Latvijas un pasaules lielākā aktualitāte joprojām ir koronavīruss. Ņemot vērā to, ka Latvija nav pārapdzīvota valsts, kur vienkopus dzīvo vairākas paaudzes, kā tas biežāk ir Itālijā, Spānijā vai citās dienvidu valstīs, esam labākā situācijā, lai veiksmīgāk tiktu galā ar šo vīrusu. Tagad būtiskākais jautājums ir, kad un cik lielā apjomā atvērs lidostas un robežas. To gan varētu darīt tikai tad, kad vīrusa izplatība tuvosies noslēgumam, lai nepiedzīvojam nākamo saslimstības uzliesmojumu.
Skandināvu veiktais monitorings atklāj, ka ziemeļu tautām ir spēcīgāka imunitāte, lai veiksmīgāk cīnītos ar vīrusu. Lai to apturētu, jābūt vienotiem. Piemēram, Čehijā visiem ārpus mājas noteikti jānēsā sejas aizsargmaskas. Tas ir tas, ko uzsver arī mans brālis, kurš ir mediķis — ja jādara, tad visiem bez izņēmuma. Arī Latvijā ir noteikti dažādi ierobežojumi, noteikumi, un latvieši kā likumpaklausīga tauta, protams, tos lielākoties ievēro. Esam kļuvuši piesardzīgāki. Ikdienā, protams, arī es ievēroju visus pasākumus, ko noteikusi valdība, bet neesmu ļoti satraukts par to visu, jo papildus sportoju, kas stiprina veselību.
Arī attālinātā pakalpojumu nodrošināšana nerada neērtības, jo ar jaudīgajiem viedtālruņiem viss ir iespējams. Turklāt interneta sakari Latvijā ir vieni no labākajiem pasaulē. Jaunieši ar to visu tiek galā bez problēmām, sarežģītāk, protams, ir vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Uzņēmējiem gan šobrīd ir ļoti grūts laiks, arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Valsts noteikusi, ka nekāda darbība nevar notikt, līdz ar to rīkot jubilejas, lielākus svētkus vai nometnes. Līdzīgi kā citās atpūtas vietās, arī mums nav neviena klienta, un cilvēki pagaidām neko neplāno tālu uz priekšu. Līdz ar to uzņēmumam tie ir vieni mīnusi. Tomēr darbiniekiem algas jāmaksā, ir arī uzturēšanas izdevumi par elektrību un komunālajiem pakalpojumiem. Cik ilgi tūrisma uzņēmumi šādā režīmā varēs pastāvēt?
Šajā situācijā vērā ņemama ir Zviedrijas pieredze, kur šobrīd nav tik stingru ierobežojumu uzņēmējdarbībai. Jārēķinās, ka vīruss kaut kad beigsies, bet kurš segs zaudējumus nākotnē par lēmumiem, kas kļūdaini būs pieņemti šodien? Tūrisms ir starp tām jomām, kas var pretendēt uz dīkstāves atbalstu, bet visam ir savi nosacījumi. Tāpēc jāizvērtē, cik tas ir izdevīgi. Turklāt šo atbalstu var saņemt tikai darbinieki, bet ne es kā vadītājs. Ko tādā gadījumā darīt daudziem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuri savā uzņēmumā ir gan kā vadītāji, gan vienīgie darbinieki? Tādi ir arī paziņu vidū, kuriem pieder nelieli uzņēmumi.
Likumu pieņēmējiem vajadzētu padomāt par to, ka šis vīruss pēc laika atkal var atgriezties, jo pavisam jau nekur nepazudīs. Vai tad arī apturēs visu ekonomiku? Maz ticams, ka tādā režīmā spēsim ilgi izdzīvot. Domāju, ka valstī šobrīd pieņem lēmumus ļoti šaurā epidemioloģiskā rakursā. Tam visam jābūt lielākā balansā ar uzņēmējdarbību, cilvēku drošību un veselību. Ir tāda sajūta, ka nekā cita vairs nav, arī slimību. Manuprāt, ļoti nepareizs bija lēmums slēgt privātās medicīniskās iestādes, kuras šajā laikā varēja uzņemt un palīdzēt ar koronavīrusu nesaistītiem pacientiem. Tas nav normāli, ka cilvēkam ar spēcīgām zobu sāpēm nav iespējams tikt pie zobārsta, jo privātās klīnikas nestrādā, bet valsts zobārstniecības centrā jāgaida rindā divas dienas. Arī hronisko slimību pacienti, turklāt bērni, nevar tikt uz regulāro pārbaudi. Citas slimības saistībā ar šo visu jau nav izzudušas. Beigās būs tā, ka ar Covid-19 būsim veiksmīgi tikuši galā, bet citas radīs lielu skaitu letālu iznākumu. Negribētu piedzīvot šādu scenāriju. Tā ka labi, ja nekas nesāp un šobrīd nav nekādu veselības problēmu. Pretējā gadījumā ir bezizeja. Tāpēc intensīvi jādomā, lai būtu vakcīna pret šo vīrusu.
Katra krīze reiz beidzas, un tā būs arī ar šo. Nākotnē ieguvēji varētu būt lauksaimnieki, jo pārtika būs vajadzīga vienmēr, un cenas tai tikai pieaug gan esošajā situācijā, gan, visticamāk, arī vēlāk. Tā ka lauksaimniecība varētu būt viena no perspektīvākajām nozarēm, tāda kā mūsu nafta, arī Aizkraukles reģionā. Latvijas kviešus šobrīd daudz iepērk Persijas līča valstis, un nevaram pat tik daudz saražot, lai nodrošinātu šo tirgu.
Koronavīruss ietekmējis arī Saeimas ikdienu, kas nu jau atsākusi savu darbību. Salīdzinot saturiski un kvalitātes ziņā Saeimu laikā, kad pats tajā strādāju kā deputāts un arī ministrs, tad no šodienas tā būtiski atšķiras. Ja toreiz apmēram 70 procentu deputātu vienkārši spieda balsošanas pogas un pārējie pieņēma lēmumus, tad šobrīd tā otra daļa, šķiet, ir vēl mazāka. Saeimā diemžēl ir tāda partijas “pogu” disciplīna, bet kaut kā jau uz priekšu ejam. Šī krīze būtiski ietekmēs arī politiku.
Arvien biežāk izskan, ka varētu samazināt Saeimas deputātu skaitu. Tā saucamajos pirmajos brīvvalsts laikos iedzīvotāju skaits Latvijā bija lielāks. Tagad situācija ir mainījusies, un līdzi tai jāmaina arī Satversme kā valsts pamatdokuments. Visticamāk, neko daudz tas neietekmētu, ja būtu 50 tautas kalpu. Sliktāk noteikti nebūtu, varbūt vieglāk varētu vienoties daudzos jautājumos.
Vēl viena negatīva lieta ir tas, ka partijām no valsts piešķirts tik liels finansējums. Laikā, kad cilvēki paliek bez darba un iztikas līdzekļiem, šāda kārtība nav pareiza. Domāju, ka partijām vajadzētu atskaitīt šo naudu atpakaļ valsts budžetā.
Esam tikuši pie jauna ekonomikas ministra, un šajā amatā apstiprināts Jānis Vitenbergs. Ja viņš neizcelsies ar kādu ekstremālu gājienu, tad domāju, ka nekādus lielos kalnus arī negāzīs. Izņemot dažus ministrus, šo valdību vērtēju kā viduvēju. Sekojot līdzi notikumiem, var just, ka arī premjers neiedziļinās ļoti daudzos jautājumos, īpaši drošības. Šobrīd ļoti būtiska ir valsts iekšējā drošība, jo, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, var notikt viss kaut kas. Šobrīd Itālijā ļoti seko līdzi, lai nesāktos nekārtības. Tāpēc drošības pasākumiem jāpievērš tikpat liela uzmanība kā veselībai. Ja cilvēkiem nebūs ienākumu, neizbēgami sāksies vairāk zādzību un laupīšanu. Nesen ziņās lasīju, ka Amerikā bez darba palikuši seši miljoni iedzīvotāju. Ja Latvijā šis skaitlis būtu kaut 50 000, tad noteikti saskartos ar pieaugušo noziedzību un citām negatīvām sekām.
Neraugoties uz pašreizējo situāciju, priecājos par pavasari un to, ka Mežezera apkārtnē var baudīt dabu un ievākt tik daudzveidīgas zāļu tējas. Šovasar esmu plānojis to darīt vēl vairāk. Tur ir pilnīgi viss savas veselības uzlabošanai, un mana iecienītākā ir mārsila tēja. Šis augs man bija kā atklājums, un tagad melno tēju tikpat kā nelietoju. Tā arī, iespējams, ir kā vēsts, ka mums, latviešiem, vairāk jābūt tuvāk dabai, un tad uzvarēsim visas slimības. Arī pilsētniekiem vairāk un drošāk jāiet dzīvot uz laukiem. Tad, protams, jābūt labam pašvaldību piedāvājumam ne tikai darba, bet arī atpūtas ziņā, lai jaunieši izvēlētos reģionus ārpus Rīgas.
