Kopš 2015. gada 12. jūlija, kad noslēdzās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, tūkstošiem jauno dziedātāju un dejotāju domās jau bija nākamā vērienīgā foruma gaidās — šovasar, no 6. līdz 12. jūlijam, bija paredzēti XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuriem gatavojās arī Aizkraukles reģiona kolektīvi. Taču ārkārtas situācijas dēļ nu pieņemts lēmums svētkus pārcelt uz 2021. gadu.
Kārtējiem svētkiem gatavojās ne tikai koru dziedātāji un tautas deju dejotāji. Skolēnu dziesmu un deju svētki pulcētu arī mūsdienu deju dejotājus un instrumentālās mūzikas spēlētājus, folkloras kopas, teātra spēlētājus, koklētājus un citu radošo nozaru pārstāvjus.
Skašu maratonu
pārtrauc
Gada sākumā norisinājās vairākas skates, kurās dalībnieki cīnījās, lai iegūtu ceļazīmi uz dziesmu un deju svētkiem. Atzīstamus panākumus Aizkraukles puses skolēni guva Latvijas izglītības iestāžu vokāli instrumentālo ansambļu, instrumentālo kolektīvu un popgrupu festivālkonkursā “No baroka līdz rokam”, Latgales reģiona skolēnu skatuves runas konkursā, Piedaugavas novada folkloras kopu sarīkojumā “Kam der kalni, kam der lejas?”.
4. martā sākās skates, ko valstī radušās situācijas dēļ saistībā ar slimības Covid-19 uzliesmojumu ar 13. martu atcēla. 31. martā XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja, izvērtējot Svētku rīkotāja — Valsts izglītības un satura centra — piedāvātos scenārijus, nolēma pārcelt tos uz 2021. gada vasaru, tie norisināsies no 5. līdz 11. jūlijam. Rīcības komiteja uzklausīja Svētku izpilddirektori Agru Bērziņu un Svētku operatīvās vadības grupas vadītāju ģenerāli Arti Velšu. Jautājumu par Svētku pārcelšanu uz 2021. gada vasaru skatīja arī Dziesmu svētku padome, piekrītot rīcības komitejas lēmumam.
Galvenais —
dalībnieku drošība
“Svētku rīkošanā svarīgākais ir sabiedrības, jo īpaši dalībnieku drošības jautājums. Covid-19 neprognozējamā epidemioloģiskā attīstība un ārkārtējā situācija Latvijā un pasaulē ievieš būtiskus ierobežojumus un izmaiņas visās sabiedrības funkcionēšanas jomās. Rīcības komiteja šodien (31. martā — red.) pieņēma vienprātīgu lēmumu pārcelt svētkus uz nākamā gada vasaru, ņemot vērā gan medicīniskos, gan cilvēkresursu, gan organizatoriskos aspektus, tajā pašā laikā respektējot dziesmu svētku tradīcijas nepārtrauktības nozīmi. Ceram, ka šī ziņa neskumdinās potenciālos dalībniekus, bet ļaus noskaņoties svētkiem ar jaunās izglītības platformas “Tava klase’’ starpniecību. Tā būs iespēja izdejot un izdziedāt arī dziesmu un deju svētku repertuāru,” akcentēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Ministre norādīja, ka, pārceļot svētku norisi, tiks iezīmēta arī tiem vajadzīgā nauda nākamā gada budžetā: “Finanšu ministrija apliecināja, ka līdzīgi kā vēlēšanas arī dziesmu svētki ir likuma sastāvdaļa.”
Svētku operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs uzsvēra, ka mediķu un policistu prioritāte pašlaik ir cīņa ar Covid-19. Tādējādi nebūtu iespējams kvalitatīvi sagatavoties svētkiem, lai tie būtu droši.
“Svētku rīkotāju komanda jau ir sākusi darbu, lai precizētu ar Svētku pārcelšanu saistītos organizatoriskos jautājumus. Dziesmu un deju svētki ir milzīgs mehānisms ar daudzām būtiskām sastāvdaļām — mākslinieciskās programmas un to aktualitāte pēc gada, skašu rīkošana un nolikumi kontekstā ar Svētku pārcelšanu, valsts dotācijas pārdale, norišu vietu pieejamība u. c. Visus procesā iesaistītos par detaļām informēsim līdz mācību gada noslēgumam. Vēlos pateikties visiem dalībniekiem, kas cītīgi gatavojušies svētkiem — līdz šim skatēs redzētais pārliecina ar augsto māksliniecisko sniegumu, pedagogiem, vecākiem, pašvaldībām un rīkošanā iesaistītajiem par līdz šim paveikto,” sacīja Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Vēl nav skaidrības
Svētkiem gatavojās visi, kas vēlējas tajos nokļūt, ieguldīts milzu darbs un izlietoti resursi. Bērni cītīgi apguvuši repertuāru mēģinājumos, neskaitāmas stundas ar viņiem strādājuši kolektīvu vadītāji, lai sagatavotu šiem svētkiem, visiem notikumiem līdzi dzīvo arī vecāki. Daudzi kolektīvi ceļazīmi uz svētkiem, skatēs iegūstot izcilus rezultātus, jau bija nopelnījuši. Vai viņi saglabā šīs tiesības nākamajam gadam? Skolēnu pašdarbības kolektīvos dzied un dejo skolēni, kuri mācās 9. un 12. klasē. Daudzi no viņiem mācības sāks, iespējams, citās izglītības iestādēs, daudzi varbūt sāks patstāvīgas dzīves un darba gaitas. Kā būs ar šiem dalībniekiem? Vai šī paša kolektīva sastāvā viņi, ja vēlēsies, varēs piedalīties svētkos nākamgad? Vai repertuārs paliks iepriekšējais vai būs jāapgūst jauns? Šos jautājumus “Staburags” uzdeva Svētku izpilddirektorei Agrai Bērziņai. Īsajā sarunā Agra Bērziņa neslēpa, ka radušās situācijas dēļ pagaidām ir daudz nezināmā. Viņa pieļāva, ka daļai deju kolektīvu, kuri sniegumu skatēs jau parādījuši, tas nākamgad vairs nebūs jādara. Tie skolēni, kuri šogad absolvēs pamatskolu un vidusskolu, nākamgad, ja vēlēsies, varēs piedalīties svētkos. Runājot par repertuāru, pamatā tas varētu saglabāties, taču iespējamas nelielas izmaiņas, par kurām, protams, informēs. Maija beigās, kad noslēgsies mācību gads, arī Svētku rīkotāji sola nākt klajā ar detalizētu informāciju par visu saistībā ar pārceltajiem svētkiem.◆
Ko par Svētku pārcelšanu uz nākamo gadu domā mūspuses skolēnu pašdarbības kolektīvu vadītāji?
Piedalīšanās svētkos ir motivācija
Inita Kalniņa,
Aizkraukles, Jaunjelgavas, Skrīveru un Neretas deju apriņķa kolektīvu virsvadītāja, Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolas deju kolektīvu “Sudrabiņš” vadītāja
— Ļoti žēl, ka tā, bet šajā situācijā visi priekšraksti jāievēro. Izturēsim. Katrs šķērslis norūda, un šādas grūtības arī visus vieno.
Bērni ir noilgojušies pēc mēģinājumiem. Pašlaik darbs notiek attālināti, katrs vadītājs sazinās ar saviem audzēkņiem. Labi būtu, ja netiktu mainītas esošās deju grupas. Daudziem skolēniem Svētki bija motivācija nākt uz mēģinājumiem, arī starp maniem dejotājiem ir tādi, kas mācās 9. un 12. klasē. Daļa dosies mācīties citur, protams, viņiem tiks piedāvāta iespēja nākt uz mēģinājumiem, lai varētu pabeigt iesākto darbu, tikai nezinu, vai viņiem būs gribasspēks un motivācija. Uz Neretu viņi atbrauks labi ja reizi mēnesī un šo laiku vēlēsies pavadīt mājās ar savām ģimenēm. Vai gribēs nākt dejot? Iespējams, kādi kolektīvi šajā situācijā būs ieguvēji, bet būs arī tādi, kas nespēs noturēt dalībniekus un atmirs dabiski.
Kā jau tika ziņots, Svētku rīcības komiteja par visu informēs maija beigās, savukārt man un pārējiem deju kolektīvu vadītājiem skaidrība par kolektīviem būs septembrī.
Novēlu visiem izturību un saglabāt enerģijas dzirkstelīti arī jaunajā mācību gadā!
Eduards Grāvītis,
Aizkraukles apriņķa koru virsdiriģents:
— Korekcijas ievieš laiks un tieši šī situācija. Mūsu bērnu un pašu veselība ir pirmajā vietā.
Runājot par repertuāru, esmu piedalījies aptuveni 20 kopmēģinājumos. Bērni to dara ar prieku, dziesmas viņiem patīk. Tās nav pārāk sarežģītas, bet ir mūsdienīgas. Pieaugušajiem mazliet jāiespringst. Televīzijā, radio, internetā tās skan citādākā formātā, kā aranžējuši komponisti.
Dziesmu un deju svētkus pārcelt droši vien ir pareizi, jo atcelt pavisam tādu pasākumu, kuram divus gadus diendienā gatavojušies, diez vai būtu labākais risinājums. Tie, kuri šobrīd mācās 12. klasē, varēs piedalīties, jo viņi savu darbu ir ieguldījuši un tiesīgi saņemt gandarījumu. To akceptējusi gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan visas pārējās atbildīgās amatpersonas, kas saistītas ar šo pasākumu. Ko latviešu tautai nozīmē dziesmu svētki, nav jāskaidro. Dziesmu svētki ir 50 gadu senāki kā Latvijas valsts, tie ceļ mūsu nacionālo pašapziņu. Pasaules muzikālās dzīves fonā tas ir visu Baltijas tautu fenomens.
Parunājot ar kolēģiem no citām skolām un komunicējot e-vidē, viedoklis lielākoties ir tāds. Šī radusies korekcija mūs ir krietni pasaudzējusi un devusi laiku gan apdomāties, gan iepauzēt un izsvērt visus par un pret, mazliet apturējusi to mežonīgo skrējienu. Jaunie skaņdarbi, kas tika iedoti un bija jāapgūst šajā mācību gadā, varēja “nosēsties”, un to sniegumu padarīt kvalitatīvāku. Pozitīvi vērtēju gan lēmumu, gan attieksmi, kādu šie skaņdarbi rosina bērnos.
Man ir iecere, kuru gribu īstenot. Redzēs, kā dziedātāji atsauksies. Tā kā strādāju arī skolā, tad kopš ārkārtas situācijas sākuma pirmo reizi brīvais laiks bija tikai šajās Lieldienās. Attālinātā mācīšanās ir ļoti darbietilpīga, paņem daudz laika. Šajā laikā ir izveidojušās iemaņas darbam ar klasi, ko varētu izmantot arī darbā ar kori. Repertuārs ir zināms, tas tikai nedaudz jāatsvaidzina. Domājot par Aizkraukli, gribas veidot pateicības koncertu mūsu mediķiem, policistiem, pārtikas veikalu darbiniekiem un visiem, kas, neraugoties uz ārkārtas situāciju, strādā, riskē ar savu veselību. Tas varētu notikt, kad šī situācija beigsies. Tagad pie tā strādāju, iesaistīšu gan skolotājus, gan bērnus.
Lelde Kamzole-Gagaine,
Kokneses Mūzikas skolas un Aizkraukles novada vidusskolas 5.—9. klases koru diriģente
— Divus gadus uzcītīgi gatavojāmies svētkiem. Žēl. Dziedātāju sastāvs mainās, daļai svētki ies secen. Protams, šī saspringtā situācija visu ietekmē. Varbūt, ka svētkus varēja sarīkot augustā, domāju, tehniski tas būtu iespējams. Taču jāsaglabā optimisms, jo rīkotāji vēl un lemj to labāko. ◆
