziemeļu vēji atļauj izbaudīt ieilgušas ziemas varu. Aiz strūklakas ir parādes kāpnes sen sagrautajā pilī. Tās darinātas no senlatviešu upurakmens. No pils vietas pagriezies pa labi un aizej līdz lielajām kāpnēm. Te būs jāpastaigā. Nokāp pa kāpnēm un atgriezies! Cik pakāpienu tu saskaitīji? Es zinu, cik jābūt, bet varu pateikt priekšā — kāpnes veidotas par godu kādai kāršu spēlei. Pie pašām kāpnēm labajā pusē ir Serbijas egle. Lūk, tādas egles esot augušas pirms lielā ledus laikmeta! Šobrīd tādu ir ļoti maz.
Tagad laiks doties no parādes pagalma parkā, kura platība ir nepilni 17 ha. Tavā ceļā būs kartes, lai neapmaldītos. Ieejot parkā, pa labi ir balzambaltegle, ļoti vērtīgs koks, Pasmaržo skujas — patīkama un neuzmācīga smarža. Baltegles sveķus izmanto optikā, līmē stiklus. Pacel galvu — redzi čiekurus? Nu ja, kā ciedru priedēm — visi aug uz augšu, putnu un vāveru prieks. Tev pretī Austrumu egle — egle, kurai ir pasaulē īsākās skujas un kurai ir ļoti interesanti čiekuri. Pavēro tos. Kā zivtiņas, vai ne? Ieej terasē balkonā. Parka apakšējā daļa ir 17 metrus zemāk un stiepjas līdz Daugavai. Terasē brīnums ir plūmjlapu ābele, kura katru rudeni dāvā pilnus zarus ar viegli nosārtušiem āboltēniem.
Bagāta daudzveidība
Drīz plauks laurlapu papeles, kas liks sajusties kā dienvidu zemēs. Pa parku var pārvietoties mierīgi, toties ļoti labi var izpētīt katru svešzemju kokaugu. Lapegles gan vēl kailas, bet drīz krāsosies kā Sūniņa gleznā: Japānas lapegle ar sulīgi zaļām skujām, Daurijas lapegle būs tādu svaigu sūnu krāsā, Eiropas lapeglei ir gaiši zaļas skujiņas, toties Amerikas lapeglei skuju mētelītis būs atauguša atāla zaļajā tonī, Ledebūra lapegle skujas iekrāso zaļi pelēcīgos toņos — tāda nopietna, stabila. Vēl ir citas lapegles, ej un vēro, jo klāt ir nosaukumi. Tevi noteikti pārsteigs melnā priede, iespaidīga ar savu augumu, staltumu, cēlumu. Pacel kādu čiekuru, tas atvērsies nakts laikā un būs kā tāds mazs ezītis. Vēl vairāk varēsi pabrīnīties par duglāziju un tās čiekuriem. Savu varenumu duglāzija sāka pieņemt tikai pēc 30 gadu sasniegšanas, tagad kokiem ir vairāk nekā 129 gadi. No duglāzijām jāpagriežas pa labi un jāiet pa taciņu uz leju. Priekšā majestātiski sliesies milzu tūjas — ļoti derīgs koks, tikpat derīgs kā lapegles un duglāzijas. Pretī tūjām ir vienkrāsas baltegle. Mēģini atcerēties, kāda izskatījās balzambaltegle, ienākot parkā? Paskaties uz vienkrāsas baltegli! Redzi atšķirību? Protams, skuju izkārtojums. Atšķirīga ir arī smarža. Tālāk taciņa aizvedīs līdz akmens bērzam, kuram ir tik skaista tāss, sīkstajam bērzam, kurš rada iespaidu — krūms, papīra bērzam, kurš diezgan vieglprātīgi dala savu tāsi, ko var izmantot papīra vietā, dzeltenais bērzs, kurš maskējas aiz pelēcīgi brūnas tāss. Lielie koki nav vieni, viņu tuvumā aug krūmi no to ģeogrāfiskā areāla, tāpēc pastaigājoties jābūt vērīgam, tad arī manīsi, ka no vienas valsts esi nonācis citā, atkal citā un tā zemeslodes ziemeļu puslode savās trīs stundās būs ātrā solī apieta.
Drīz uzplauks visā krāšņumā
Parkā ir divi īpaši skaisti koki, kuri pārsteidz trīs gadalaikos, izņemot ziemu, tās ir sudraba liepa un sudraba kļava. Šobrīd tev abi koki jāatrod, lai vasarā tos novērotu uzmanīgāk — krāsas un smaržas tevi apburs. Kļavas parkā ir brīnumainas — Kanādas cukura kļava, lauku kļava, kailā kļava, ošlapu kļava, kalnu kļava un neīstā Zībolda kļava pārsteigs ar lapu formu, stumbru augstumu, zaru formu un lapu izkārtojumu. Vērīgi būtu jāaplūko ozoli — šobrīd vēl piesardzīgi pumpuru galiņi pārbauda āra temperatūru, bet drīz atplauks visā košumā gan dižzīļu ozols, klinšu ozols, sarkanais ozols. Katrs atšķiras savā cēlumā, iznesībā, spējā pretoties pasaules vējiem, dažam kādreiz bija jāpārvar Daugavas palu ledi.
Šobrīd mēs koku varam iepazīt tādu, lai varētu to raksturot: stumbrs tāds, zari izkārtoti tā vai savādāk, lapegles lielās ar čiekuriem, stumbru krāsas tādos toņos, ka izceļas uz zaļo egļu fona. Pat lazdas ir tik atšķirīgas. Rudenī pārsteidz ar riekstiem, to formu, bet tagad iepriecina ar spurdzēm. Cita dzeltena, cita dzeltenāka, cita vēl ziedēs, bet cita jau pārziedējusi.
Retumi no visas pasaules
Parkā ir koki, ko esam redzējuši grāmatās, TV raidījumos, te Skrīveru dendroloģiskajā parkā vari aptaustīt, apņemt, pasmaržot un izceļoties pa visiem 19 floristiski ģeogrāfiskajiem apgabaliem: no Vidusjūras uz Kolhīdas apgabalu, tad Rie-
tumeiropā un Austrumeiropā, no Eirāzijas stepju zonas pārcelties uz Kaukāzu, no tā uz Donavas apgabalu, tad jau Eiropas kalni, Ziemeļeiropa, Himalaji, Vidusāzija, Sibīrija un tālie reģioni — Ķīna, Japāna, Mandžūrija, Kanāda, Ziemeļamerika. ◆
