Ak, kā man patīk brīvdienas! Taču, neskatoties uz manu sajūsmu, mans otrais “es” jautā: “Cik ilgi vēl?” Lieldienu brīvdienās es jutos kā kaķis — mans vienīgais sporta veids bija gājiens no vienas istabas gultas uz otru. Izveidoju sev arī “ekskursijas” plānu — kuru skapīti es katru dienu apmeklēšu. Šajā laikā īpaši grūti ir cilvēkiem, kuriem viss ir perfekti sakārtots — viņiem nav nekāda jaunatklāsmes momenta. Taču es jūtos kā senlietu arheoloģe. Katru dienu atklāju kaut ko jaunu, senaizmirstu un par zudušu uzskatītu. Protams, visbiežāk es “ceļoju” uz ledusskapi. Kad to atlaidināju, tur atradu tik daudz garšīgu lietu, ko biju noglabājusi nebaltām dienām. Nu un tagad es tās ēdu. Vienīgais kreņķis — nevaru apstāties. Man visu laiku mute kust kā trusim. Bet varbūt tas nav slikti — dietologi taču saka, ka bieži jāēd. Tikai salāti man kaut kā neiet pie dūšas.
Izabella
