Kokneses tūrisma informācijas centrā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji aicināja Kokneses novada iedzīvotājus uz tikšanos, lai diskutētu par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.
Lai gan no malas varētu šķist, ka koknesiešiem par reformu viss ir skaidrs un viņi padevīgi pieņem VARAM piedāvāto variantu — viņi nav bijuši to pašvaldību vidū, kas lūdz apturēt reformas virzību pašreizēja redakcijā, tomēr lielais interesentu skaits liecināja par pretējo — ir vēl daudz neskaidrību un arī nav pārliecības, ka gaidāmās izmaiņas būs ar plus zīmi.
Iespējams, saruna būtu izvērsusies arī nedaudz citāda, jo nebija vēl notikusi Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde, kurā tika skatīts jautājums par Sēlijas novada izveidi, kā arī vēl nebija nācis klajā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa aicinājums Saeimai atlikt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu.
Vēl nav par vēlu
Administratīvi teritoriālā reforma — izaicinājumi, kas rada iespējas — šāds bija Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas Reformu nodaļas vadītāja Arņa Šulta prezentācijas temats. A. Šults uzsvēra, ka viņa ierašanās mērķis ir mēģināt skaidrot iemeslus, kāpēc tieši tagad un kāpēc tieši šādā variantā tiek veikta reforma. Runātājs uzsvēra, ka vēl nekas nav nolemts un arī iepriekšējā reforma pierādīja, ka starp Saeimas otro un trešo lasījumu sāka zīmēties pareizās kartes, bet, lai sāktu pieņemt kaut kādus lēmumus, jābūt kādam atskaites punktam, un par šo atskaites punktu, par kuru lems deputāti, kalpo Ministru kabineta virzītais likumprojekts.
Kavējas vēsturē
Jebkuras valsts pārvaldē ir ļoti svarīgs administratīvais strukturējums. Ir valstis, kur tas veikts vienā līmenī, ir valstis — kur pat četros. “Viena no Latvijas īpatnībām ir tieši tā, ka mēs visu laiku kopš 90. gadiem esam dažādu reformu un pāreju periodos,” skaidroja Arnis Šults.
Runājot par Kokneses novadu, viņš informēja, ka pēc VARAM izstrādātā plāna Kokneses novads kopā ar Aizkraukles, Pļaviņu, Skrīveru, Jaunjelgavas un Neretas novadiem veidos administratīvo teritoriju — Aizkraukles novadu.
VARAM pārstāvis atgādināja, ka Latvijā 90. gados tika atjaunots teritoriālais dalījums pagastos, radot pagastu sistēmu, kā arī saglabājot rajonu sistēmu. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu 2009. gadā, tika izveidotas deviņas republikas pilsētu pašvaldības un 110 novadu pašvaldības.
Detalizēti un skrupulozi viņš stāstīja iepriekšējās reformas tapšanas gaitu, saucot vienu gadskaitli pēc otra, līdz tikšanas dalībniekiem bija skaidrs — bijusi pamatīga putra ar kāpostiem.
Labo kļūdas
Prezentācijas gaitā Arnis Šults nosauca galvenos iemeslus, kāpēc vajadzīga reforma. Viens no tiem: darbojas neefektīva valsts pārvalde — pašvaldību sistēma, un tas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kāpēc tiek celti nodokļi un kādēļ valstij ir tik liels ārējais parāds. Reformas galvenais mērķis ir radīt attīstības centrus ar apkārtējām teritorijām, kuri darbosies vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā. 2019. gads labo 2008. — 2009. gada kļūdas, proti, lielākā daļa pašvaldību nav izveidotas optimāli tām noteikto funkciju apjomam. Pašvaldības veic ap 111 funkciju dažādās jomās, pašvaldību sistēmā ir ap 2800 iestāžu (kopīgas tikai 12). Turklāt pašreizējais pašvaldību iedalījums ir ļoti neviendabīgs, piemēram, mazākajā ir 1000 (Baltinavas novads), bet lielākajā — 33 tūkstoši (Ogres novads) iedzīvotāju. Aiz katra uzdevuma ir darbinieks, struktūrvienība, iestāde vai ārpakalpojums, tā veicinot augošo birokrātiju un normatīvismu. Uz vienas no prezentācijas lapām, kuras tika demonstrētas uz ekrāna, bija uzzīmēta domīga galviņa, kuru papildināja teksts: “111 uzdevumi 119 pašvaldībās vai 111 uzdevumi 39 pašvaldībās”, tā rosinot novērtēt pašvaldību reformas guvumu.
Stāstot par reformu, A. Šults daudzkārt piesauca arī citu valstu pieredzi, taču rodas jautājums — kur tad reformu veidotāji bija agrāk?
“Jāveido spēcīgas pirmā līmeņa pašvaldības ar spēcīgām administrācijām, izpildvarām, ar profesionāliem dienestiem, un tas būtu pamats, lai celtu tautsaimniecību un vairotu labklājību. Pašvaldība nedzīvo savu privātu dzīvi — tā dzīvo korelācijā ar visu pārējo valsts sistēmu,” sacīja tikšanās vadītājs.
Jāņem vērā
iedzīvotāju viedoklis
Pēc prezentācijas Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, paužot arī citu sanākušo viedokli, sacīja, ka novadu reforma ir politisks pasākums, bet, pirmkārt, būtu jāņem vērā iedzīvotāju un pašvaldību vadītāju viedoklis. Viņš uzsvēra, ka desmit gados Kokneses novads ir sekmīgi attīstījies, daudz paveikts kopējās infrastruktūras sakārtošanā. Salīdzinot ar citām līdzīgām pašvaldībām, Koknesei ir divreiz lielāks budžets, jo aktīvi tiek strādāts pie projektiem un attīstīts tūrisms. Novada priekšsēdētājs atklāja, ka neviens gan īpaši nav aicinājis uz pārrunām pirms reformas projekta izstrādes, tāpat ļoti mistiski esot telefonu aptaujas rezultāti saistībā ar reformu.
Daudziem iedzīvotājiem radās jautājums — kāpēc bija vajadzīga iepriekšējā reforma, ja tagad gaidāma atgriešanās rajonu sistēmā? Arnis Šults piekrita, ka 1997. gadā, rajonu laikā, bija izveidojies līdzsvars starp valsts varu un pašvaldībām.
Piebremzēt
retoriku
Savukārt Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs reformas jautājumam pievērsās no citas puses: “Pie reformas reklāmas un retorikas, kādā tā notiek, visiem ir skaidrs, ka tos kafijas dzērājus vajag izdzenāt un ka pašvaldības darbinieku skaits tiks samazināts par astoņiem tūkstošiem, bet tas ir apvainojums kafijas nedzērājiem. Varbūt to retoriku vajadzētu piebremzēt, ja tas ir ekonomiskais pamatojums, tad s kaidrs, bet tad vismaz turpmāk nestrādāt uz šādu politiku.” Arnim Šultam gan tas bija pārsteigums, jo tādi skaitļi nebija viņa kompetencē.
“Es negribu teikt, ka veidols, kādā tagad piedāvā reformu, ir ideāls, bet pašreizējā situācijā tas ir labākais variants,” tā pēc jautājumu krustugunīm pauda Arnis Šults.
Pēc reakcijas zālē likās, ka klausītāji tomēr neguva pārliecību, ka būs labāk. ◆
Fragmenti no koknesiešu jautājumiem
un viedokļiem
— Jūs te runājat tikai riņķī un apkārt, bet es gribu zināt konkrētas lietas! Mums ir ļoti labs priekšnieks. Katru gadu rīko svētkus, pašdarbniekiem ir jauni tērpi, pensionāru biedrībai vienmēr dod autobusu ekskursijām. Kad būsim Aizkraukles novadā, kas par mums gādās? Vai Aizkrauklei mēs interesēsim? Un kā būs ar zemes nodokli?
Arnis Šults: — Pat ja es būtu ķeizars vai cars, es uz to nevarētu atbildēt. Visu izlems jaunievēlētā dome, kura strādās visu teritorijas iedzīvotāju labā. Un Aizkraukle nebūt nav atslēgas vārds.
***
— Nācies dzirdēt VARAM ministra Jura Pūces argumentāciju, ka mazie novadi nespēj kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Vai jūs varat nosaukt, kādus pakalpojumus pašvaldība šobrīd nespēj sniegt iedzīvotājiem?
Uz šo jautājumu Arnis Šults atbildi sniegt nevarēja, bet aicināja tikšanās dalībniekus ar izpratni uztvert gaidāmo reformu un domāt valstiski.
***
— Ja jau paredzēts samazināt pašvaldībās strādājošo skaitu, ierosinu samazināt arī Saeimas deputātu skaitu. Ar katru gadu taču samazinās arī iedzīvotāju skaits.
***
— Kokneses novada domes deputāti, protams, ir neapmierināti. Jebkurš no mums negrib zaudēt darbu. Loģiski. Novada domē ar administrāciju un dažādu pakalpojumu sniedzējiem ir ap 50 cilvēku. Visi saņem algas, viņiem ir dažādi bonusi, veselības apdrošināšana (par to gan daļu maksā paši darbinieki — I. S.). Bet tiem vienkāršajiem iedzīvotājiem jau nekas dzīvē nemainīsies. Nekas. Kādreiz bija Aizkraukles rajons. Nu bija, bija. Tagad Aizkraukles novads. Kas vienkāršajam iedzīvotājam mainīsies? Es pārstāvu tikai pats sevi un esmu par novadu reformu.
(Jāpiebilst, ka runātājs ar daudz ko bija neapmierināts, piemēram, viņam vēl arvien kremt, ka Koknesei tiks piešķirts pilsētas statuss — I. S.)
