Sarkanas, dzeltenas, zilas, zaļas, violetas — Lieldienās olas iegūst visdažādākās nokrāsas un dizainu. Visās varavīksnes krāsās olas var nokrāsot ar dabiskajām izejvielām, bet kā ar veikalā nopērkamajām olu krāsām? “Staburags”, gatavojoties Lieldienām, izmēģināja veikalā pirktās olu krāsas.
Krāsa čaumalas abās pusēs
Olu krāsas svētku gaidīšanas laikā var iegādāties gandrīz jebkurā veikalā. To cenas atkarībā no krāsu daudzveidības svārstās no dažiem centiem līdz pāris eiro. Detalizēts olu krāsošanas process ir norādīts uz iesaiņojuma: “Vienas paciņas saturu iebērt pusglāzē silta vārīta ūdens, ieliet vienu karoti etiķa. Labi nomazgātu, izvārītu un vēl siltu olu uz dažām minūtēm iegremdēt traukā ar sagatavoto maisījumu.”
Testa mērķis bija izpētīt, cik košas olas var iegūt, izmantojot veikalā nopērkamās krāsas, tādēļ ietīšana un rakstu veidošana nenotika. Olu krāsošanas process aizņēma nieka 15 minūtes. Kamēr katliņā vārījās baltas un brūnas lauku olas, tikmēr stikla glāzītēs pēc norādījumiem sagatavoju krāsas. Kad olas bija gatavas, tās trīs minūtes paturēju krāsā. Rezultāts daļēji attaisnoja cerības. Baltās olas bija košā krāsā, brūnās ne tik ļoti. Nav jēgas brūno olu krāsot veikalā nopērkamajā dzeltenajā krāsā, tā nespēj “pārsist” olas dabisko toni, un dzeltenā nokrāsa nav manāma. Lai pārliecinātos, olu dzeltenajā krāsā iemērcu uz ilgāku laiku, taču krāsa tāpat nemainījās. Kopumā izdevās panākt košas krāsas, krāsošanas process ātrs un izmantotie trauki viegli atmazgājās, kas ir svarīgi. Tomēr krāsas pigments nebija regulārs, vietām bija grumbuļi, kas vēl ilgi smērējās. Vislielākā vilšanās — nolobot olas, uz tām bija iesūkušās krāsas paliekas. Jāpiebilst, ka krāsošanas procesā neviena ola neieplaisāja, bet iekrāsojušās bija visas. Veikala olu krāsas sastāvā ir krāsvielas E124, E122, E110, E102 — tās var negatīvi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību (uzraksts uz iepakojuma — aut.), E133, NaCl (sāls), emulgators E470b. Izlasot vielu sastāvu un redzot olas baltumu nedabiskajās krāsās, neradās vēlme tās apēst.
Pēc olu krāsošanas jāsecina, ka šis ir diezgan ērts olu krāsošanas veids. Ātri, bez lielas rosības olas var nokrāsot košos toņos. Tomēr šai krāsošanai pietrūkst tās īpašās sajūtas, ko dod tradicionālākie krāsošanas veidi.
Lai top marmora olas!
Par modes tendenci olu krāsošanā kļuvusi briljantzaļā šķīduma izmantošana. Aizkraukliete Viktorija dalījās savā pērnā gada olu krāsošanas tehnikā un ieguva tā saucamās marmora olas.
Pagatavošana: sīpolu mizas sagriež iespējami smalkos gabaliņos, olas tajos kārtīgi apviļā un apsien ar marli vai upurē zeķbikses. Olas liek vārīties katlā, pēc piecām minūtēm ūdenim pievieno briljantzaļo šķīdumu (visu 20 ml pudelīti) un vāra tālāk. Kad olas gatavas, tās iesmērē ar eļļu spīdumam.
Jāpiebilst, ka krāsošanas procesā izmantotais katliņš pēc tam nebūs izmantojams. Tas būs pamatīgi iekrāsojies, taču gana labs, lai nākamgad atkal krāsotu marmora olas.
Bērniem, kuri ir par mazu vai neizrāda interesi par tradicionālo olu krāsošanu, var piedāvāt saistošu alternatīvu — krāsot vārītu olu ar guašas krāsām. ◆
