Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā drīzumā atklās izstādi par pasta attīstību un vēsturi. Tajā pamatā ir liecības no daudzesieša Edvarda Lavrinoviča privātkolekcijas, kā arī muzeja krājumiem — pastmarkas, vēstules, zīmogi, grāmatas un citas lietas. Līdz ar izstādes atklāšanu 14. martā pulksten 14 Edvarda kungs uz sarunu muzejā aicina tikties filatēlistus.
Gaidāmajai izstādei dots zīmīgs nosaukums — “Tikai no tevis nav vēstules…”. Tajā iekļautās lietas saistītas gan ar Latviju, gan jūtama pasaules elpa, jo ar pasta starpniecību vēstules un sūtījumi šķērsoja daudzas robežas.
Edvardu Lavrinoviču saista vēsture, un pirms ilga laika viņš nodarbojies arī ar filatēliju, bet, kad “dzelzs priekškars” aizvērās, to darīt bija grūtāk un lielu daļu pastmarku atdāvinājis. Tomēr kaut kas ir saglabājies, un viņam ir arī vēstules no dažādām valstīm. Tas viss apkopojās vienā tēmā, kad strādājis pie grāmatas par Daudzeses pagasta vēsturi.
— Pasta attīstība ir sena un interesanta, jo savulaik tas bija vienīgais saziņas veids. Tagad tā darbībā ir lielas pārmaiņas, tāpēc domāju, ka daudziem būs interesanti redzēt, kā tas viss mainījies. Šodien vēstules papīra formātā raksta ļoti maz, un līdz ar to arī pastmarku tik daudz nevajag, bet tas viss ir mūsu vēsture, — stāsta Edvarda kungs.
Viņa kolekcijā ir dažādu laiku priekšmeti. Katra no izstādes lietām ir vēsture ar savu stāstu. Piemēram, vēstule, kur uz zīmoga rakstīts — Vecdaudzeva, Lietuvas PSR. Kolekcionāriem ārzemēs bijis interesanti noskaidrot, kur tad Vecdaudzeva īsti ir. Protams, ka tepat Latvijā, bet, tā kā tolaik Padomju Savienībā pasta zīmogus izgatavoja Krievijā, tad tur darbiniekiem bijis gluži vienalga, kurai valstij konkrētā vieta piedēvēta. Tādu un citu kļūdu bijis ne mazums.
Interesanta vēsture ir kādai pastmarkai, kas nodēvēta par Latvijas “neglīto pīlēnu”. 1919. gada 20. oktobrī Elejas pasta priekšniekam bija grūtības tikt pie pastmarkām, jo Rīga bija tālu, bet Bermonta karaspēks tuvu. Tad viņš gan zobotām, gan nezobotām zīmogmarkām ar gumijas zīmogu uzspieda vārdu “PASTMARKA”, bet markas uz vēstulēm apzīmogoja ar pašdarinātu, no koka izgrieztu zīmogu ar uzrakstu “ELEJA”, kurā datums ierakstīts ar roku. Uzskata, ka šīs pastmarkas lietotas līdz 1919. gada 7. novembrim. “Latvijas pasts” tās vēlāk nav atzinis par likumīgām, tomēr kolekcijās tās palikušas. Lai vai kā, “neglītais pīlēns” arī ir Edvarda kunga kolekcijā un būs izstādē.
Pastmarkās redzamas arī amerikāņu kinozvaigznes, padomju laika zināmi cilvēki un pat spiegi.
Vēl izstādē būs apskatāmas dažādos laikos Latvijā lietotu pastmarku loksnes. Tās vislabāk atklāj, cik dažādi materiāli izmantoti to drukāšanai — vispirms tās bija vācu kara kartes, un šādas loksnes gandrīz vai atgādina puzli. Markas drukātas arī uz Līgatnes papīrfabrikas līniju papīra un Latvijas Padomju Socialistiskās Republikas nepabeigto naudaszīmju loksnēm.
Vēsturiskas un vērtīgas pastmarkas bieži viltotas. Ir labāki un sliktāki viltojumi, un nereti tās pārdevēji godīgi nosauc par viltojumiem, prasot zemāku cenu nekā par oriģinālu, bet arī tie interesē krājējus. Dažreiz viltojumi ir glītāki par oriģināliem un tiek vērtēti pat augstāk!
Tā ka izstādē būs dažādas interesantas un retas lietas saistībā ar pastu. To visu varētu papildināt arī citi kolekcionāri. Tāpēc Edvarda kungs aicina interesentus uz tikšanos pirms izstādes atklāšanas. Viņu īpaši interesē, vai kādam ir Latvijas pastmarka ar Mēmeles zīmogu, vai Latvijas markas ar Igaunijas zīmogu, varbūt arī tāds retums kā “Smiltenes” marka, pastmarkas latviešu leģionam, ko nodrukāja, bet tomēr neizlaida. Tas viss un vēl daudz kas cits varētu papildināt šo izstādi. ◆
