Skolēnu savstarpējie pāridarījumi jeb mobings — izsmiešana, draudēšana, fiziski nodarījumi — ietekmē skolēnu dzīves kvalitāti. Studentu starptautiskā novērtējuma programmas aptaujas dati liecina, ka Latvijā aptuveni 35% skolēnu saskārušies ar mobingu. Eiropas vidējais rādītājs ir 22,6%. Trīs gadu laikā, no 2015. līdz 2018. gadam, rādītāji ir auguši, tāpēc Veselības, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbojoties vēlas apvienot resursus, lai mērķtiecīgāk risinātu mobinga situācijas Latvijas skolās. Kāpēc skolās ir šāda problēma?
Inese Kalnozola,
četru bērnu mamma, sociālā pedagoģe
— Redzu to kā problēmu, kā strīdu par kaut ko. Kāds var nepatikt vizuāli, kāds var būt klasē vājākais vai vienkārši — atšķirīgs no pārējiem uzvedībā. Klasē ir kāds aktīvāks bērns, kurš uzņemas iniciatīvu un sāk citādo bērnu apspiest — apsmej, ņirgājas. Par laimi, personīgi es ar šo problēmu neesmu saskārusies, nedz arī mani bērni. Svarīga ir bērna personība — cik viņš ir emocionāli stiprs vai prot sevi emocionāli aizsargāt. Kad pati mācījos skolā, biju tā, kas aizsargāja citus, un arī mani bērni ir tādi. Man ar dēliem bijušas sarunas par to, ka klasē kāds kādam dara pāri. Piemēram, jautā par kādu bērnu klasē, kurš izturas citādi, ir vizuāli atšķirīgs vai kuram sliktāk veicas mācībās. Esam par to daudz runājuši. Saku — bērns nav vainīgs, ka tāds piedzimis, viņam ir jāpalīdz, nevis jāņirgājas. Ir bērni, kuri neaizdomājas līdz tam, ka par viņiem smejas. Darot muļķības, viņi pievērš apkārtējo uzmanību un viņam vienalga, kā to panāk, kaut ar ņirgāšanos. Emocionālo klimatu klasē var uzlabot tikai kopīgi pasākumi — ekskursijas, klases vakari. Vēl labāk, ja tie notiek kopā ar vecākiem. Tas bērnus ļoti saliedē. Taču — jo lielāka klase, jo grūtāk izdarāms. ◆
Aldis Rakstiņš,
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors
— Vispirms jāvērtē, kā mēs katrs tulkojam vārdu “mobings”, kādā vecumposmā par to runājam, un kā uz to skatās skolēns, kā pieaugušais. Savstarpējie pāridarījumi skolā ienāk, tā teikt, no ārpuses — plašsaziņas līdzekļiem — televīzijas, mazākie bērni to redz dažās multfilmās, kur parāda, ka tā var darīt, var pasmieties par kādu. Skolā viņš cenšas atdarināt šos varoņus. Laukos mobings rodas arī sociālā noslāņojuma, šķirto ģimeņu, ģimeņu, kurās vecāki dzīvo ārzemēs un mājās bērnus audzina vecvecāki, bezdarbnieku ģimeņu dēļ. Bērns jau dzīves sākumā jūtas kā apdalīts un savu dzīves neapmierinātību pauž, darot pāri citiem. Svarīgi arī, kāds ir klases līderis. Ja tas pavēršas pret kādu, rāda, ka vajag par kādu pasmieties, dara to regulāri, klase viņam seko.
Skrīveru skolā mēģinu to nepieļaut. Kad jūtam, ka klasē sākas apcelšana, mēģinām to ierobežot, lai tā nekļūtu par ikdienu. Runājot par ministriju plānu risināt šo problēmu, varu teikt, ka problēma sākas un risinās uz vietas, katrā konkrētā kolektīvā un bukleti, grāmatas par šo tēmu neko nemainīs. Šobrīd, lai notiktu sarunai, kurā piedalās tikai skolēns ar skolas psihologu, nepieciešama vecāku piekrišana, un tās nereti nav. Šajā mācību gadā skolā kopā ar psihologu veicām eksperimentu — klasē diviem bērniem rokās iedeva katram pa ābolam. Vienu vajadzēja mīlēt, saudzēt, ar otru ābolu varēja darīt, ko vēlas. Eksperiments beidzās ar to, ka bērns atteicās no žēlojamā ābola, gribēja otru ābolu, un no šī ābola pāri palika tikai kātiņš. ◆
Nils Sakss-Konstantinovs,
pusaudžu psihoterapeits,
— Tam ir divi aspekti. Viens no tiem globāls. No vēstures un pētījumiem zināms, ka starp bērniem tāda veida parādība kā mobings bijusi vienmēr un droši vien turpinās eksistēt. Izplatība ir liela un bieža, un tas ir veids, kā izpaužas bērnu, pusaudžu attiecību veidošana. Kolektīvā formējas grupas, un viens no veidiem, kā tās formējas, ir apvienojoties pret kādu citu, parasti vājāku. Tas ir mehānisms, kurā izpaužas cilvēka daba. Atšķiras vien veids — cik mobings ir skarbs, vardarbīgs, traumējošs un kādā veidā izpaužas. Tā gan ir problēma, un šķiet, ka Latvijā mobings ir vairāk akceptējams, un veidi, kā tas izpaužas, ir diezgan nežēlīgi. Bērni un pusaudži pārņem tās vērtības, kādas ir apkārtējā vidē. Primāri svarīgi, kāds ir skolas iekšējais klimats, kādu to rada pieaugušie. Otrkārt, svarīgi ir, kā šāda veida uzvedība tiek pieņemta vai nosodīta sabiedrībā kopumā. Kā sabiedrībā tiek akceptēta vai nosodīta grupu vēršanās pret kādu, kurš ir citāds. Piemēram, Zviedrijā ir pieejama apdrošināšana mobingā cietušajiem. Tas vien rāda, cik šī problēma aktuāla gan Skandināvijā, gan pārējās valstīs. ◆
