Satiksmes ministrs Tālis Linkaits reģionālo mediju tikšanās laikā žurnālistus informēja par nozarē gaidāmajiem darbiem šajā un nākamajos gados. Tā kā par prioritāti transporta nozarē Latvijā ministrija virza dzelzceļu, sarunā šo tēmu skāra vairākkārt.
Plāns nākamajiem 20 gadiem
Tikšanos ministrs iesāka ar stāstu par plānu “Latvijas valsts ceļu tīkls līdz 2040. gadam”. To Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi kopā ar uzņēmumu “Latvijas Valsts ceļi”. Plāns nodots izskatīšanai katrā plānošanas reģionā un pašvaldību vadītājiem. Vēlāk plāna apspriešanā iesaistīs arī Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, ceļu būves uzņēmumus, projektētājus. Kad plāns būs apspriests dažādos līmeņos, to iesniegs Ministru kabinetā. “Pašvaldību vadītāji man pārmet, ka piedāvājot sapņu pilis, kad vietējais ceļš pavisam sabrucis,” saka ministrs un turpina: “Ja nav ilgtermiņa redzējuma, līdzekļus bieži vien izšķērdējam. Programmu pamatā plāno finansēt no Eiropas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) programmas teri-
toriālās reformas atbalstam, kurā ministrs Juris Pūce iezīmējis 300 miljonus, kā arī valsts budžeta līdzekļiem. Jau tagad VARAM iesniegts SM pārskats par reģionālajiem ceļiem. Naudu projektam plāno piesaistīt arī ar publiskās un privātās partnerības (PPP) dalību. Jau šobrīd pozitīvs piemērs PPP darbībā ir Ķekavas apvedceļa projekts. Šobrīd noslēgumam tuvojas sarunas ar diviem potenciālajiem apvedceļa būvniekiem. Nākotnē varētu tapt Iecavas, Bauskas un, iespējams, arī Rīgas apvedceļš.
Iepērk Krievijā
Ministrs informēja, ka pēc gada, maijā, Pierīgas elektrificētajā zonā uz sliedēm nonāks jaunie elektrovilcieni. Šobrīd tie jau tiek ražoti. Daudzi dīzeļvilcieni savu laiku ir nokalpojuši, septiņi sastāvi ir kritiskā situācijā. “Nav pieņemami, ka mēs vēl 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas esam atkarīgi no Krievijas piegādātajām detaļām. Tāpēc tuvākajā laikā Ministru kabinetā iesniegs priekšlikumu par noteikti trīs, bet, iespējams, līdz septiņu jaunu vilcienu sastāvu iegādi. Plānots, ka tos varētu piegādāt līdz 2022. gada beigām.
Vai, samazinoties kravu apjomam no Krievijas, līdzšinējās kravu transporta līnijās varētu kursēt pasažieru vilcieni? Ministrs teic, ka Latvija pamazām iet šajā virzienā, un, līdzīgi kā Eiropā, pasažieru pārvadājumi kļūst par dzelzceļa pamatfunkciju un kravu pārvadājumi tikai kā ekstra. Padomju laikā dzelzceļš bija prioritārs kravām, un līdz pat šim laikam dzelzceļniekiem saglabājies priekšstats, ka viņi ir kravu pārvadātāji. Lai gan jau šobrīd pusi no ieņēmumiem dod pasažieru pārvadājumi. Samazinoties kravu apjomam, pasažieru īpatsvars būs vēl lielāks.
Vai sagaidāma
atlaišana no darba?
Vai, samazinoties Eiropas Savienības līdzekļiem ceļu nozarei, sagaidāma būtiska ceļu būvnieku atlaišana no darba? Linkaits apstiprināja, ka valsts pasūtījumu apjoma salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas bija viens no darbu ziņā apjomīgākajiem, kritums ir ap 70 miljoniem eiro. Tā ir aptuveni puse no visiem darbiem. Taču joprojām ir aktuāli pasūtījumi, un tie šogad nebūs mazāki par pagājušā gada. Turklāt šī gada beigās sāks realizēt lielos projektus, kā “Rail Baltica” centrālās stacijas būvniecība, kas savukārt nozīmē sagatavošanas darbus, piemēram, pievadceļu izbūvei. Nākamajā gadā sāksies būvdarbi lidostā “Rīga”. ◆
