Cīnos ar saviem konkurentiem
Nezinu, kā dzīvotu, ja nesaņemtu vēstules no “Grand Prix” komitejas. Katra vēstule man ir kā mazs iepriecinājums, kā mazs pārsteigums. Piemēram, nesen uzzināju, ka komiteja mani īpaši izcēlusi ar novērtējumu “izcili”. Varēja jau atsūtīt kādu medaļu par tādu novērtējumu. Uz aploksnes bija uzlīmēts arī aicinājums: “Nezaudējiet, bet iegūstiet!” Paskaidrojuma tekstā rakstīts, ka aptuveni 60% no dalībniekiem, kuri saņem šos vērtīgos spēles dalības dokumentus, visdrīzāk izmet tos miskastē. Tas tikai uzlabojot manas iespējas uzvarēt. Mani šie dati ļoti iepriecināja. Kāpēc gan es nevarētu būt tā, kas laimē 45 tūkstošus? Jau pagājuši vairāki gadi, kopš aktīvi piedalos vēstuļu un dažādu mantu sūtīšanā, bet neesmu laimējusi pat 5 eiro. Vienreiz taču jāsaņem pelnītais! Nolēmu, ka laimi varu kalt pati savām rokam — vienkārši jāsamazina konkurentu skaits. Manu paziņu lokā šādas vēstules saņem aptuveni 10 cilvēku. Es tagad visus apciemoju un it kā starp citu sāku sarunas par “Grand Prix” vēstulēm. Saku, nav vērts tur neko sūtīt, tāpat jau nelaimēs, jo no drošiem avotiem zinu, ka tur balvas dala tikai “pa blatu”, tāpēc savas vēstules metu miskastē. Zinu, ka mani vārdi krituši auglīgā augsnē, jo manu acu priekšā trīs draudzenes “Grand Prix” sūtījumu ielidināja miskastē. Tomēr jau mazāk konkurentu!
Izabella
