Aizkraukles novadā trūcīgie un maznodrošinātie pašvaldības dzīvokļu īrnieki laiku pa laikam sakrājuši lielu parādu, kuru samaksājusi pašvaldība. Par kārtējiem parādiem tika runāts domes sēdē, taču pagaidām nav risinājuma, ko ar parādniekiem iesākt.
Aizkraukles novada domes sēdēs raisījās diskusijas par to, ko iesākt ar pašvaldības dzīvokļu parādniekiem. Kāda dzīvokļa īrniece, kura dzīvo un strādā Anglijā, par divistabu dzīvokli sakrājusi 1894 eiro lielu parādu, ilgstoši nemaksājot par īri, siltumu, ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem. Deputāte Ingūna Grandāne pauda neizpratni par tādu bezatbildību. Cita dzīvokļa īrniekam ir 2441 eiro liels parāds, vēl kādam dzīvoklim izveidojies 8797 eiro parāds (īrniece apņēmusies pusi no tā nosegt). Īrnieki uzrakstījuši iesniegumu dzīvokļa maiņai uz mazāku. Savulaik pašvaldības dzīvoklis cilvēkiem piešķirts, jo viņi atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam. Pašvaldības speciāliste dzīvokļu jautājumos Lidija Zībārte skaidro, ka teorētiski visus parādniekus varētu izlikt uz ielas, tomēr saskaņā ar likumu pašvaldības pienākums ir palīdzēt trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, ierādot citu platību, taču pašvaldībai pašlaik nav nelabiekārtotu dzīvokļu, kur būtu mazāki komunālie maksājumi. Viena Dārza ielas māja nodega, bet otrā visi dzīvokļi ir aizņemti. Spīdolas ielā 18 vēl ir istabas, kuras varētu ierādīt. Ģimenēs dažkārt ir mazi bērni, un, domājot par viņu interesēm, ierādīt nelabiekārtotu platību būtu necilvēcīgi. Pastāv arī noteikts ienākumu līmenis, kas jāatstāj parādnieku rīcībā, bet, ja ienākumi ir mazi, pašvaldības uzņēmumi, samaksājuši tiesas nodevu, tiesas ceļā neko nevar piedzīt. Parādnieku jautājums būtu jārisina valstiskā līmenī, jo normatīvie akti pašlaik ir par labu viņiem, nevis pašvaldībai. Parādnieki tiek saukti uz bāriņtiesu, dzīvokļu komisiju un sociālo jautājumu komiteju, notiek pārrunas, taču ne vienmēr viņi ierodas, dažkārt īrniekiem ir garīga rakstura traucējumi, kuru dēļ sarunas un vienošanās nav iespējama.
Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Arvis Upīts informē, ka pašvaldības uzņēmumiem ir uzdots reizi ceturksnī iesniegt pārskatus par pašvaldības dzīvokļu parādiem. Tiek arī strādāts tādas datubāzes izveidošanā, lai operatīvi varētu konstatēt parādus un sākt darbu ar īrniekiem. Arī pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis stāsta, ka, apzinot reālo situāciju, tiks apkopota informācija par pašvaldības dzīvokļu skaitu, īrnieku parādiem un lemts par turpmāko darbu ar parādniekiem. ◆
