Bezsaimnieku kaķu kolonijas daudzdzīvokļu māju pagalmos ir ierasti katrā pašvaldībā. Tāpat kā cilvēku attieksme — vieniem traucē, citiem nē, daļai ir vienalga, kas notiek ar šiem minčiem, bet citiem nepavisam. Tādas dilemmas priekšā ir arī kāda mūsu lasītāja (redakcijai vārds zināms — aut.), kuras daudzdzīvokļu mājas pagalmā arī mīt pāris kaķu.
Saņem pārmetumus
Sieviete stāsta, ka vēsākā laikā dzīvnieki var patverties pagrabā, bet savas dabiskās vajadzības iet kārtot ārā, un koplietošanas telpās nekādas smakas nav. Minči ir arī sterilizēti, tāpēc nav problēmu ar viņu pēcnācējiem. Tomēr bez citām dabiskajām vajadzībām dzīvniekiem vajag arī barību. Kaķi ir un paliek mājdzīvnieki un gluži bez cilvēku atbalsta, turklāt pilsētā, iztikt nevar. Viņai žēl dzīvnieku, tāpēc regulāri tiem sagādā barību, ko izliek pie mājas. Par to gan saņēmusi pārmetumus no kārtības sargiem, jo ielas kaķus barot nedrīkst!
Sieviete ir nesaprašanā, jo negrib nepatikšanas, bet arī dzīvnieku žēl. Turklāt dzīvnieku aizsardzības likumā skaidri un gaiši rakstīts, ka nevar dzīvniekus atstāt bezpalīdzīgus. Viņai arī būtu lētāk nebarot, jo barība maksā pietiekami daudz. Tomēr ne vienmēr vajadzīgs likums, lai rīkotos pēc sirdsapziņas. Sieviete ir neizpratnē arī par citu jautājumu — pašvaldības policija savulaik daudzus ielas kaķus no apdzīvotām vietām nogādāja sterilizācijai un tad atveda atpakaļ, izlaižot, kur paņēma. Vai tas nozīmē, ka dzīvnieki jāatstāj nomiršanai, ja barot viņus nedrīkst?
Kaķus nevar vainot
Līdzīgus stāstus un palīdzības lūgumus redakcija uzklausījusi ne reizi vien, un visbiežākā pašvaldības vai tās policijas darbinieku atbilde bijusi — nebarojiet, un kaķu tur nebūs! Tomēr diez vai problēma līdz ar to pazudīs pavisam. Tiešā nozīmē tā varbūt pāries uz citu vietu un kļūs par citu cilvēku problēmu, bet neizgaisīs, jo sabiedrība nekļūst atbildīgāka par tiem, kurus pieradina. Un kaķi tajā visā ir vismazāk vainīgi. Ne visiem dzīvniekiem ir un būs mājas, ne visiem pamestajiem pietiek vietas patversmēs.
Nodibinājuma “Dzīvnieku policija” mājaslapā norādīts, ka saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības likumu bezsaimnieka kaķi nav uzskatāmi par klaiņojošiem dzīvniekiem un tiem ir tiesības uzturēties dzīvojamo māju tuvumā, ja tie ir sterilizēti, apzīmēti (nogriezts kreisās auss galiņš) un aprūpēti (ir barība un patvērums). Sterilizēti un aprūpēti kaķi nevairojas un neļauj vairoties grauzējiem tuvākā apkārtnē. Veidojot sterilizētu kaķu koloniju, jāņem vērā, ka šiem dzīvniekiem jāizveido arī patvērums, piemēram, kāda norobežota telpa pagrabā vai atsevišķa kaķu mājiņa pagalmā. Par to visu jāvienojas nama iedzīvotājiem.
Piemēram, Kokneses novada sabiedriskās kārtības noteikumos paredzēta atbildība par bezsaimnieku suņu un kaķu barošanu daudzdzīvokļu māju pagalmos, pagrabos, kāpņu telpās. Ja konkrētās mājas iedzīvotāji nav tam piekrituši un tas traucē apkārtējiem cilvēkiem, tiek piemērots naudas sods, kas iepriekš bija noteikts lielāks, bet tagad fiziskajām personām samazināts līdz 70 soda vienībām (tāds termins paredzēts likumā — aut.). Citu pašvaldību noteikumos šis jautājums nebija izcelts. Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nekas nav minēts par bezsaimnieku dzīvnieku barošanu, bet par atbildību pret bezpalīdzīgā situācijā nonākušu dzīvnieku gan.
Neatrisināma problēma
Kokneses novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Dainis Ginters atzīst, ka bezsaimnieku kaķu problēma pagastā ir aktuāla. To risināt nespēj arī saistošie noteikumi, jo vieni atbalsta dzīvnieku barošanu, citi nē. Ja vienā vietā izdodas likvidēt barotavu, tā rodas citur, un paredzētie sodi to neietekmē. Kokneses centrā esot četras daudzdzīvokļu mājas, kur cilvēki regulāri cenšas barot dzīvniekus.
— Pašvaldībai ir līgums ar patversmi “Mežavairogi”, kuru darbinieki brauc izķert klaiņojošos dzīvniekus, ja to savairojies pārāk daudz vai ir iedzīvotāju sūdzības. Kaķi tiek sterilizēti, daļa nonāk atpakaļ, un atkal ir jautājums — kas par viņiem rūpēsies? Tā ka tā ir problēma, kurai pagaidām nav rasts risinājums visā valstī. Klaiņojošo dzīvnieku ķeršana nav lēta, pagājušajā gadā pašvaldība samaksāja ap 3000 eiro tikai par kaķu ķeršanu. Tāpēc pašvaldībā pieņemts lēmums, ka dzīvnieku ķērāji kopā ar konkrētās mājas vecāko, kuras teritorijā notiek šīs darbības, un pašvaldības policijas inspektoru noformēs aktu par to, cik kaķu ir noķerts, un rēķinu apmaksās no konkrētās daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas līdzekļiem. Ja tas notiek pie pašvaldības iestāžu ēkām vai pārējā ciemata teritorijā — maksās pašvaldība. Ja bezsaimnieka kaķi mīt privātmājas teritorijā, tad dzīvnieku ķērājus izsauc un rēķinu apmaksā nekustamā īpašuma īpašnieks, — stāsta Dainis Ginters.
Pļaviņu novada pašvaldības policijas inspektore Kristīne Zaprauska stāsta, ka arī šajā pašvaldībā kaķu problēma ir aktuāla. Ir gadījumi, kad pēc iedzīvotāju sūdzībām jāregulē bezsaimnieku kaķu skaits vai jālikvidē barotavas. Arī Pļaviņu pašvaldība noslēgusi līgumu ar “Mežavairogiem” un vietējiem veterinārārstiem par dzīvnieku sterilizāciju.
— Pļaviņu novada pašvaldības saistošajos noteikumos nav iekļauta atbildība par klaiņojošo dzīvnieku barošanu. Tomēr veicam pārrunas ar cilvēkiem, lai nedara to vai izvēlas vietu ārpus telpām, jo veidojas smakas, dzīvnieki bojā telpas, kas iedzīvotājiem nepatīk. Situācija gan pagaidām nav kritiska, bet nākotnē par šo jautājumu jādomā vairāk, jo bezsaimnieku kaķu mazāk netrūkst. Visus nogādāt “Mežavairogos” nav iespējams, jo tas ir dārgi. Labi, ja kādam dzīvniekam atrodas mājas, — stāsta Kristīne Zaprauska. ◆
