Jau vairākus gadus Kokneses novada politiski represēto nodaļas biedri pavasarī viesojas novada skolās, lai pieminētu 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta drūmos notikumus, kad tika izsūtīti ap 60 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju.
Vairākkārt šādas vēstures stundas ir notikušas Bebru pamatskolā un Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā.
Trešdien, 11. martā, Koknesē vēstures skolotāja Māra Lukjanova vadītajā 9. klases vēstures stundā bija ciemiņi — laika ratu atpakaļ pagrieza un skaudros notikumus atmiņā atsauca nu jau pieaugušie Sibīrijas bērni, kuru bērnība aizritēja tālu no Latvijas. Todien ar skolēniem tikās Lība Zukule, Ilga Tiltiņa, Andrejs Albats un Jānis Priede. Andrejs Albats piedzīvojis izsūtījumu 7 — 8 mēnešu vecumā 1941. gada jūnijā, 30 gadus nodzīvojis Kamčatkā un Latvijā uz dzīvi atgriezies tikai 1986. gadā. Viņa emocionālais stāstījums lika paskatīties uz tālaika notikumiem citādā rakursā. Ilga Tiltiņa dzimusi Tomskas apgabala Teguļdetas rajonā un Latvijā atgriezās kopā ar vecākiem un vecvecākiem, kad viņai bija nepilni divi gadi. Viņa skolēniem pastāstīja par pērnā gada ceļojumu kopā ar citiem “Sibīrijas bērniem” uz savu bērnības zemi. Ceļojumu organizēja fonda “Sibīrijas bērni” dibinātāja kinorežisore Dzintra Geka. Atmiņu takas izstaigāja arī Jānis Priede, kurš Latvijā atgriezās 1957. gadā. Savukārt Lība Zukule tuvāk iepazīstināja ar Kokneses novada represēto nodaļu. Pašlaik tajā darbojas 29 koknesieši, seši Bebru pagasta iedzīvotāji un viens iršēnietis. “Bez pagātnes nav nākotnes, un mums tā jāatminas tāpēc vien, lai nekad vairs neatkārtotos mūsu tautas vēstures drūmās lappuses,” teic Lība. ◆
