97 gadi — tas ir daudz vai maz? Cilvēka mūžā — daudz. Taču, ja tik ilgu laiku darbojas kāda iestāde vai uzņēmums, tas liecina par tā stabilitāti. To noteikti var teikt par Aizkraukles pagasta bibliotēku. Kā aizrit ikdiena šajā grāmatu krātuvē, “Staburagam” atklāj tās vadītāja Aija Melne.
Bērni allaž gaidīti
“Staburags” te ierodas agrā pirmdienas rītā. Uz viena no galdiem jaunās grāmatas, kas, tiklīdz tiks reģistrētas, vietu radīs kādā no daudzajiem plauktiem. Pavisam to krājumā ir vairāk nekā 8000. Uz citiem galdiem un plauktiem redzamas mīkstās rotaļlietas — tās mazo apmeklētāju priekam. “Nāk ģimenes ar bērniem. Lasa vecāki, bērniem tā ir pirmā iepazīšanās ar grāmatu. Mazajiem patīk arī pakrāsot,” stāsta Aija Melne.
Bieži apmeklētāji ir Aizkraukles pagasta sākumskolas skolēni. Vai nāk datoru dēļ? “Tie laiki jau garām, kad bērni te sēdēja, gaidīja, knieba viens otram dibenā, lai tikai ātrāk tiktu pie datora,” smejot saka Aija. “Tagad pārsvarā visiem ir telefoni, un tajos internets ir daudz ātrāks. Pie datoriem nāk pieaugušie, kam kāds maksājums jāveic vai informācija jāatrod.” Pārsvarā nāk klases, skolēniem ir lasīšanas stundas, daži apmaina grāmatas, notiek arī tematiskās stundas. Nesen tādā bērniem bija jāatrod kāda latviešu autora grāmata un jānolasa citāts, jāpasaka savas domas par to. Ko darīt šajās stundās, bibliotekāre iepriekš vienojas ar skolotājām. Pie-
spiest kaut ko darīt ir ļoti grūti, jo bērniem trūkst pacietības. Ja, piemēram, atnāk 12 bērni, trešdaļu noteikti ir ļoti grūti ieinteresēt, jo, viņuprāt, bibliotēkā nekā nav un nav, ko darīt. Taču starp skolu un bibliotēku ir laba sadarbība. “Skolas somas” projektā bērni iepazīst Imanta Ziedoņa daiļradi, tādēļ ņem lasīšanai šī autora grāmatas. Šobrīd izveidojusies tendence, ka bērni cītīgi lasa un pēta dažādas enciklopēdijas bērniem un pieaugušajiem domātās. Lasa un meklē informāciju arī dažādos izziņas izdevumos, piemēram, žurnālā “Ilustrētā Junioriem”.
Cieņā Daces Judinas detektīvi
Kopā ar bibliotēku tiek rīkots daiļlasītāju konkurss. Kad tas tuvojas, bērni nāk, meklē dzejoļus. Pirmā kārta parasti norisinās bibliotēkā. Tad žūrija apkopo rezultātus un nolemj, kuriem jāpiedalās skolas konkursā. Centīgāki un vairāk uztraukušies ir mazākie bērni. Jo viņi kļūst vecāki, jo vairāk negrib publiski uzstāties, līdz ar to sāk “klibot” savstarpējā komunikācija. To ietekmē arī plašais datoru un telefonu lietojums ikdienā.
Un kā ar pieaugušajiem? Viņi izlasa kaut kur periodikā par kādu jaunu grāmatu un drīz vien nāk interesēties, vai tādas nav bibliotēkas krājumā. Tie, kas mācās, nāk pēc nozaru literatūras pedagoģijā, psiholoģijā, ētikā u. c. Lauksaimniecības grāmatas vairs nav tik aktuālas, jo zemniekiem ir daudz semināru, apmācību un interneta informācijas. Labprāt ņem medicīnisko literatūru. Ļoti daudz lasa biogrāfiskas grāmatas par aktieriem un citām slavenībām. Īpaši tādas interesē cilvēkiem gados. Aizkraukles pagastā lasītāji ļoti iecienījuši Daces Judinas detektīvus, grāmatas no sērijas “Vakara romāns”. “Mums ir daudz lasītāju gados, tādēļ viņiem labāk patīk mazas grāmatas, ko vieglāk rokās noturēt. Ļoti daudzi pārlasa Moniku Zīli. Patīk, kā raksta Inguna Bauere un Inga Gaile. Šo autoru darbi ir pieprasīti,” saka Aija Melne. No ārzemju literatūras — dažam patīk kriminālromāni, cits lasa romantiskus darbus. Padomju laika grāmatas retais ņem pārlasīt. Tie, kas daudz lasījuši, var teikt, jau no galvas zina.
Ir gadījies, ka lasītāji paņem kādu pagājušo laiku grāmatu, ko agrāk labprāt lasīja, taču tagad vairs nepatīk, un šausminās, kā kaut ko tādu varēja lasīt! Mainījušies cilvēki, viņu uzskati un dzīves redzējums. Prasās vairāk spriedzes, tā laika domāšana vairs neder. Kāds lasītājs, kurš labprāt lasa vēsturiskos romānus, pēc viena, otra darba izlasīšanas tā arī teic: tas gan tur blefo! Ļoti pieprasītas ir Lato Lapsas grāmatas. Taču viena kundze, izlasot tās, sacīja: vai viņš dzīvē kaut ko labu saskata?
Bibliotekāre seko līdzi izdevniecību piedāvājumam un cenšas iegādāties jaunākās grāmatas. Ir tādas, kuras nelabprāt lasa, taču pēc citām veidojas rinda.
Atbalsta lasītājus
Arī Aizkraukles pagasta lasītāji dažkārt vēlas uzdāvināt bibliotēkai grāmatas, kuras paši vairs nelasa. Taču katra vispirms tiek izvērtēta. Kādreiz nākas dāvinājumu atteikt, piemēram, dzejas grāmatas, ko lasa ļoti reti. Pārsvarā jautā pēc jaunākajām dzejas grāmatām, ja dzejoļi vajadzīgi apsveikumiem.
Šobrīd bibliotēkā reģistrēti vairāk nekā 200 lasītāju, regulāri apmeklē 60—70 cilvēku. Daudzi gados vecāki lasītāji uz bibliotēku vairs nenāk sliktās redzes dēļ. Apmaina mazāk grāmatu. Visvairāk lasītāju ir no 50 līdz 75 gadiem. Labprāt lasītāju pulkā redzētu gados jaunus cilvēkus. Taču jaunie daudz strādā, vadā uz nodarbībām bērnus, mājās pārrodas vēlu un lasīt vairs nav laika.
Aija stāsta, ka visādi izpalīdz saviem lasītājiem. Cilvēks pats nevar atnākt, piezvana uz bibliotēku, un tiek sameklētas vajadzīgās grāmatas. Tās nogādā tuvinieki vai kaimiņi, nekad palīdzēt neatsaka arī pagasta pārvaldes vadītājs. Cits lasītājs darbu vai mācības beidz vēlāk, arī tad bibliotekāre, iepriekš sazinoties, pagaida, lai varētu dabūt vajadzīgo grāmatu. Lai arī akreditācijas komisija norādījusi, ka bibliotēkai jābūt atvērtai ilgāk, taču lauku cilvēki vakaros un brīvdienās te nenāk. Tā kā par visu iespējams vienoties, tā ir pat labāk, jo, iepriekš sarunājot, zina, ka konkrētais cilvēks atnāks. Labus vārdus Aizkraukles pagasta bibliotēkai veltījuši arī aizkraukliešu viesi, tādos brīžos Aija izjūt īpašu prieku un gandarījumu.
Bagātīgs
krājums
Laba sadarbība Aizkraukles pagasta bibliotēkai izveidojusies arī ar citām bijušā rajona grāmatu krātuvēm. Ar tām regulāri notiek grāmatu apmaiņa. Pagasta lasītāju vēlmes tiek apmierinātas, tā kā krājums ir samērā jauns un bagātīgs, taču grāmatas pieprasa citur, tajā skaitā nozaru literatūru. Sadarbība starp bibliotēkām ir plaša, kolēģes ir jaukas un atsaucīgas.
Atzinīgus vārdus bibliotekāre velta pašvaldībai, kura atvēl prāvus līdzekļus kā krājuma veidošanai, tā periodikas abonēšanai. Pagasta bibliotēka pasūta ap 30 preses izdevumu, arī te tiek ņemtas vērā lasītāju intereses. Populārākie izdevumi te ir “Mājas Viesis”, “Ir”, “Likums un Taisnība”, “Klubs”, “IEVAS Padomu Avīze” un citi “IEVAS” grupas izdevumi.
Žurnāls gudriem cilvēkiem
Daudzajos darba gados nav trūcis kuriozu. Reiz atnākusi kāda kundze un jautājusi pēc žurnāla gudriem cilvēkiem. Kas tas ir par žurnālu? “Kurmītis”. Bibliotekārei brīnumi, jo par tādu nebija dzirdējusi. Zināja, ka bērniem ir “Ezis”, bet “Kurmītis”… Nudien nav dzirdēts. Lasītāja teju vai apvainojās — sak, ko tādā bibliotēkā var dabūt?! Aija gan aizstāvējusi tās godu — lai arī lauku bibliotēka, taču klāsts ir ļoti plašs. Kundze sadusmojusies un aizgājusi prom. Taču otrajā dienā bijusi klāt un atvainojusies. Vajadzīgais žurnāls esot… “Klubs”. Turpmāk, kad viņa nāca uz bibliotēku, kolēģes jau saukušas: “Kurmīša kundze nāk!”
Pulcēšanās vieta
Aija Melne piekrīt, ka mūsdienās bibliotēkai ir arī sava veida sociālā un kultūras centra funkcija: “Mums uz vietas nav sociālā darbinieka, ienāk kāds, padusmojas, pasūdzas. Kad cilvēki nāk uz pagasta pārvaldi, allaž iegriežas arī bibliotēkā, gan bēdas izsūdz, gan vienkārši parunājas. Kādreiz arī piezvana un lūdz padomu, ko darīt konkrētā situācijā.” Bibliotekāre saka — gribas, lai nāk cilvēki, tāpēc regulāri jāpapildina krājums.
Bibliotēka ir pulcēšanās vieta dažādu interešu cilvēkiem. Nāk grupas pa četriem—pieciem cilvēkiem, kam interesē, piemēram, veselības tēma. Apspriež žurnālos, grāmatās izlasīto un pastāsta citiem. Sanāk dejotāji, pārrunā jaunākās grāmatas, ja gatavojas kādam braucienam, meklē informāciju. Vajadzētu kādu grandiozāku pasākumu — atzīst bibliotekāre.
Neliels uztraukums ir saistībā ar gaidāmo akreditāciju. “Visu laiku kaut ko no jauna prasa. Taču mazo bibliotēku nevar pielīdzināt lielajai. Katra ar kaut ko atšķiras. No malas raugoties, kādam varbūt šķiet, ka vajag to un to, taču visu nosaka vide un cilvēki, un ar to ir jārēķinās,” saka Aija Melne.
Jubileja reizi četros gados
Aizkraukles pagasta bibliotēkai nesen — 29. februārī — apritēja 97 gadi. Arī daži lasītāji gandrīz bibliotēkas vienaudži — deviņdesmitgadnieki. Pie Aizkraukles dziedāšanas biedrības pagasta bibliotēkai durvis vērtas 1923. gada 29. februārī pagastmājā. Tikai tagad grūti pateikt, kurā vietā tas bija. Toreiz krājumā bija 523 grāmatas. Tagad bibliotēka ir pagasta kultūras namā. Uz šejieni bibliotēku pārcēla 90. gadu sākumā. 80. gadu beigās, kad tika uzcelts kultūras nams, viena no tagadējās grāmatu krātuves telpām tika paredzēta muzeja vajadzībām, tai arī nav logu, otra — skaitļošanas centram. Darbību bibliotēka nav pārtraukusi. Taču 29. februāris ir tikai reizi četros gados! Tas nozīmē, ka dzimšanas dienu var svinēt vien ik pēc četriem gadiem vai katru gadu 28. februārī vai 1. martā. Kā skaitīt gadus, Aija smejot teic, ka nezina. “Nemaz neticas, ka Aizkrauklē jau tik sen ir bibliotēka.”
Aizkraukles pagasta grāmatu krātuve Aijas pārziņā ir 14. gadu, taču aizkraukliete viņa ir jau ceturtajā paaudzē. No 1975. gada Aija vadījusi kultūras dzīvi Aizkraukles pagastā, tātad šogad nozīmīga darba jubileja arī viņai — 45 gadi!
Runājot par jubilejām, jāatzīst, ka iepriekš tās nav svinētas. Simtgadi gan gribētos atzīmēt. Kaut īstā datuma nebūs. Var 28. februārī sākt un 1. martā beigt, var svinēt visu mēnesi — smej Aija. Redzēs, kā būs. ◆
