Augstākās tiesas (AT) rīkotajā Mediju dienā, kurā piedalījās arī “Staburags”, tika runāts par tiesas darba aktualitātēm, uzņēmēju aptauju, par sabiedrības uzticību tiesu sistēmai.
Tiesas priekšsēdētājs noliks pilnvaras
Augstākās tiesas priekšsēdētāja aizkrauklieša Ivara Bičkoviča pilnvaru termiņš beigsies šī gada 15. jūnijā. Viņš šajā amatā tika ievēlēts 2008. gadā uz septiņu gadu pilnvaru termiņu un 2015. gadā ievēlēts atkārtoti uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Likumā “Par tiesu varu” noteikts, ka AT priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi un viena persona šo amatu var pildīt ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Jauns AT priekšsēdētājs tiks ievēlēts no AT tiesnešu vidus, un amata kandidātu pieteikumi tika gaidīti līdz 16. martam. Kandidatūras izskatīs Tieslietu padome, pēc tam Augstākās tiesas plēnums izvirzīs vienu kandidatūru, kura jāapstiprina Saeimai.
Samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi
Ivars Bičkovičs atzinīgi novērtēja AT pagājušā gada darbu, akcentējot, ka, samazinoties lietu pieplūdumam, pērn ir palielinājies izskatīto lietu skaits, tiesnešu skaitam nepieaugot. Nedaudz, bet samazinājušies arī lietu izskatīšanas termiņi — vidējais izskatīšanas laiks bija 8 mēneši. Vairāk nekā pirms desmit gadiem līdz ar ekonomisko krīzi ieplūda milzīgs skaits civillietu, kas radīja sastrēgumu visās trijās tiesu instancēs. Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs stāsta, ka toreiz lietu bija tik daudz, ka tās sakrājās un gaidīja savu kārtu pat divus, trīs gadus. Viņš domā, ka drīzumā lietas varētu izskatīt pat pusgada laikā. “Sabiedrībā daudzi neizprot to, ka kasācijas instance neskata lietu pēc būtības. Tā skata tiesību jautājumus, pierādījumu vērtēšana nav kasācijas instances uzdevums, bet tā var norādīt uz pierādījumu nekvalitatīvu izvērtēšanu, piemēram, kāpēc izvērtēti vieni pierādījumi un nav izvērtēti citi. Likums mums nenosaka labot pierādījumu izskatīšanu, bet mēs to darām. Šādas situācijas joprojām ir pārāk biežas. Kasācijas instances uzdevums ir palīdzēt zemāko instanču tiesām veidot vienotu praksi. Tiesu prakse tiek apkopota, lai palīdzētu zemāku instanču tiesnešiem, advokātiem un citām ieinteresētajām personām orientēties attiecīgajos jautājumos,” viņš norādīja.
Noraida ieceri par Ekonomisko lietu tiesu
Tieslietu padome nesen kritizēja Ekonomisko lietu tiesas izveides ieceri. Bičkoviča kungs norāda, ka citās valstīs lietu apjoms ir ļoti liels, līdz ar to tajās ir jēga šādas specializētas tiesas izveidei. Taču Latvijas modelī paredzēts citām valstīm neraksturīgs risinājums — šī tiesa skatītu gan krimināllietas, gan civillietas. Būtu grūti norobežot, cik tālu dokumenta viltojums, kukulis, nodokļa parāds būtu pieskaitāms vispārējai pirmās un otrās instances tiesas vai Ekonomisko lietu tiesas darba jomai. Turklāt Latvijā tiesnešu skaits ir virs vidējā Eiropas Savienībā un palielināt to nevajadzētu. Pēc iepriekš notikušās tiesu reformas lietas pietiekami elastīgi var “pludināt” starp tiesnešiem, novirzot izskatīšanai tur, kur ir mazāks darba apjoms, kā arī rajona tiesās, kurās pēc apvienošanas ir lielāks tiesnešu skaits, iespējama tiesnešu specializācija. Taču Ekonomisko lietu tiesā tās varētu “iestrēgt”, jo nebūs tādas jaudas. “Jādomā arī par valsts līdzekļu lietderīgu izmantošanu — vai ieguldījums šādā specializētā tiesā būtu adekvāts sagaidāmajam rezultātam,” norādīja Ivars Bičkovičs.
Aptaujā 750 Latvijas uzņēmēju
Mediju dienā žurnālisti tika informēti par rezultātiem uzņēmēju aptaujā, kuru pagājušā gada nogalē veica pētījumu centrs SKDS. Kādēļ par Augstākās tiesas darbu aptaujāti tieši viņi? Ivars Bičkovičs sacīja, ka uzņēmējdarbība ir svarīga joma — ar kaut ko ir jāsāk. Pirms pāris gadiem tika aptaujāti Augstākās tiesas apmeklētāji, viņam būtu interesanti uzzināt, ko par tiesas darbu domā arī advokāti, prokurori, citu instanču tiesneši. Aptaujas mērķis bija noskaidrot ne tikai to, vai uzņēmēji uzticas Augstākajai tiesai un kāda ir viņu izpratne par tās darbu, bet arī kā tiesas darbu pilnveidot.
Pavisam tika aptaujāti 750 Latvijas dažādu reģionu un nozaru uzņēmēji. Aptaujas rezultāti rāda, ka pēdējo 10 gadu laikā 90% aptaujāto nav bijusi saskarsme ar Augstāko tiesu, līdz ar to viņu viedoklis veidojies no publiskajā telpā iegūstamās informācijas un kolēģu pieredzes. 59% uzņēmēju bija grūti nosaukt svarīgāko nosacījumu, lai sūdzība tiktu pieņemta un izskatīta Augstākajā tiesā. 20,6% atbildēja, ka vajadzīgas atsauces uz judikatūru līdzīgās lietās, bet 20,4% — ka nepieciešams plašs un detalizēts apstākļu izklāsts.
Tikai puse atbild
pareizi
Uz jautājumu, kādas sūdzības pieņem Augstākajā tiesā, tikai 54% atbildēja pareizi — par likumu nepareizu piemērošanu zemākas instances tiesā. Daudziem bija grūti pateikt, bet daļa no piedāvātajiem atbilžu variantiem izvēlējās tādas atbildes kā “par nepareizu lietas apstākļu un faktu izvērtēšanu”, “par jebkurām kļūdām tiesas darbā”, “par tiesnešu rīcību”. Līdz ar to secināms, ka nepieciešams vairāk veikt skaidrojošo darbu uzņēmēju un profesionālo organizāciju vidū, lai tiktu iesniegtas pēc iespējas kvalitatīvākas kasācijas sūdzības un tiesa nesaņemtu tās sūdzības, kas neattiecas uz tās kompetenci, līdz ar to vairāk varētu taupīt pašu uzņēmēju un Augstākās tiesas resursus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš domā, ka nepamatoto kasācijas sūdzību skaitu varētu mazināt Augstākās tiesas pārstāvju iesaistīšana semināros uzņēmējiem, jo kamerā ir ļoti liels biedru skaits un notiek daudz mācību. Tajās varētu stāstīt par biežākajām kļūdām, iesniedzot kasācijas sūdzību. Viņš norāda, ka uzņēmēji lielākoties nav juristi, bet juristiem uzņēmēji maksā par laiku, ko viņi pavada tiesājoties. Kad lieta Augstākajā tiesā zaudēta, juristi dažkārt saka — tā Augstākā tiesa neko nesaprot. Tādēļ būtu ļoti lietderīgi juridiskās nianses skaidrot uzņēmējiem.
Vēlētos kasācijas instancē specializējušos advokātu
10% aptaujāto, kuriem bijusi saskare ar tiesu, atbildēja uz jautājumu, kā viņi vērtē procesa laikā no Augstākās tiesas saņemto informāciju. 39% atbildēja, ka slikti, bet 58% — ka labi. Šajā jomā darbs jāpilnveido, lai būtu vairāk apmierinātu klientu.
Cik saprotami ir Augstākās tiesas nolēmumi? 62% atbildēja, ka tie ir saprotami, bet 33% — ka nesaprotami, tajā skaitā 15,5% tie bijuši pilnīgi nesaprotami.
“Reizēm spriedumi tiešām nav tik skaidri un saprotami, kādi tie varētu būt, un mēs strādājam pie spriedumu iespējamajām versijām, lai uzlabotu saprotamību,” sacīja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs. “Bieži vien ir daudz liekas informācijas, kurai attiecīgajā kontekstā juridiski nav nozīmes. Kasācijā nozīme ir tikai jautājumiem, kas ietverti sūdzībā, un pārējais cilvēkiem jauc galvu, un tas traucē uztvert to, kam lietā ir nozīme.”
Runājot par spriedumu skaidrību, Jānis Endziņš akcentēja, ka liela mūsdienu sabiedrības problēma ir cilvēku laika trūkums un nevēlēšanās lasīt sarežģītas lietas, īpaši jauniešu vidū — viņiem 20 sekunžu videoklips jau šķiet par garu, kur nu vēl izlasīt 15 lappušu sarežģītu rakstu darbu. “Ja saviem biedriem iedodam kaut ko garāku par A4, ar to arī viss beidzas,” viņš sacīja, norādot, ka A4 formātā sarežģītu lietu jācenšas pateikt vienkāršiem vārdiem. Arī viņš domā, kā ar saviem biedriem sazināties vienkāršāk un ātrāk.
Runājot par lietu izskatīšanas termiņiem Augstākajā tiesā, 85% aptaujāto norādīja, ka lietas būtu jāizskata gada laikā.
Kas visvairāk palīdzētu, ja būtu jāgatavo kasācijas sūdzība Augstākajai tiesai? No uzņēmējiem, kam iepriekš bijusi saskarsme ar Augstāko tiesu, 75,6% norāda, ka būtu nepieciešams advokāts, kurš specializējas darbam kasācijas instancē, jo šādu lietu izskatīšana ir ļoti specifiska. 14,9% gadījumu palīdzētu vadlīnijas par kasācijas sūdzību iesniegšanu, 12,2% — tiesu prakses apkopojums, bet 19,1% bija grūti pateikt.
“Ugunsgrēka” nav
Augstākajā tiesā pakāpeniski notiek paaudžu maiņa — daži tiesneši pērn un daži šogad, sasnieguši pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā.
“Augstākā tiesa ir atvērta komunikācijai ar sabiedrību,” sacīja Ivars Bičkovičs.
Lūgts komentēt pirmās un otrās instances tiesas darbu, Ivars Bičkovičs norādīja — ja viss būtu vislabākajā kārtībā, diez vai vajadzētu Augstāko tiesu. Visas civilizētās pasaules prakse liecina, ka pirmās un otrās instances tiesas nolēmumi nav ideāli. Tiesu spriež cilvēki, pierādījumu apjoms ir liels, ne vienmēr tiek noskaidroti visi lietas faktiskie apstākļi, un cilvēka smadzenes tomēr pieļauj subjektīvismu, par to ļaunoties nevajadzētu. Cipari šajā jomā neparāda kādu īpašu “ugunsgrēku” vai krīzes situāciju. Vienmēr ir lietas, kuras ir īpaši apjomīgas un sarežģītas, iepriekš rīkotas konferences, semināri, tiesnešiem pieejams judikatūras tēzes un apkopojumi un diez vai būs kāds brīnumlīdzeklis darba kvalitātes uzlabošanai.
“Iepriecina tas, ka Augstākajai tiesai cilvēki uzticas vairāk nekā tiesu sistēmai kopumā,” sacīja Aigars Strupišs. ◆
