Izsludina Rīgas
domes atlaišanas likumu
Valsts prezidents Egils Levits vakar izsludināja Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu. Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25. aprīlī. Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome.
Apliecina uzticību
Sestdien notikušajā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) padomes sēdē politiskā spēka biedri partijas valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēja Jāni Bordānu. Viņš bija vienīgais šī amata kandidāts. Par viņu nobalsoja 248 padomes sēdes dalībnieki. Pēc apstiprināšanas amatā Bordāns pateicās par viņam pausto uzticību un padomes sēdes dalībniekiem norādīja, ka pirms sešiem gadiem JKP dibināja 223 cilvēki, no kuriem lielākā daļa vairs nav partijas rindās.
E-veselības trešo
kārtu neieviesīs
E-veselībā vairs neinvestēs papildu Eiropas fondu līdzekļus, tādā veidā atsakoties no trešās kārtas uzlabojumiem — piektdien paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele. Veselības ministrija nolēmusi virzīt uz Ministru kabinetu ziņojumu, kurā paredzēts atteikties no tās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu daļas, kura ir paredzēta jau esošo e-veselības funkcionalitāšu turpmākai attīstībai. Veselības ministrija turpmāk visu uzmanību veltīs jau esošajiem e-veselības pakalpojumiem.
Izstājas no partijas
No partijas “Gods kalpot Rīgai” izstājušies seši politiskā spēka valdes locekļi, tajā skaitā pieci Rīgas domes deputāti: Eiženija Aldermane, Irina Vinnika, Igors Solomatins, An-
drejs Kameņeckis, Vjačeslavs Stepaņenko un Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.
Samitā nevienojas
par ES budžetu
Eiropas Savienības (ES) samits par bloka budžetu nākamajiem septiņiem gadiem piektdien nonācis strupceļā, 27 dalībvalstīm nespējot rast kopīgu pamatu. Atšķirības “joprojām ir pārāk lielas, lai panāktu vienošanos”, žurnālistiem divu sarunu dienu noslēgumā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Samitā atklājās nepārvaramas atšķirības starp vairākām turīgajām tā dēvētajām taupīgajām val-
stīm un lielu valstu grupu, kas vēlējās, lai vairāk naudas tiktu atvēlēts ES lielo ambīciju apmierināšanai līdzās budžeta robam, kas palicis pēc breksita.
