Vēl līdz 1. martam Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, apskatāma Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde “Kafijas kantāte”. Tā veltīta mākslinieces 80. dzimšanas dienai un viņas radošās darbības 50 gadu jubilejai.
Izstādes nosaukumā ietvertas māksliniecei divas svarīgas lietas, kas nepieciešamas viņas mākslas darbu tapšanā, — tas ir kafijas aromāts un mūzika. Savukārt Edītes Pauls-Vīgneres četrdaļīgā kompozīcija ar tādu pašu nosaukumu ir veltījums dzejnieka Jāņa Petera “Ceturtajai grāmatai” (1975).
Pirmais iespaids, ieejot izstāžu zālē ir apbrīns — kā kaut ko tik skaistu un pamatīgu vienā mūžā var izgatavot mākslinieks?
Izstāde ir kā retrospektīvs pārskats par mākslinieces mūža veikumu. Tā izvietota muzeja lielajā zālē pirmajā stāvā un vestibilos otrajā un trešajā stāvā. Autores darbi roku rokā sadzīvo kopā ar niansēm bagātu izgaismojumu un brāļa — komponista Raimonda Paula — mūziku.
Māksliniecei pirmā izstāde bija Aizrobežu mākslas muzejā 1978. gadā. Šajā izstādē ir skatāmi Edītes Pauls-Vīgneres izcilie lielformāta gobelēni, kas iekļauti muzeja zelta fondā (“Harmonija”, “Rīga”, “Vācija”, “Sēja”), jauktas tehnikas darbi (“Korrida”, “Mūži”, “Trešā paaudze” u. c.), kā arī vērienīgie un pārdomātie tekstilansambļi (“Visums”, “Kafijas kantāte”, “Ceļojuma piezīmes”), kas radīti 70. un 80. gados. Ekspozīciju papildina 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā austās tekstilkompozīcijas par vēstures un dabas tematiku.
Paralēli izstādē iekļautas Edītes Pauls-Vīgneres lielformāta fotogrāfijas (fotogrāfi Jānis Kreicbergs, Oļegs Zernovs) un līdz šim notikušo personālizstāžu plakāti.
Pie katra darba ir mākslinieces anotācija, kurā viņa dalās savās pārdomās, izjūtās. Katrs darbs ir kā pērle, tāpat kā viņas brāļa mūzika, kura cilvēkiem sniedz garīgu baudījumu. Maestro ir arī viens no varoņiem mākslinieces darbā “Harmonija” (1989), kurā komponists ir redzams kopā ar citiem mūziķiem. Savukārt savai māsai viņš ir veltījis dziesmu “Kamolā tinēja” ar dzejnieces Vizmas Belševicas vārdiem: “Es vairs nezinu, rokas kustas/ Gadiem pierasta tinuma krustā.” ◆
