Daugavas krastu nostiprināšanai Pļaviņās ir nepieciešami vismaz 6,2 miljoni eiro, —teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā ziņojumā, ar kuru šonedēļ iepazinās valdība.
Veikta pamatīga izpēte
Daugavas krastus Pļaviņās ietekmē uz upes esošā hidroelektrostacija (HES) Aizkrauklē. Tās darbības rezultātā vērojama Daugavas stāvkrasta erozija Pļaviņās, Lielajā Krasta ielā.
VARAM skaidro, ka Daugavas HES kaskādes izveides rezultātā ir būtiski pārveidota upes gultne un krasti, kā arī kardināli mainīts Daugavas hidroloģiskais režīms. Šo izmaiņu sekas ir visu trīs — Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu — ūdenskrātuvju krastu ievērojama erozija. Lai nepieļautu krastu noskalošanos, sistemātiski jāveic ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbi un regulāri jāuztur kārtībā krastu aizsargbūves, tostarp jānostiprina būvju pamati.
Lai kvalitatīvi izvērtētu nogāzes stiprināšanai optimālākos tehnoloģiskos risinājumus, kā arī novērtētu šādiem darbiem nepieciešamo būvdarbu apmēru, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes laikā tikusi veikta hidromelioratīvā, hidrotehniskā, hidroģeoloģiskā un inženierģeoloģiskā izpēte, kā arī pieejamo datu un izpētes rezultātu apkopošana, norāda VARAM.
Balstoties uz veiktajām izpētēm, ir noteikts iespējamais risinājums Lielās Krasta ielas nogāzes stiprināšanai un piedāvāti vairāki stāvkrasta stiprināšanas tehnoloģiskie varianti, vienlaikus gan norādot, ka Lielās Krasta ielas nogāzes stiprināšanas darbi Pļaviņās nav vienkāršs objekts, jo nogāzei kopā ar zemūdens daļu ir sarežģīts reljefs, tādēļ nav iespējams pielietot vienu universālu tehnoloģisko pieeju.
Piedāvā vairākus tehnoloģiskos risinājumus
Izstrādātā būvprojekta tehniskais risinājums paredz izmantot tā saukto “kalna masas uzbērumu”, vienlaikus papildinot to ar inženiertehniskiem risinājumiem, lai papildus nesarežģītu būvdarbu izpildi jau tā pietiekami komplicētā objektā, kā arī nodrošinātu objektam ilgnoturību pret ledus masu abrazīvo iedarbību, skaidro ministrijā.
Izvēlētais risinājums paredz līdz projektētai atzīmei piebērt labā krasta nogāzi ar dolomīta akmeņiem un izveidot visas erozijai pakļautās krasta nogāzes aizsargbūvi, kas sastāv no liela izmēra apbetonētiem akmeņiem un kas tiek balstīti uz īpaši izveidotas akmens prizmas atbalsta konstrukcijas. Saskaņā ar paredzamās līgumcenas koptāmi Pļaviņu HES ūdenskrātuves stāvkrasta nostiprinājumu būvdarbu kopējās indikatīvās izmaksas aprēķinātas 6,26 miljonu eiro apmērā. Šajā būvprojekta izmaksu aprēķinā gan nav iekļauts būvniecības risks inflācijas koeficienta veidā.
Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu izmaksas sedz no ikgadējās valsts budžeta dotācijas 700 000 eiro apmērā. Tomēr VARAM norāda, ka šāds finansējums nav pietiekams erozijas procesa līdzsvarošanai Daugavas HES ūdenskrātuvju krastos, kuru garums ir lielāks par 300 kilometriem.
“Pēc ilggadīgiem novērojumiem 20 gadu periodā un būvniecības darbu tirgus izmaksām, lai līdzsvarotu Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu eroziju, piecu gadu laikā būtu jāinvestē ap 1,40 miljoniem eiro gadā. Līdzsvarošana šajā gadījumā nozīmē, ka tiktu apturēta krasta erozijas izplatība un varētu turpināt krasta nostiprinājuma izbūves darbus, konkretizējot ūdenskrātuves robežas,” skaidro ministrija.
Ar finansējumu pagaidām skaidrības nav
Ņemot vērā minēto, ziņojumā ir analizētas vairākas iespējas nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai. Piemēram, piedāvāts variants būvdarbus finansēt tikai no valsts budžeta ikgadējās dotācijas, būvdarbu finansēšanai piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu, piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, būvdarbus finansēt no pašvaldības līdzekļiem vai arī sagatavot priekšlikumu papildu finansējumam no valsts budžeta periodā no 2021. līdz 2023. gadam.
Izvērtējot visas iespējas, VARAM par atbilstošāko atzinusi piedāvājumu būvdarbu finansēšanai piesaistīt ES fondu investīcijas nākamajā finanšu plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam, jo tas radītu vismazāko ietekmi uz valsts budžetu. Finansējuma pieejamības gadījumā būvdarbi tiktu pabeigti optimālā — trīs gadu — termiņā, norāda ministrija.
Šim finansējuma piesaistes variantam gan joprojām pastāv potenciāli riski. Proti, lai gan Pļaviņu HES ūdenskrātuves stāvkrasta nostiprināšanas aktivitātes konceptuāli un tematiski atbilst 2021. — 2027. gada plānošanas perioda mērķiem, ministrija neslēpj, ka vēl nav zināms, kādus atbalstāmos mērķus un kādas attīstības prioritātes pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju ietvers jaunais Partnerības līgums un tam atbilstošā darbības programma jaunajam finanšu plānošanas periodam.
Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijai pieejamās investīcijas pēc 2020. gada varētu būt pieejamas citiem mērķiem un neaptvert pasākumus, kas būtu vērsti uz apdraudējuma risku mazināšanu iedzīvotājiem, pieaugot plūdu vai citiem vides riskiem klimata pārmaiņu rezultātā;
Tāpat šobrīd nav iespējams prognozēt, cik lielu ietekmi uz Daugavas stāvkrastu Pļaviņās var radīt katri nākamie pali, kā arī jārēķinās ar iespējamu būvdarbu izmaksu pieaugumu inflācijas rezultātā.
Ministru kabinets otrdien pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu, kā arī atbalstīja finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikumu par ziņojumā minēto pasākumu finansēšanu lemt šā gada jūnijā vai jūlijā, kad pēc Covid-19 krīzes būs zināmas valsts iespējas sniegt finansiālu atbalstu.
