Esmu dzimusi Rīgā un dzīvoju Vecumniekos. Dzeja pie manis atnāca pirms trijiem gadiem. Dzīve man devusi daudz laika domāt. Manas domas pārtop vārdos, vārdi — dzejā. Pirmajā krājumā “Ceļā uz sevi”, kas drīzumā iznāks, iekļauti līdz šim radītie dzejoļi — manas dvēseles mūzika. Ja tie kļūs tuvi lasītājiem, tā būs lielākā balva man kā autorei.
Dace Ābeltiņa
***
Vīrietis vada kuģi,
Sieviete iedvesmo.
Vīrietis ieklāj bruģi,
Sieviete staigā pa to.
Vīrietis mamutu pārnes,
Sieviete gatavo.
Ceļam viens otru spārnos,
Kopā mums jālido.
***
Tavs spēks ir mans vājums,
Mans vājums tavs spēks,
Līdz pēdējam
gramam
viss izkalkulēts.
Mēs līdzsvarā vienā,
Mēs harmonijā,
Ar skatienu jautā,
ar skatu teic — jā!
***
Izsēj savas šaubas vējā,
Izdziedi ar mākoņiem,
Izsēj ziedošajā pļavā,
Atstāj tās zem akmeņiem.
Ļauj, lai lietus lāses aiznes
Tavas šaubas upei līdz,
Ļauj, lai tevi atmodina
Varavīksnes krāsas rīts.
***
Kopā ar Īpašo vīrieti
Tu smaidīga kļūsti un rāma,
Un katra ikdienas problēma
Tev nešķiet traģiska drāma.
Tu balsi uz bērniem nepacel,
Ar vīrieti nerodas strīdi,
Kopā ar Īpašo vīrieti
Tu izbaudi katru brīdi.
Tu dzīvo ilgi un laimīgi,
Ar gadiem skaistāka kļūsti,
Kopā ar Īpašo vīrieti
Tu ģimenē spēku sev gūsti.
***
Es šorīt purvā dzirdu dzērves,
Krīt migla,
saulei uzaustot.
Bez skaņas aizslīd zalkšu ķēniņš,
Gar kājām loku apmetot.
Agrs pavasaris, smaržo zeme,
Mirdz rasas piliens pumpurā.
Es šorīt purvā dzirdu dzērves —
Tik maz un tik daudz visa kā.
***
Sniega pulkstenīšos bites pavasarim dziesmu dzied,
Vijolītes, sniega rozes, sila purenes jau zied.
Kas ir tas, kas tevi spārno, ļaujot domām raisīties,
Skarot dvēselīti maigo, sauc par dzīvi priecāties?
Kas ir tas, kas tavai sirdij rītos straujāk pukstēt liek,
Kājas pašas tevi aizved satikt tos, kas jāsatiek.
