Kā pandēmijas laikā jūtas zemnieki Aizkraukles pusē, kas viņus visvairāk uztrauc šodien, kādas ir bažas saistībā ar rītdienu?
Jameklē iespēja, kā realizēt produkciju
Madara Vēvere ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Aizkraukles biroja vadītāja un saimnieko arī saimniecībā “Gundegas” Jaunjelgavas novada Seces pagastā. Saistībā ar darbu LLKC viņa teic, ka pašlaik zemnieki vēl pārāk sāpīgi neizjūt Latvijā un arī pasaulē radušās situācijas sekas. Uzņēmumi, kas piegādā minerālmēslus un pārējo pavasara darbiem nepieciešamo, zemniekus esot brīdinājuši par iespējamu piegāžu aizkavēšanos, bet lielākā daļa zemnieku šīs preces nopirkuši laikus. Jautājums ir par rudens sēklām un rudens pusē nepieciešamo mēslojumu.
Madaras saimniecībā pārsvarā audzē puķu stādus, bet tagad neziņā par rītdienu viņa teic — vajadzēs iestādīt vairāk kartupeļu, iesēt vairāk kā citus gadus. Būs, ko ēst, gadījumā, ja pārtikas piegādes Latvijai varētu samazināties. Nav zināms, vai tuvākajā nākotnē netiks mainīta ierastā kārtība tirgos. Ja to ierobežos, varbūt dārzeņus varēs pārdot un iegādāties tiešajā tirdzniecībā. Pašlaik lielāko ietekmi no pandēmijas izjūt tās saimniecības, kurām ir produktu piegādes līgumi ar skolām un bērnudārziem. Skolas slēgtas, un līdz ar to arī produkcijas noiets apstājies.
Madara teic, ka dekoratīvo puķu stādi šogad aug tādā pašā daudzumā kā pērn, un viņa cer, ka tāpat kā citus gadus cilvēki vēlēsies skaistu mājas apkārni, dēstīs puķes kapos un šo tradīciju vīrusa izplatība nespēs ietekmēt. Tiesa, varētu samazināties iedzīvotāju pirktspēja.
Madara novērojusi, ka mājražotāji kooperējas, veido kopīgus pasūtījumus un, piemēram, reizi nedēļā dodas ar savu produkciju uz Rīgu, Ogri vai kur citur. Kooperēšanās notiek arī Jaunjelgavas, Skrīveru novadā, lai gan kopumā šī iniciatīva Aizkraukles pusē pagaidām nav guvusi plašu atsaucību. Jāsaprot, ka vismaz tuvākajā laikā netiks rīkoti nekādi gadatirgi, tāpēc jāmeklē jebkāda cita iespēja, kā realizēt saražoto. Svarīgi jau laikus padomāt arī produkcijas iesaiņojumu.
Kartupeļu vietā
makaroni
Gunārs Heidingers no saimniecības “Rožkalni” Aizkraukles pagastā uz notiekošo raugās diezgan pesimistiski. Noslēgti līgumi par dārzeņu piegādi ar pieciem bērnudārziem, bet, tā kā izglītības iestādes slēgtas, saimniecībai tas nozīmē ap tūkstoš eiro zaudējumu ik mēnesi. Dārzeņi stāv, met kaut laukā. Par to, ka šādu daudzumu izpirks mazumtirdzniecībā, — nekādu cerību. Sludinājumu portālā saimniecības reklāma ievietota visu gadu, bet interese ir ļoti maza. Sākoties pandēmijai, šādu tirgotāju kļūst arvien vairāk, konkurence vēl lielāka, jo skolu slēgšanas dēļ arī citas saimniecības nonākušas tādā pašā situācijā. Otrkārt, iedzīvotāji izvēlas pirkt cita veida pārtiku — graudaugus, jau gatavu ēdienu, griķus, bet maznodrošinātajiem bez maksas piešķir pārtikas pakas. Lielāks pieprasījums pēc dārzeņiem bijis vien pirmajās dienās, kad valstī pasludināja ārkārtas situāciju.
Ja ienākumu nebūs, nevarēs iegādāties degvielu. Ja uzņēmējiem valsts kaut ko kompensēs, tad zemniekiem palīgā neviens nenāks.
Pašlaik vienīgā tirdzniecības vieta ir Aizkraukles tirgus paviljonā. Ja ziemā klienti tur iegriezās labprāt, tagad vīrusa izplatības dēļ visi izvēlas uzturēties laukā. Pāriet uz tirgošanos pie paviljona nozīmētu preci katru dienu vadāt uz tirgu un pēcpusdienā atpakaļ mājās. Tā kā preču vienību ir daudz, šādam solim Gunārs pagaidām nav gatavs.
“Rožkalnu” saimnieks saka, lielais pandēmijas vilnis vēl tik priekšā.Neraugoties uz to, pavasara darbi sākti, arī minerālmēsli nesen iegādāti. Paredzēts ne tikai turpināt audzēt dārzeņus, bet arvien vairāk pievērsties graudaugiem.
Darbs rit savu gaitu
Laura Leite no Neretas saimniecības “Čaidāni” stāsta, ka līdz Neretai sērgas trakums vēl nav atnācis. Darbs saimniecībā rit savu gaitu. Saimniecībā ne tikai ražo pienu pārdošanai vairumā, bet nelielu daļu pārstrādā uz vietas. Krējumu, sviestu, kefīru, sieru un citus piena produktus pārdod klientiem, kuri zināmi ilgāku laiku, un šobrīd nav novērojams jaunu klientu pieplūdums. Tad būtu nepieciešama ražošanas jaudu palielināšana, kas savukārt nozīmētu papildu darbiniekus. Tā kā arī līdz šim visu saražoto pārdeva, neizmantojot dažādu tirdziņu, gadatirgu iespējas, arī par ienākumu un klientu skaita samazināšanos nesūdzas. Pašlaik, krīzes laikā, ievērojot distancēšanos, vairākus no saviem klientiem pat nesatiekot. Preci nogādā līdz mājai, noliek pie durvīm. Pircējs turpat noliek arī naudu un lapiņu ar produktu sarakstu nākamajai reizei.
Produktu piegādes klientiem joprojām saglabāsies esošajā apjomā, un satraukumam nav pamata. Vienīgās bažas ir par lielā piena daudzuma realizāciju, kas, kā zināms, nonāk Lietuvā.
Sievas iztiek
ar pankūkām
Skaidrīte Daube no saimniecības “Mežpurviņi” Kurmenes pagastā stāsta, ka vīrusa dēļ bail iet veikalā, tāpēc turp dodas tikai, ja galēja nepieciešamība. “Vīri saka — uz mežu bez maizes neiesim, tāpēc jābrauc pakaļ,” teic saimniece. “Mēs, sievieši, varam ar pankūkām iztikt, bet vīriešiem vajag maizi. Pagājušajā reizē, kad braucām uz kapiem, iepirkāmies Vallē, bet nesen, vedot sienu uz Jaunjelgavas pusi, maizi pirkām tur. Speciāli pēc maizes vien nebraucam.” Kad tehnikai vajadzēs rezerves daļas, arī tad nekas cits neatliks, tūlīt jāpērk arī sēklas. Lauku darbus gan vīruss pašlaik neietekmējot. Lai gan pamatnodarbošanās saimniecībā saistīta ar mežu, ir sētā arī savi lieli un mazi lopiņi, mājputni. Skaidrīte teic, ka pagājušajā nedēļā kāda paziņa no Rīgas atbraukusi uz laukiem, acīmredzot pārlaist grūto laiku tālāk no lielpilsētas un pārtikas produktus pērk no “Mežpurviņiem”. Iegādāties varot teju visu — gan piena produktus, gan burkānus, bietes, kartupeļus. ◆
