Viņi ir mūsu vidū un bijuši paaudžu paaudzēs. Stāsts būs par dziedniekiem, burvjiem, magiem — kā kurš viņus dēvē. “Staburags” kādu laiku publicēja dziednieces Gaļinas Vitkovskas reklāmas, kurās viņa teicās risināt veselības problēmas, attīrīt telpu enerģētiku, tikt galā ar spokiem. Šīs reklāmas vienmēr lasīju ar smīnu, domājot arī par tiem cilvēkiem, kas iet pie viņas pēc palīdzības. Vai pēc sarunas ar Gaļinu es sāku ticēt paranormālajam? Man gribas ticēt brīnumam. Varat lasīt šo sarunu kā pasaku, varat ticēt vai neticēt. Par saviem lēmumiem esam atbildīgi tikai mēs paši.
Gaļina dzimusi Krievijā, Vjazmā. Vecāki ir no Smoļenskas un Parfjonovas apriņķa, ieprecējusies Latvijā. Izaudzinājusi četras meitas un tagad priecājas par diviem nu jau lieliem mazbērniem. Trīs no meitām gājušas mammas ceļu, arī nodarbojas ar dziedniecību. Pēc pirmās laulības, kas ilga teju 40 gadus, Gaļina precējusies otrreiz, un viņas vīrs ir 25 gadus jaunāks. Gaļinai 1. oktobrī apritēs 65. dzīves gads. Viņa ir Starptautiskās zinātņu asociācijas “Džuna” priekšsēdētāja, Kosmoenerģētikas centra direktore, Anomālo parādību pētnieku asociācijas locekle, dziedniece, zāļu speciāliste, šamane, netradicionālās parapsiholoģijas, tautas un netradicionālās medicīnas maģistre. Burve, dziedniece ceturtajā paaudzē. Saruna notika pareizticīgo Lieldienu nedēļā, un, kā atklājās, dziedniecība, enerģiju apmaiņa iet roku rokā ar šo laiku.
Šobrīd ir ļoti enerģētisks laiks
— Kādā intervijā pirms 11 gadiem jums jautāja — kā dzīvot šajā laikā? Toreiz bija krīze, nu tā atnākusi atkal. Jautājums tāds pats.
— Jāturpina dzīvot, jādomā pozitīvas domas. Jāklausa tam, ko iesaka darīt Veselības ministrija, jāsaglabā miers un nekādā gadījumā nav jādomā par to sērgu, kas pašlaik staigā pa pasauli. Domas materializējas, un domājot cilvēks slimību sev pievelk.
— Pašai arī izdodas tā dzīvot?
— Protams, noteikti. Kad jūtu, ka sāku padoties melanholijai, izeju meklēju dabā. Jau kopš bērnības mani saistījuši akmeņi, un arī tagad braucu pie tiem — runāju, smeļos enerģiju. Ja pareizi atceros, Latvijā ir 75 lielie akmeņi. Savulaik nodarbojos ar dažādu dabas parādību pētīšanu, un arī biedrība, kuras dalībniece biju, pētīja akmeņus. Latvijā daudzus lielos akmeņus no Karēlijas atnesa ledājs Ledus laikmetā. Šobrīd veselības dēļ ceļoju mazāk, vairāk pa Daugavpils pusi, bet agrāk akmeņus pētījām visā Latvijas teritorijā. Pašlaik, pareizticīgo Lieldienu nedēļā, ir atvērti visi zemes enerģijas kanāli — gan pozitīvie, gan negatīvie. Tāpēc šobrīd ir lietderīgi pabraukt apkārt, apmeklēt enerģētiskās, spēka vietas, pabūt pie ūdens. Starp lielajiem akmeņiem ir tādi, kuri ar savu enerģiju attīra cilvēku. Viens tāds akmens ir uz lauka netālu no Daugavpils—Jēkabpils šosejas. Uz akmens augšu ved kāpnes. Pastāvot uz vai pie šī akmens, var mazināt plaušu, kuņģa, ginekoloģiskās problēmas. Vēl viens akmens — attīrītājs ir Daugavpils novada Salienas pagastā. Akmens ir silts, maigs, ar to var aprunāties, izstāstīt savas bēdas. Turpat netālu kalniņā ir vēl viens — tas piepilda visas vēlēšanās. Liels akmens ir Varakļānu pusē. Purva vidū uz saliņas. Pie tā spēku smelties brauc pat pareizticīgo baznīcas mācītāji.
Mācītājs maina attieksmi
— Akmeņi nav tas pats, kas portāli?
— Nav gan. Piemēram, septiņi darbojošies portāli ir Daugavpils cietokšņa teritorijā. Ar portāliem jābūt ļoti uzmanīgiem. Tie var būt pastāvīgi vai īslaicīgi. Kopš sākās Lieldienu gaidīšanas laiks, visi portāli ir atvērti, notiek tīrīšanās un uzlādēšanās ar enerģiju. Ko vēl varu pateikt — visas baznīcas celtas uz negatīvā — mīnusa — portāla. Tas nozīmē, ka šajā vietā iesūcas visa negatīvā enerģija. Kad cilvēks iet uz baznīcu, atstāj tajā savu negatīvo enerģiju, tā iesūcas zemē. Savukārt pozitīvā enerģija baznīcā nonāk no kosmosa caur krustu. Tāpēc cilvēks no baznīcas iznāk citāds, labāks, mierīgāks.
— Baznīca noliedz dziedniecību, parapsiholoģiju un tamlīdzīgas parādības, tomēr jūs par baznīcu sakāt tikai labu.
— Ilgu laiku biju Ilūkstes pareizticīgo draudzē. Dievkalpojumā apstājos pašā pirmajā vai pēdējā rindā. Jo visa klātesošo uzmanība bija pievērsta nevis svētajam tēvam, bet gan man. Mācītājs dievkalpojumos bieži atgādināja — neejiet pie dziedniekiem, ekstrasensiem, tikai baznīca jūs var dziedināt. Mani tas neietekmēja. Es zinu sevi, zinu, ka dziedniecība manī ir iedzimta. Reiz notika tā… Laikam 2008. gadā. Pirms Lieldienām sakopām baznīcu, sievietes tīrīja ikonas, svečturus. Pēkšņi kādai sievietei palika slikti. Viņa sastinga pie kādas ikonas, āda kļuva zila. Visas sāka klaigāt, ienāca mācītājs, bet es it kā nelikos ne zinis, turpināju tīrīt svečturi. Mācītājs paskatījās manā virzienā, nostājās baznīcas vidū, un redzu, ka domā, ko darīt. Piecēlos, piegāju pie viņa un jautāju: vai es varu baznīcā palīdzēt sievietei? Viņš atbildēja: jā, meita, ja tas ir tavos spēkos, palīdzi. Tad teicu, ka man vajadzīgs sērkociņš. Ar to iedarbojos uz septiņiem punktiem sievietes abu roku plaukstās, un pēc pāris minūtēm viņai kļuva labāk, sāka runāt.
Pēc šī gadījuma mācītājs savu nostāju pret mani mainīja un dievkalpojuma beigās teica, ka ir godīgi un spējīgi dziednieki, pie kuriem var vērsties, kuri palīdzēs. Deva man savu svētību.
2010. gadā Polijā notika dziednieku tikšanās ar šīs valsts katoļu baznīcas galvu, un arī viņš deva svētību dziednieku darbam. 2013. gadā biju dziednieku kongresā Maskavā, kur arī svētību deva pareizticīgo baznīcas pārstāvis. Ar baznīcas pārstāvjiem tiekos, mums ir interesantas, stundām ilgas sarunas.
Darbojas
kā transformators
— Vai jūs turpināsiet pieņemt klientus Aizkrauklē?
— Aizkraukles pašvaldība mums atteica slēgt īres līgumu par telpu izmantošanu. Aizkrauklē pirms tam darbojos ilgi, apmēram astoņus gadus. Ja būtu citas telpas, atsāktu braukt uz Aizkraukli.
— Kādi ir biežākie gadījumi, lūgumi, ar kuriem cilvēki nāk pie jums?
— Biežākās ir kaulu problēmas, sāpes mugurkaulā. Vēlas, lai veicu diagnostiku. Medicīnā to veic ar magnētisko rezonansi, es slimības saskatu ar acīm. Bija gadījums, kad pie manis atveda piecus gadus vecu meitenīti. Viņa bija iekritusi komā. Esot lēkājusi uz batuta un pēkšņi saļimusi. Es viņu apskatīju, pateicu, ko redzu. Vēlāk meiteni aizveda uz slimnīcu, un tur pārbaudēs apstiprinājās manis teiktais. Mani veduši arī uz Stradiņa slimnīcu, kur jauna sieviete bija komā. Ventspilī palīdzēju kādai slimniecei pēc insulta. Pēc trim seansiem medicīniskās apskatēs apstiprināja, ka asinsizplūdums ir uzsūcies.
— Saka, dziednieki paši sev kaitē ar klienta negatīvo enerģiju.
— Mēs esam kā elektrības transformators. Saņemam enerģiju no klienta, izlaižam caur sevi, attīrām to un atdodam atpakaļ. Kā sevi atjaunot, tas jāmāk, un to mācu saviem skolniekiem.
Vīrs uzzina no avīzes
— Jums ir arī sava skola, kurā apmācāt jaunos dziedniekus.
— Savus skolniekus sagatavoju manā mācību centrā “Džuna”. Kopš 2009. gada man ir nedaudz vairāk nekā simt audzēkņu. Viņi ir gan no Latvijas, gan Krievijas, Lietuvas, Francijas, Anglijas.
— Bijāt un arī tagad esat precējusies. Kā pirmais vīrs izturējās pret to, ka esat dziedniece, burve?
— Zināt, kā viņš to uzzināja? Kad palūdza, lai nopērku avīzi, un tajā ieraudzīja sludinājumu. Tolaik darbojos tikai ar vīriešu veselības problēmām un mani pazina ar vārdu “Dziedniece — sieviete”.
Izlasīja sludinājumu un saka: bet tas taču tavs telefona numurs! Reaģēja normāli, teica — lieliski. Problēmas bija ar to vīriešu, kurus dziedināju, sievām. Pārmeta man, kāpēc nodarbojos tikai ar vīriešiem. Bet pašā dziedniecības sākumā nodarbojos ar dzīvniekiem, attīrīju novietnes no negatīvās enerģijas. Cilvēki sāka mani neieredzēt, pat bīties. Čukstējās pa kaktiem — redz, palīdz, tātad ragana.
— Savos sludinājumos rakstāt, ka nodarbojaties ar eksorcismu — ļauno garu izdzīšanu. Kā var noteikt — cilvēks vienkārši slims vai viņā mājo ļaunais gars?
— Īrnieki, kā es tos saucu, uzreiz ir redzami. Kad sāku cilvēku attīrīt, atjaunot enerģijas laukus, ļaunais gars redzams kā caurspīdīgs ķermenis. Gars pats par sevi nedarbojas, tas caur sevi nodod enerģiju savam saimniekam un bojā iekšējos orgānus. Mēdz būt, ka, braucot sabiedriskajā transportā vai ejot pa ielu, redzu, ka manā priekšā stāv it kā cilvēks, bet tomēr it kā viņa nebūtu, kā caurspīdīgs. To stāstījuši arī vairāki mani kolēģi. Ļaunais gars jāizdzen, jāiznīcina. Bijuši gadījumi, kad, sākot izdzīt, cilvēks saļimst, saraujas kamolā. Reiz nācās strādāt attālināti, kad pie klienta nevarēja nokļūt, viņš bija ārzemēs. Izgatavojām lelli un caur to iedarbojāmies uz klientu. Lāsts, slimības, kuras uzlikuši burvji, ir ļoti spēcīga enerģija, un tā var saglabāties paaudzēs. Kad sāk vārdot rozi, var pat redzēt, kurš šo nelaimi gribējis. ◆
