“Staburagam” zvanīja kāds skrīverietis (uzvārds zināms), kurš bija norūpējies par koku izciršanu tuvējā mežā.
‘‘Es dzīvoju Skrīveros, Dīvajas ielā, ceļa otrā pusē ir Bundzes mežs, pēc apzīmētajiem kokiem var secināt, ka mežu paredzēts izcirst. Manuprāt, uz to rēķina kāds pamatīgi varēs iedzīvoties, jo starp atzīmētajiem kokiem galvenokārt ir milzīgi ozoli un bērzi. Sirds sāp, skatoties, kā grib iznīcināt mūsu Latvijas lepnumu un tādu skaistumu. Nezin vai putnu balsis arī te vairs skanēs,’’ norūpējies ir mūsu lasītājs.
— Zvanītāju un viņam līdzīgi domājošos varu nomierināt un apgalvot, ka viņu uztraukumi ir pilnīgi velti, — teic Skrīveru novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš. — Pašvaldībai pieder vairākas cirsmas. Bundzes mežā ir paredzēts veikt kailcirti, jo mežs patiešām ir bēdīgā stāvoklī, aizaudzis, daļu aizņem pārauguši alkšņi. Par tā tīrīšanu lēmām domes sēdē. Protams, varētu jau neko nedarīt un visu atstāt, kā ir, bet tad būs kā ar kartupeļiem — ja rudenī nenovāksi, pavasarī vairs nebūs ēdami. Un atzīmētie koki, par ko tik ļoti uztraucās zvanītājs, veicot kailcirti, ir atzīmēti kā aizsargājamie. Tā ka paliks gan ozoli, gan bērzi, gan dziedās putni. ◆
