Koronavīruss apstiprināts 202 pasaules valstīs, saslimušo skaits pārsniedz 600 000. Tie ir skaitļi, kas liecina par slimības izplatību. Vairumā valstu pieņemti stingri drošības pasākumi un dažādi ierobežojumi. Sazinoties ar mūspuses tautiešiem Norvēģijā, Itālijā, Vācijā, Spānijā un Lielbritānijā, iezīmējās daudz kopīga. “Staburags” ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vaicāja, kāda ir situācija un kā tā ietekmē viņu ikdienas gaitas. Neraugoties uz skaudro statistiku, jāsecina, ka latviešiem piemīt optimistisks skatījums, kas reizē ar ierobežojumu ievērošanu ir visefektīvākais palīgs ārkārtas situācijas pārvarēšanā.
Visiem, kas ievēro karantīnu, noteikti ir zaudējumi
Krista Ozoliņa no Jaunjelgavas, dzīvo Vācijā.
Vācijā dzīvoju kopš 2012. gada. Strādāju, mācos, audzinu dēlu.
Saistībā ar koronavīrusu situācija valstī ir krasi mainījusies. Vissaasinātākā situācija pirms nedēļas bija Hamburgā, kur garām brauca vai atgriezās daudzi slēpotāji no Tiroles. Federālā zeme, kurā dzīvoju es (Ziemeļreina-Vestfālene), Vācijā ir trešajā vietā.
Ierobežojumi, piemēram, “aizliegums iziet ārā”, bija oficiāli pieņemti vairākās federālajās zemēs. Ar 22. martu šo aizliegumu nomainīja pret saucamo “kontaktverbot” (aizliegums iet ārā un tikties vairāk par diviem cilvēkiem, kuri nav ģimenes locekļi). Tikai Bajernas federālajā zemē šo aizliegumu nepieņēma, bet saglabāja ārā iešanas aizliegumu. Līdzīgi kā Itālijā un Spānijā. Iespējams, ka Bajerna ir tuvāk Itālijai un Spānijai.
Teikšu gan, ka cilvēki ielās ir bieži manāmi, tiesa, pa vienam. Nesaprotu dažkārt to loģiku. Veikalos, lai arī pie kasēm ir norādīta distance, cilvēki tāpat brīžiem stumjas viens otram virsū, pa ceļu iet garām, kāpņu telpā iet tuvu viens otram utt. No tā jau izvairīties nevar. Ir manāms daudz mazāk sastrēgumu. Cilvēki visi ir mājās, pastaigājas pa mežiem, nomalēm. Centrs ir daudz tukšāks, jo visi restorāni un “nepārtikas” veikali ir slēgti.
Karantīnu ievēro skolas, bērnudārzi, restorāni, bāri, izklaides un atpūtas centri gan pieaugušajiem, gan bērniem, skaistumkopšanas iestādes.
Atvērti ir pārtikas veikali, aptiekas, vairāki autoservisi un izdzīvošanai vajadzīgās iestādes. Finansiālā situācija daudziem cilvēkiem ir pasliktinājusies. Visi, kas ievēro karantīnu, noteikti ir mīnusos. Lai arī valsts kaut ko sedz un kādu noteiktu periodu segs, tāpat dzirdu no apkārtējiem paziņām, kuri izīrē apartamentus vai uztur, piemēram, skaistumkopšanas salonus mājās, un tie, kuri ir pašnodarbinātie, finansiālā situācija ir krietni pasliktinājusies un šo laiku cer kaut kā veiksmīgi pārdzīvot. Toties mediķiem, pārdevējiem pārtikas veikalos, policistiem, fabriku darbiniekiem, kuri ražo izdzīvošanai nepieciešamo, pasta un piegādes darbiniekiem ir virsstundas un dubult-
maiņas.
Mani un manu ģimeni šī situācija ietekmē daļēji. Vīram, paldies Dievam, ir darbs. Es paralēli nodarbojos ar skaistumkopšanu, bet šobrīd nav klientu un regulāru ienākumu, kā bija līdz šim. Bērns ir mājās, ļoti daudz jādomā, kas varētu negarlaikot mūs visus. Ir diezgan jāsasprindzinās, bet mēs līdz šim labi tiekam ar visu galā.
Cilvēku attieksme ir piesardzīga. Ļoti daudzi ievēro stingru karantīnu un neiet ārā no mājas jau vairāk nekā nedēļu. Ir tādi, kas vēl joprojām par to iesmej un gaida, kad šis cirks beigsies. Sociālos tīklus, kā jau domājams, jebkurā valstī labāk nevērt vaļā un nelasīt. Ļoti daudz negāciju un izsmiekla.
Es šajā periodā esmu piesardzīga, cītīgi mazgāju rokas, lieku to darīt arī bērnam. Visi atpūtas parki un spēļu laukumi ir aizvērti, tā ka gribot negribot pasākumi un atpūtas vietas netiek apmeklētas. Kā Vācijas likums šobrīd nosaka, ieturu distanci vismaz divus metrus no sveša cilvēka. Neņemu bērnu līdzi veikalā. Ārstu praksē arī nē, bet tas arī ir aizliegts. Ja bērnu nav iespējams atstāt pie kāda vai ar kādu mājās, vizīte ir jāatceļ. Masku nelietoju, cimdus arī nē. Ēdam veselīgi, dodamies garās pastaigās mežā un domājam pozitīvas domas.
Latvijā biju februārī, kad viss vēl tikai sākās. Godīgi, pēdējā brīdī, šķiet, tiku vēl vienkārši atpakaļ uz Vāciju. Nedēļa vēlāk, un es būtu uz nenoteiktu laiku palikusi Latvijā. Vienīgi mammai ar māsu jūnija beigās paredzēts braukt uz Vāciju. Par to nedaudz uztraucos. ◆
Iedomība, ka mani tas neskars, nelīdzēs. Ikvienam jāuzņemas atbildība
Aizkraukliete Ilze Atardo, Itālijas latviešu kora “Saule” diriģente un Milānas latviešu skolas skolotāja.
– Kopš 2015. gada dzīvoju Itālijā, Pinerolo pilsētā, kas ir netālu no Turīnas. Par laimi, mūsu pilsēta nav koronavīrusa epicentra tuvumā. Otro dienu mediji ziņo pozitīvus jaunumus — samazinās saslimušo un mirušo skaits. Itālijā visiem noteikts mājas režīms, pirms dažām dienām slēdza vairākas fabrikas. Lielveikaliem ir samazināts darba laiks, apģērba veikali un citas tirdzniecības vietas, bāri un restorāni ir slēgti jau trešo nedēļu. Atvērti tikai pārtikas veikali, aptiekas, veterināraptiekas un avīžu kioski. Arī pārtikas veikaliem samazināts darbalaiks, veidojas pircēju rindas. Cilvēki samērā labi ievēro ierobežojumus. Pie mūsu mājas redzam vien tos, kas staidzina mājdzīvniekus, vai kādu skrējēju. Pie mums ir visnotaļ mierīgi, Turīnā ir slēgti pilsētas parki. Cilvēku pārvietošanos plānots kontrolēt arī ar dronu palīdzību, tā vismaz ziņo medijos. Policija patrulē ielās, seko līdzi, lai cilvēki bez vajadzības nepulcētos. Iekšlietu ministrs ierosina uz kādu laiku “konfiscēt” privātās automašīnas, ja cilvēki neievēro izolāciju. Vislielākās bažas valstī ir par cilvēkiem, kas strādāja slēgtajās fabrikās. Jau iepriekš, kad lielās rūpnīcas pārtrauca darbu, cilvēku pūļi no Milānas un Lombardijas reģiona aizplūda uz Sardīniju un citiem dienvidu reģioniem, kur viņiem ir otrās mājas vai dzīvo vecāki. Līdz ar to diemžēl tika veicināta slimības izplatība. Dienviditālijā nav tik daudz mediķu un gultasvietu, lai tiktu galā ar masveida saslimšanām. Tas var radīt lielu slogu, ar ko veselības sistēma var netikt galā. Par to valstī ir liels uztraukums.
Ar koronavīrusu pasaule sastopas pirmo reizi, cilvēkiem nav pieredzes, ir daudz neparedzamā. Jau sākotnēji cilvēki dalījās divās grupās — tie, kas krita panikā, un tie, kas vīrusu neuztvēra nopietni. Arī es sākumā domāju, ka nekas briesmīgs jau nenotiks. Kamēr ar vīrusu nav saskares, to nesaprotam un reāli neredzam, cik smagā formā nonāk saslimušie, koronavīruss šķiet pārspīlēts. Pirmais saslimušais ventilēšanas aparātam bija pieslēgts 18 dienas. Pret koronavīrusu zāļu vēl nav, otra lielākā problēma, ka pacientiem, kas nonāk smagā stāvoklī un sāk smakt, nepieciešams ventilēšanas aparāts un mediķis līdzās. Medicīnas aprūpe vaja-
dzīga daudz un lielā koncentrācijā. Redzot zārku rindas, domas par vīrusu mainās.
Prakse rāda, ka vietās, kur cilvēki pašizolējās ātrāk, slimība nav izplatījusies. Mazajos Itālijas ciemos, kur ātri reaģēja, neļāva iebraukt un izbraukt iedzīvotājiem, jaunu saslimšanas gadījumu vairs nav. Jo pilsētā vairāk iedzīvotāju, jo grūtāk noteikt un ievērot pašizolāciju. Lai lielpilsētā nodrošinātu ēdināšanu, medicīnu un citus pirmās nepieciešamības pakalpojumus, cilvēkiem ir jādodas uz darbu, un kustība, saskare notiek. Pinerolo ir 40 000 iedzīvotāju, pilsētā oficiāli apstiprināti septiņi saslimšanas gadījumi. Sociālajos tīklos tika publiskots kādas sievietes stāsts, kura zvanīja medicīnas darbiniekiem, jo mammai kļuva sliktāk, bija apgrūtināta elpošana. Viņas tēvs nesen slimnīcā nomira, hospitalizēts ir arī viņas brālis. Šādi stāsti liek aptvert, ka saslimušo un mirušo statistika nav tikai skaitļi, tie ir konkrēti cilvēki.
Latvija dara visu, ko var izdarīt šādā situācijā. Skolu slēgšana bija ļoti pareizs solis, lai gan daudziem strādājošajiem vecākiem tas sagādā neērtības. Laime nelaimē, bet Latvijai par labu nāk mazais iedzīvotāju blīvums salīdzinājumā ar citām valstīm. Slikti, ka vairumam latviešu nav tādu uzkrājumu, lai varētu mēnesi sēdēt mājās un nesaņemt atalgojumu. Vienīgais, ar tautiešiem, kas ārkārtas situācijā atgriezās Latvijā no vīrusa skartajām valstīm, vajadzēja apieties citādāk un uz karantīnas periodu izolēt kādā viesnīcā. Daļa iesmīkņā, bet slimību paredzēt nav iespējams. Daudzi var nenojaust, ka ir slimi, tajā pašā laikā pārnēsā vīrusu un nodod to citiem. Koronavīruss nav pumpa, ko uzreiz var pamanīt. Iedomība, ka mani tas neskars, šajā situācijā nelīdzēs, ikvienam jāuzņemas atbildība.
Itālijas valdība izstrādāja finansiālo atbalsta sistēmu. Nodokļu atlaides gan nepienākas visiem iedzīvotājiem, pasargāti ir mazāku atalgojumu saņemošie, vecākiem ir bērnu pieskatīšanas pabalsti, jo bērnudārzi ir slēgti. Atvieglojumi ir arī uzņēmumiem. Finansiālā krīze pēc vīrusa epidēmijas būs jūtama visā pasaulē. Būs izmaiņas arī cilvēku uzvedībā, šie apstākļi atstās savas pēdas. Tūrisms ir viens no lielākajiem Itālijas peļņas avotiem, kas tik ātri neatkopsies, jo cilvēku paradumi un iespējas būs iedragātas.
Itālijā viss ir apturēts līdz 3. aprīlim, visticamāk, ka karantīnas periods tiks pagarināts. Neviens neuzdrošinās izteikt prognozes, kad situācija varētu mainīties.
Iedzīvotāju noskaņojums šajā laikā ir atkarīgs no apstākļiem. Ģimenes, kur kādam no vecākiem jāvelk skafandrs un jāiet strādāt, jūtas citādāk nekā tās, kur visi sēž mājās un izklaidējas. Šis ir liels pārbaudījums visiem. Izolācija ir pārbaudījums arī attiecībām, vai otra cilvēka kompānija tiek izbaudīta, vai tomēr veidojas kašķi. Mans vīrs ir ugunsdzēsējs, viņam šobrīd ir atvaļinājums. Laiku mājās izmantojam lietderīgi, mācu viņam latviešu valodu. Pirmajā brīdī atrašanās mājās ir kā atvieglojums, piespiedu atvaļinājums un atpūta. Tomēr, karantīnai ieilgstot, situācija kļūs par apgrūtinājumu. Šobrīd ir grūti kalt nākotnes plānus, man ir paredzēts rīkot nometni. Kādas vēlāk būs biļešu cenas, vecāku iespējas palaist bērnu — to šobrīd nav iespējams paredzēt.
Psihologi saka, jebkurus jaunus paradumus cilvēks apgūst 21 dienā. Varbūt mēs pēc pārdzīvotā uz pasauli raudzīsimies citādāk. Nedomāsim tikai par skriešanu un naudas pelnīšanu, bet pie-
vērsīsimies sev. Nav ļaunuma bez labuma, zeme atkopjas, daudzviet gaiss kļūst tīrāks un ūdens dzidrāks. ◆
“Man pielāgoties bija viegli, citiem tas ir sarežģītāk”
Kristiāns Butins, koknesietis, dzīvo Anglijā, Londonā.
– Londonā dzīvoju gandrīz septiņus gadus. Gribēju šeit mācīties, janvārī absolvēju skolu un februārī sāku strādāt par juristu, šobrīd esmu apmācāmais.
Pagājušajā nedēļā Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka saistībā ar vīrusa izplatību stājas spēkā stingrāki ierobežojumi. Daudzas iestādes un veikali ir slēgti, darbu turpina pirmās nepieciešamības valsts iestādes, kā arī pārtikas veikali un citas pirmās nepieciešamības preču veikali. Aizliedza iziet no mājas. Doties var tikai uz darbu, pārtikas veikalu, vingrot. Ārā kopā nedrīkst pulcēties vairāk par diviem cilvēkiem, pārkāpjot ierobežojumus, policija var attiecīgi rīkoties.
Salīdzinājumā ar citām valstīm Anglija uz koronavīrusa uzliesmojumu reaģēja mierīgi. Sākumā valdība izplatīja informāciju, ka tas pat ir labi, ka nav stingru ierobežojumu, lai daži saslimst, tādējādi cilvēkiem izveidosies imunitāte. Kad Itālijā sākās uzliesmojums, valsts varas nostāja krasi mainījās, tika pieņemti drastiskāki lēmumi. Salīdzinot ar Itālijas pieredzi, Lielbritānijā šobrīd ir sliktāka situācija, kāda tā bija Itālijā pirms divām nedēļām. Valdība saprata, ka nepieciešams reaģēt, citādi iznākums būs sliktāks nekā Itālijā.
Šobrīd nav iespēju tikt uz Latviju, aviokompānijas nepārdod biļetes. Retu reizi tiek paziņots par reisu uz Latviju no attiecīgām izlidošanas vietām, ja nemaldos, bijuši vien pāris šādi reisi.
Mans darbs lielākoties ir pie datora, tikšanās ar klientiem šobrīd nenotiek. No mājām strādāju divas nedēļas, tas ir ietekmējis manu apmācības procesu. Daudz ko mācos darbā no menedžera, tagad tas notiek ar konferences zvaniem un telefonu. Firma, kurā strādāju, bija padomājusi un sagatavojusies šādam scenārijam. Katram darbiniekam piešķīra līdzekļus tehnoloģiju uzlabošanai un nodrošināšanai, lai darbs mājas apstākļos neapstātos un būtu efektīvs. Lielākoties no mājas ārā neeju. Uzņēmums, kurā strādāju, gatavojas vismaz trīs mēnešu ilgam darbam no mājām. Esošā situācija ir uzlabojusi darbinieku komunikācijas prasmes. Ikdienas tikšanās, klātienes efekts tiek aizvietots. Katrā ziņā ir savi ieguvumi. Jāpielāgojas esošajai situācijai. Man tas izdodas diezgan viegli, citiem varbūt ir sarežģītāk. Tiem, kam darbs apstājies, valsts maksā algu 80% apmērā no pamatalgas. Lielbritānija ir pretimnākoša, apzinās ekonomiskās sekas un ir gatava atbalstīt iedzīvotājus. Ilgtermiņā viss nokārtosies.
Lielbritānijas valdība informēja, ka problēmu ar pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču resursu piegādi nebūs, bet šeit nostrādā cilvēku mentalitāte. Bažījoties, ka preču varētu nebūt, cilvēki masveidā devās iepirkties, veidojās garas rindas. Bija gadījums, kad veikalam izsita stiklu. Tagad veikalos laiž kontrolētu skaitu pircēju, tas palīdz samazināt haosu. Sākumā bija traki, kopš spēkā stājušies drošības pasākumi, situācija ir normalizējusies.
Vīrusa pandēmijai būs ekonomiskas sekas visā pasaulē. Esmu jauns, apdraudējums personīgajai veselībai mani nesatrauc, vairāk satraucos par iespējamību būt pārnēsātājs un aplipināt kādu tuvinieku. Mammai ir astma. Esmu redzējis video, kā cilvēki ar koronavīrusu guļ slimnīcā un mokās ar slimības izraisītajām komplikācijām. Neriskēt, ievērot ierobežojumus un palikt mājās šobrīd ir pareizākais risinājums. Palikšana mājās šobrīd ir nepieciešamība, koronavīruss ir lipīgs, maldīgi to salīdzināt ar saaukstēšanos. Jaunos tas varbūt pārāk neskar, toties vecāka gadagājuma cilvēki ir riska grupā. Arī jaunie nav pasargāti, nopietnas komplikācijas var izjust tie, kam jau ir kādas saslimšanas.
Man tuvākajā laikā doties uz Latviju nebija plānots, taču draudzene, kas bija pie manis atbraukusi, palika Anglijā. Latvijā daudz kas jau bija slēgts, jēgas braukt atpakaļ nebija, tādēļ viņa palika šeit. Aviokompānija atdeva naudu par biļeti.
Ejot ārā, rokās velkam gumijas cimdus, pētījumi liecina, ka saslimstība ar koronavīrusu notiek ātri, tādēļ neriskējam un iespēju robežās sargājam savu un tuvinieku veselību. Saslimt var, arī velkot cimdus, bet iespējamība vismaz ir mazāka. ◆
Krist panikā ir grūti, jo spāņi ir ļoti pozitīvi
Elīza Sekace, aizkraukliete, dzīvo Spānijas pilsētā Valensijā.
– Spānijā esmu jau pusgadu. Situācijā valstī ir raiba. Valensijā saslimušo skaits nav liels, bet ierobežojumi ir vienādi visā Spānijā. Stingrākais ierobežojums ir liegums bez vajadzības atrasties ārā. Drīkstam iziet tikai ar pamatojumu — nopirkt pārtiku, zāles, apmeklēt ārstu. Uzjautrinoša šķiet atļauja apmeklēt frizieri un tabakas veikalus, kuros var iegādāties arī loterijas biļetes. Spāņi ir traki uz loterijas biļetēm. Lai gan ir atļauts apmeklēt frizētavu, tās slēgtas. Teorētiski tas ir atļauts, bet praktiski nav iespējams. Arī suņa izvešana ārā ir atļauta. Ir reģioni, kur oficiāli atļautas īsas pastaigas, ne tālāk par 100 metriem no mājas. Vedot ārā savu mīluli, vaicājām policistiem, mums atbildēja, ka atļauts staigāt viena kilometra rādiusā. Protams, neviens tik detalizēti nemēra, bet policija uzmana, lai cilvēki nepulcētos, lai suņi kopā nespēlējas. Madridē patrulē arī militārie spēki, Valensijā viņi tiek ievesti tikai nedēļas nogalēs, kad cilvēkiem vairāk gribas doties ārā.
Spānijā sākām veidot uzņēmumu īpašumu pārvaldības, menedžmenta jomā. Strādājām klātienē, tiekoties ar klientiem, darbs tagad ir apstājies. Iespēju robežās strādājam mājās, gatavojam līgumus. Ikdiena ir mainījusies par 180 grādiem, viss laiks jāpavada mājās. Mēģinām radoši izdomāt, kā nodarbināt suni. Spāņu ikdiena, šķiet, kļuvusi jautrāka. Spāņi nav punktuāli, bet ikvakara aplaudēšanai pulksten 20 pateicības izrādīšanai palīdzības dienestu un citu profesiju pārstāvjiem, kas šajos apstākļos turpina strādāt, savācas laikus. Kaimiņš no blakus mājas katru vakaru piecas minūtes pirms astoņiem iepūš tauri, pēc divām minūtēm vēlreiz — tādējādi atgādinot un aicinot pievienoties akcijai. Pāris minūtes pirms astoņiem sākas aplausu jūra. Paralēli aplausiem cilvēki spīdina gaismiņas par godu aizgājušajiem. Viss notiek, cilvēkiem pulcējoties savu māju balkonos vai pie logiem. Pirms tam nedēļas garumā pulksten 12 notika protesta akcija. Cilvēki iebilda pret naudas līdzekļu izšķērdēšanu lietās, kas šobrīd nav aktuālas. Tad dienas vidū, pulksten 14 un 16, notika koncerti. Cilvēki uz balkoniem dziedāja, spēlēja mūziku. Pilsētas centrā aktivitāte ir lielāka, tur notika dažādi priekšnesumi, mūsu kaimiņi ir pasīvāki, viņi atskaņoja klasiskās spāņu dziesmas, operu vai ko mūsdienīgāku.
Vīrusu uztveru mierīgi, uz situāciju raugos racionāli. Spānijā ir grūti krist panikā, vietējo cilvēku mentalitāte ir pozitīva. Protams, izvedot suni pastaigā, sajūta nav omulīga, policija vēro, vaicā, kādēļ esam ārā. Teorētiski līdzi jābūt dokumentu kaudzei — pasei, dokumentam, kas apliecina deklarēto dzīvesvietu ar uzturēšanās numuru, suņa dokumentiem. Sajūta, ārā redzot policistus, ir neomulīga, bet cilvēki ir apzinīgi, veikalos nekā netrūkst, preces neizpērk. Paniska pirkšana bija pirmajās vīrusa izplatības dienās, tagad viss ir mierīgi. Protams, saslimušo skaits un situācija pasaulē ir baisa, bet visi ir saprotoši, piesardzīgi, un nav sajūtas, ka ir pandēmija.
Mani šobrīd ietekmē ceļošanas ierobežojumi, uz Latviju devos reizi mēnesī. Esmu Rīgas Tehniskās universitātes studente, šobrīd rakstu maģistra darbu. Pašlaik universitāte ir slēgta, grūti paredzēt, kāda būs situācija aprīlī. Lidot gan jau vēl nevarēs, bet domāju, ka augstskola būs vaļā. Vistrakākā šobrīd ir neziņa, kā un kas tieši notiks tālāk. Daudz ko var izdarīt elektroniski, bet paredzēt šobrīd neko nevar.
Ikdienā piedomājam pie drošības, dezinfekcijas līdzeklis stāv mājās uz galda, otrs vienmēr ir līdzi somiņā. Ielās cilvēki iet maskās un cimdos, arī mums mājās tās ir.
Oficiālais ārkārtas stāvoklis valstī bija noteikts līdz marta beigām, tagad to pagarināja līdz 12. aprīlim. Izskanēja prognozes, ka tas tiks vēl pagarināts. Saslimušo skaits turpina pieaugt, kamēr situācija nemainīsies, ārkārtas stāvokli neatcels. Spānijas ziemeļos izskanēja ieteikumi sapirkt pārtiku trīs nedēļām, jo nevarot zināt, kādi ierobežojumi stāsies spēkā pēc nedēļas. Situācija nav paredzama, cilvēki tiek brīdināti un aicināti sagatavoties.
Pirmajās ārkārtas stāvokļa dienās nevarēju saņemties kaut ko izdarīt. Neziņa un dīkstāve sagrāva. Tagad esam izveidojuši savu rutīnu, kas palīdz sakārtot dienu — pastaigas ar suni, līgumu sagatavošana, pusdienas, maģistra darba rakstīšana. ◆
