Vakar gandrīz bez spēka pie manis atskrēja Rozālija un nebeidza vienā laidā vaimanāt: “Vai, kas nu būs, kas nu būs, mēs taču, Izabelliņ, esam riska grupā, nu gals mums klāt!” Nu, bet pasakiet, kur var būt tik naivs meitietis? Jādomā taču ar galvu! Protams, jāmazgā rokas, un arī apkārt nav tik daudz jāvalkājas, bet vai tad tādēļ pasaule ir apstājusies? Vienkārši uz šo situāciju jāparaugās no citas puses, kā tagad moderni saka, jāizkāpj no savas komforta zonas. Es tāpat kā seriāli, lai kādi vēji pūš, lai kādi vīrusi plosās, skatos tik uz priekšu un iespēju robežās mainos. Piemēram, līdz šim neēdu griķus, bet tagad nopirku tāpēc, ka visi pirka, tikai nesaprotu, kāpēc, jo man labāk garšo makaroni. Tā kā darbā strādāju pusslodzi, man ir daudz laika, lai varētu apgūt griķu pagatavošanas receptes. Pēc ārkārtas situācijas beigām rakstīšu projektus un vadīšu griķu gatavošanas meistarklases. Bet tagad — tikai mieru!
Izabella
