Aizvadītā nedēļa paskrēja ne-
manot. Kā jau lielākajai daļai vecāku, tā bija izaicinājumu pilna, jo mācības bērniem notiek attālināti. Man ir trīs bērni, un, kā es smejos, tad jaunākais principā tagad apgūst sākumskolas un pamatskolas vielu. Arī man no vienkārši mammas ir “jāpārslēdzas” uz mammu-skolotāju, kura prot pacietīgi pastāstīt par klimata joslām, paskaidrot spēka un ātruma jēdzienus un vēl daudz ko citu. Mūsu ģimenē vēl nav izveidojies konkrēts režīms, jo katrs bērns ceļas savā laikā, bet mēģinām kopīgi izdomāt, kā padarīt dienu produktīvāku, lai darbi ir izdarīti un var nodoties kopīgām aktivitātēm.
Mājmācība ir jauna pieredze, kas prasa pamatīgu laika plānošanu un pacietību ikvienam. Šajā gadījumā esmu priecīga, ka mans darbs ir sezonāls un šobrīd iespēju robežās es varu būt pilnas slodzes mamma, esot kopā ar bērniem, — gan palīdzot mācībās, gan rūpējoties par ikdienas lietām, jo mācības un darbi tiek uzdoti ne tikai no skolas, bet arī mākslas skolas, sporta skolas un pulciņiem. Noteikti varu teikt paldies pedagogiem par ieguldīto darbu mācību plāna izstrādē, jo viss ir detalizēts un skaidri saprotams. Darbu apjoms ir liels, tāpēc laika plānošana ir ļoti svarīga. Bērni ļoti cenšas, jo negrib pieļaut domu, ka būtu jāmācās arī vasarā. Domāju, ka šobrīd ir vistiešākā sadarbība: pedagogs — skolēns — vecāki. Pedagogi ir ļoti atsaucīgi, un pēc vēstulēm, ziņām ir redzams, ka viņu darba laiks nav tikai līdz pulksten 17. Uzskatu, ka, kopā darot un viens otru atbalstot, izturēsim šo neziņas un visām pusēm izaicinājumu pilno laiku. Ļoti vērtīgi ir internetā atrodamie mācību materiāli, kurus bērni, arī jaunākais, labprāt izmanto.
Spēkā stājušies dažādi ierobežojumi. Ceļošanas aizliegums ir likumsakarīgs solis, lai arī sāpīgs gan emocionāli, gan finansiāli, bet šajā situācijā pārdzīvojams un loģisks. Citādi mūsu ģimenē nav grūti pieņemt ierobežojumus, jo dzīvojam laukos — ir savs pagalms un dārzs, kur jau esam iesējuši redīsus, dilles, salātus. Veikalā ejam tikai es vai vīrs un pēc iespējas retāk, līdzi ņemot sarakstu ar nepieciešamo, protams, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Līdzi kabatā vai mašīnā vienmēr ir roku dezinfekcijas līdzeklis. Arī ar bērniem mājās taisījām savu dezinfekcijas gelu, kas bērniem šķita interesants pasākums. Uzskatu, ka šajā satraukumu pilnajā laikā ir arī daudz pozitīvā — cilvēki ir atsaucīgāki, vērojams, ka labprāt viens otram palīdz. Ir izveidotas dažādas atbalsta grupas, kur cilvēki apvienojas, lai karantīnā esošajiem vai tiem, kuriem pašiem nav iespējas tikt uz veikalu, piegādātu pārtiku, ir mammas, kuras gatavas palīdzēt citu vecāku bērniem mācībās, kā arī uzņēmumi un iestādes, kuri palīdz dažādos veidos. Šajā situācijā lielākie ķīlnieki ir lielajās pilsētās un dzīvokļos dzīvojošie, jo uz laukiem nav ieteicams braukt, lai neaizvestu vīrusu, kā arī sabiedriskās pastaigu un atpūtas vietas tiek slēgtas, kas, protams, šajā situācijā ir pareizi. Protams, nemaz nerunājot par mediķiem, pārdevējiem, policistiem, ugunsdzēsējiem u. c., kuru darbs šajā brīdī ir īpaši riskants un atbildīgs. Domāju, ka ikviens viņiem varam teikt vislielāko paldies! Brīvdienās Saeima lēma par vēl lielākiem ierobežojumiem, kas, protams, nav patīkami, tomēr ir nepieciešami. Lai arī pēc dabas esmu optimiste, domāju, ka ar 14. aprīli nekas vēl nebūs, kā ierasts. Ceru, ka pēc šīs pašizolācijas, lai arī cik ilga tā būs, mēs visi būsim pateicīgāki, spēsim saglabāt optimismu un dzīvesprieku, jo citādi jau nevar!
Dīkstāves pabalsti uzņēmumiem ir apsveicami, bet arī ar tiem nemaz nav tik vienkārši, jo ir dažādas prasības un noteikumi, lai šādu pabalstu varētu saņemt. Nav arī vēl skaidri izdomāts atbalsta mehānisms mazajiem uzņēmējiem un, pašnodarbinātajiem. Ir iespēja atlikt kredītmaksājumus, taču procentus jāturpina maksāt, un arī šādai atlikšanai banka prasa detalizētus skaidrojumus un pārskatus. Pret atbalsta sniegšanu spēļu zālēm es pilnībā iebilstu, jo tā ir degradējoša nozare, lai arī kādam tas ir bizness.
Par veikalu slēgšanu nekādas raizes nav, jo apģērbs un citas mazāk svarīgas preces var pagaidīt, bet, ja nē, tad ir internetveikali ar piegādi. Vairāk uztrauc veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība. Arī mums ir vecvecāki, par kuriem ļoti uztraucamies, lai viņiem nebūtu nekādi veselības saasinājumi. Bērniem pagājušajā nedēļā atteica zobārsta vizīti, kas bija ļoti ilgi gaidīta. Veselības nozarei šis noteikti ir smags brīdis, bet, tikai esot atbildīgiem un ievērojot piesardzības pasākumus, mēs varam cerēt, ka šis vīruss atkāpsies un varēsim dzīvot patiesībā tik ļoti labo dzīvi kā līdz šim.
Pozitīvākais šajā laikā ir kopā būšana ar ģimeni — ir laiks galda spēlēm, kopīgām pastaigām. Patīkami, ka, mājās esot, var skatīties teātra izrādes, operas un virtuāli apmeklēt dažādus pasaulē slavenus muzejus. Šonedēļ īpašs prieks, ka jaunākais dēliņš ir iemācījies braukt ar velosipēdu bez papildritenīšiem, vidējā meita ļoti radoši izpaužas, apgleznojot mēbeles, savukārt vecākā meita mūs lutina ar debešķīgām biezpienmaizītēm. Ģimenē visi ļoti gaidām pavasara atnākšanu, jo saule un siltums dod prieku. Turpināsim būvēt štābiņu kokā, paplašināsim savu nelielo mazdārziņu un vienkārši būsim kopā.
