“Pēc reformas slēgs vairāk nekā pusi reģionālo skolu un slimnīcu — tā stāsta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tomēr ne Veselības ministrijas (VM), ne Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums neparedz masveida iestāžu slēgšanu, bet pakalpojumu klāsta pārskatīšanu, secina Re:Chech, iepazīstoties ar reformu plāniem.”
Laikraksta “Staburags” 2020. gada 24. marta numurā publicēts raksts no Re:Baltica/Re:Check rubrikā “Faktu laboratorija”. Re:Baltica mājaslapā tam likts apakšvirsraksts: “Nav taisnība — apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina”.
Par ko gan E. Tavars ir izpelnījies šādu “atmaskošanu” pēc izteikumiem TV24? Politiķi, kā zināms, bieži runā neprecīzas un pārspīlētas lietas, lai spilgtinātu savas domas. Izlasot rakstu, top skaidrs tā mērķis: ar apgalvojumu autora kritiku un noliegšanu paust savu viedokli, kurš, pēc autoru Sabīnes Bērziņas un Evitas Puriņas domām, ir patiess, turpretī E. Tavara viedoklis ir nepatiess.
Raksta autores savu viedokli, kā var saprast, pamato ar izglītības un zinātnes ministres un Veselības ministrijas apgalvojumiem. Bet kā ir patiesībā? Par izglītības reformā iekļauto slēdzamo skolu skaitu liecina Izglītības un zinātnes ministrijas valdībā apstiprinātais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu” (2019. gada 14. maijā). Tajā nepārprotami minēts, ka 63% vidusskolu, 56% pamatskolu un 52% sākumskolu neatbilst IZM izvirzītajiem un valdības apstiprinātajiem kritērijiem par skolēnu skaitu skolās un klasēs. Saeima 2019. gada nogalē pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas ļauj IZM noteikt minimālo skolēnu skaitu klasēs, ieviešot praksē ziņojumā noteiktos mērķus.
Re:Check mēģina iestāstīt, ka vidusskolas pārveidošana par pamatskolu vai sākumskolu neesot vidusskolas slēgšana, jo kāda cita skola jau paliks. Attiecīgi, ja pilnvērtīgu septiņu reģionālo slimnīcu vietā paliktu trīs, tad tā nebūtu slēgšana, jo uz vietas darbotos cita līmeņa slimnīca. Veselības ministrija vēl nav viesusi skaidrību par saviem plāniem, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka, ja neatliekamās palīdzības slimnīcas vietā paliek iestāde ar poliklīniku un hronisko slimnieku aprūpes nodaļu ar nosaukumu “slimnīca”, tad grūti būs kādam iestāstīt, ka nav bijusi pilnvērtīgas slimnīcas slēgšana. Raksts pauž pēdējā laikā populāru uzskatu, ka likumi un valdības lēmumi vēl neko nenozīmē, par to svarīgāks ir ministra/ministrijas viedoklis un reālā rīcība. Par augstāku spēku kļūst politiskais viedoklis/bezkompromisa tiesiskums/pieejamā fiskālā telpa, kā to pierādīja budžeta likums attiecībā uz veselības finansējumu, un šādas situācijas bijušas arī iepriekš, kaut vai attiecībā uz likumā paredzēto apriņķu izveidošanu. Es tomēr sliecos ticēt, ka dzīvojam tiesiskā valstī un jārespektē un jātic likumiem un oficiāliem lēmumiem. Tādēļ Edgaram Tavaram tomēr ir taisnība, lai gan viņš apgalvojumos bijis piesardzīgs.
