Pērn aprīlī Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība: ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” norādīja uz daudzām sistēmiskām problēmām un atbildīgo institūciju bezdarbību, kuru dēļ tiek apdraudētas bez vecāku gādības palikušo bērnu intereses un tiesības uz pilnvērtīgu attīstību. Saistībā ar šo ziņojumu Tieslietu ministrija kopā ar Labklājības ministriju veikusi situācijas izpēti un tieslietu ministrs Jānis Bordāns nācis klajā ar nepieciešamo pasākumu plānu.
Darbā pieņem radus un draugus
Plāna pieņemšanas gadījumā bērnu tiesību aizsardzības jautājums Latvijā būtu ja ne pilnībā sakārtots, tad vismaz tā risināšanā tiktu ieviesta sistemātiska kārtība. Viens no plāna punktiem paredz nopietni reorganizēt bāriņtiesas Latvijā. Tas nozīmē, ka nepieciešama viena centralizēta institūcija, kas atbild par bērnu tiesību politiku. Runājot par konkrētiem punktiem Valsts kontroles ziņojumā, Jānis Bordāns teic, ka ir bāriņtiesas, kas darbojas vairāk vai mazāk sekmīgi un to darbība atkarīga no konkrētiem cilvēkiem tajās, viņu kompetences. Diemžēl, un šādi gadījumi nav retums, bāriņtiesa darbu nodrošina pašvaldībai pietuvinātiem, radiniekiem un dažkārt nebūt ne labākajiem darbiniekiem. Bijuši gadījumi, ka līdz pašvaldības vēlēšanām bāriņtiesā strādā vieni, bet pēc domes vadības maiņas mainīts arī bāriņtiesas sastāvs, tā teikt, pamatojoties uz politiskiem lēmumiem. Tāpat šobrīd likums atļauj bāriņtiesas vadītājam būt nepilsonim.
Ar “kosmētisko remontu” nepietiks
Pašlaik spēkā esošajā sistēmā ir institūcijas, kas rūpējas par bērnu tiesībām, un tajā ir cilvēki, kuri labi izprot tiesību būtību. Taču sistēma ir sadrumstalota, darbojas dažādas iestādes ar likumā noteiktām funkcijām, turklāt katra no iestādēm pieder dažādām nozarēm — Iekšlietu, Veselības, Labklājības, Tieslietu ministrijai. Piemēram, ir likumi kas garantē privātās dzīves, personas brīvību un neaizskaramību, bet nav iestādes, kas konkrēti atbild par šo likumu ievērošanu. Jānis Bordāns teic, ka visus ar bērnu aizsardzību saistītos jautājumus varētu nodot kādai ministrijai, kas tos vislabāk izprot. Līdz šim problēmu rašanās gadījumā, piemēram, notiekot katastrofai, bērnam nonākot nelaimē, tiek pieņemti jauni likumi. Tas var būt gan kā roba lāpīšana esošajā likumā vai finansējuma piešķiršana. Tā vietā nepieciešama institūcija, kas katru dienu nodarbotos tikai ar bērnu aizsardzības jautājumiem, nevis spontāni tos risinātu. Līdz ar to kārtējais “kosmētiskais remonts” sistēmā neko nemainītu. Tā kā Tieslietu ministrija jau tagad uzņēmusies daļu no bērnu tiesību jautājumu risināšanas, ministrs teic, ka uzņemtos jomas pilnīgu sakārtošanu. Sarunās ar ministrijas darbiniekiem viņi izteikuši pārliecinošu atbalstu un ir gatavi piedalīties jaunās institūcijas izveidē.
Kontrole ik dienas
Jānis Bordāns gan nenoliedz, ka arī turpmāk būs citas ar bērnu tiesībām saistītas institūcijas, kurām nepieciešama saskaņota darbība ar jaunizveidoto. Jau šobrīd pašvaldībās ir izveidotas starpinstitucionālās sadarbības grupas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Tās sevi attaisnojušas, un pēc šāda principa jāveido sadarbība valsts līmenī.
Vai līdz ar sistēmas reformu tiktu likvidētas bāriņtiesas? Ministrs teic, ka to forma noteikti mainītos.
Tieslietu ministrs prognozē, ka, pateicoties jaunizveidotajai sistēmai, pēc katra konkrēta gadījuma, saistīta ar bērnu tiesību pārkāpumu, varētu proaktīvi reaģēt un ieviest likumos tādus grozījumus, kas šādus gadījumus nepieļautu. Līdz ar to samazinātos, piemēram, dzimumnoziegumu skaits pret nepilngadīgajām personām, nelaimes gadījumu skaits bērnu vidū utt. Šobrīd katrs konkrētais gadījums var nonākt pašvaldības, policijas, slimnīcas rīcībā, tālāk notiek savstarpēja komunikācija.
Tāpat nepieciešama iestāžu, organizāciju darbības standartizēšana, līdzīgi kā, piemēram, uzņēmumi sakārto savu vidi, lai iegūtu ISO sertifikātu. Sekmīgi strādājoša uzņēmuma pamatā ir veiksmīgi organizēta darbības sistēma. Šo pašu principu plānots ieviest arī ar bērnu tiesību aizsardzību saistītajās iestādēs. Ja pērn Valsts kontrole beidzot veikusi auditu, apkopojusi sistēmas trūkumus, tad, Tieslietu ministrijai kļūstot par centrālo iestādi bērnu tiesību aizsardzībā, šādi auditi notiktu nemitīgi, ikdienā.
Ministrs optimistiski teic, ka jaunā sistēma varētu tikt ieviesta līdz šī gada beigām.
