Pacientus pēc konkrētiem kritērijiem arī ģimenes ārsti no
8. aprīļa var nosūtīt uz valsts apmaksātām Covid-19 analīzēm. Aizkraukles reģiona mediķi šo iespēju aktīvi izmanto.
Labāk pārbaudīt
Aizkrauklē saslimušo skaits pēdējā laikā pieaudzis līdz sešiem cilvēkiem. Ģimenes ārste Olga Tomaševska no Aizkraukles atzīst, ka ik dienu uz analīzēm nosūta apmēram līdz trijiem cilvēkiem. Tie ir pacienti ar saslimšanas simptomiem, un labāk pārliecināties, ka tie nav saistīti ar Covid-19. Ir arī tādi, kuriem šādu analīzi pieprasa darba devējs, lai cilvēks varētu atgriezties pie savu pienākumu veikšanas. Pagaidām pozitīva atbilde viņas praksē nav bijusi nevienam.
Ģimenes ārste stāsta, ka analīžu veikšana notiek dažādi. Ja cilvēkam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un citi izteikti saslimšanas simptomi, pašam nekur nav jādodas — ne pie ārsta, ne uz analīzēm. Tās piesaka ģimenes ārsts, un mediķi ierodas pie pacienta mājās. Olgas Tomaševskas prakse galvenokārt sadarbojas ar “Centrālo laboratoriju”, kurai ir filiāle Jēkabpilī. Vieglākos gadījumos to veikt var doties paši, bet tikai ar savu personīgo transportu. Tas arī notiek sadarbībā ar ģimenes ārstu, kurš piesaka analīzi, un laboratorija vienojas ar pacientu par apmeklējuma laiku.
Olga Tomaševska atzīst, ka pacienti lielākoties ir mierīgi, jo ir plaši pieejama informācija, un konsultāciju var saņemt, zvanot uz praksi. Viņu kā ārsti gan vairāk satrauc, ka cilvēki kļūst neuzmanīgāki un, iestājoties siltākam laikam, pulcējas kopā lielākā skaitā, nekā atļauts, un netiek ievērota distance. To nereti grūti ievērot arī veikalā, kad pircēju ir daudz, īpaši pirms svētkiem. Tomēr jādzīvo un jāstrādā ar domu, ka viss būs labi.
Jāizvērtē riski
No Aizkraukles reģiona novadiem saslimšanas gadījums konstatēts arī Skrīveros. Ģimenes ārste Dagmāra Eglīte stāsta, ka ikvienu pacientu tā vienkārši nevar nosūtīt veikt šīs analīzes, bet, ja ir saslimšanas simptomi un aizdomas par saslimšanu, tad viņa ieteic veikt šo testu.
— Savus pacientus lielākoties pazīstu un zinu, ar kādiem riska faktoriem viņi saskaras. Ja kādam ir šī ilgstoši paaugstinātā temperatūra vai citi izteikti simptomi, tad labāk, protams, pārbaudīties. Tā ka uz šīm analīzēm sūtu regulāri, un labi, ka rezultāti ir negatīvi,— saka Dagmāra Eglīte.
Viņa atzīst, ka cilvēki nav pārlieku satraukti, ir saprotoši un ievēro noteiktos drošības pasākumus. Pacientu pierakstu veido tā, lai cilvēki nepulcētos uzgaidāmajā telpā vai pie ģimenes ārsta prakses. Šobrīd retāk ģimenes ārstu apmeklē cilvēki ar hroniskām slimībām, vairāk konsultējoties pa tālruni. No vakardienas valstī paplašināta ambulatoro pakalpojumu pieejamība. Pavisam pārtraukta tā nebija arī līdz šim, bet akūtas nepieciešamības gadījumā pieteikt to varēja tikai ģimenes ārsts. Tagad to atkal varēs darīt paši pacienti, bet ģimenes ārstam tāpat jāizvērtē vajadzība, lai izrakstītu nosūtījumu.
Sistēma ne vienmēr strādā veiksmīgi
Jaunjelgavas novads ir viens no tiem, kur nav reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks. Ģimenes ārste Zigrīda Maija Gulbe stāsta, ka viņas praksē vēl nav bijusi vajadzība kādu nosūtīt uz šīm analīzēm.
— Tas ir labi, ka arī ģimenes ārstiem ir šāda iespēja, tomēr šī sistēma ne vienmēr strādā tik veiksmīgi, kā vajadzētu. Nav pieļaujami gadījumi, kādi aprakstīti plašsaziņas līdzekļos, ka cilvēki nevar tikt uz šīm valsts apmaksātām analīzēm. Turklāt tālruni 8303 ir grūti sazvanīt. Joprojām primārais ir, vai cilvēks bijis ārzemēs un kontaktējies ar slimnieku. Tomēr arī pārdevējai vai citas profesijas pārstāvim, kuri ikdienā saskaras ar daudziem cilvēkiem un ir, piemēram, temperatūra, vajadzētu veikt pārbaudi. Ja ir jādodas ārpus mājas, neviens nevar būt drošs, vai nav kontaktējies ar Covid-19 slimnieku. Ja ģimenes ārsts nosūta, tad arī jāveic šīs analīzes, lai izslēgtu saslimšanu ar koronavīrusu, — saka Zigrīda Maija Gulbe. ◆
