Maija Stepēna
***
Pieskaries man
Ar domām, ilgām un sapņiem!
Es jutīšu — mani saisti tik cieši,
ka atkal es tavā varā
paļāvīga un
neizgaistoša.
Pieskaries man
ar elpu, smaidu un klusēšanu!
Es sevi tavā smaidā pazaudēšu,
No jauna klusēšanā atradīšu,
Uzziedēšu medus pilnos ziedos,
Lai tavas domu bites
man visapkārt san.
Sarmīte Rode
***
Visi ceļi ved pie Tevis,
Londonā esi vai Romā.
Man nevajag zvaigžņu kartes,
Sirds par Tevi vien domā.
Ja šodien esi Tu Venēcijā,
Viszilākās debesis atsūti man.
Lai notiek tā, kā reiz bija,
Dziesma bez vārdiem lai skan.
Visskaistākais, kas nenotverams,
Kas īsu mirkli tuvu šķiet.
Zvaigžņu kausos tikai sverams,
Lai ilgošanās nepāriet.
Gina Viegliņa
Atmiņas
par mīlestību
Bij skaistums, asaras un skūpsti,
Bij laiks, kad sadega it viss,
Un vējā plīvoja kā skrandas
Tās pelēcīgās debesis.
Un lauzās cauri upju straumēm
Tas laiks, kas šķita tuvs un tāls,
Es atskatījos rīta ausmā,
Viss lēnām gaisa, kļuva bāls.
Un tomēr, tomēr laika skrejā,
Kad atceros — ak, Dieviņ, jā:
Reiz bija saplosīta debess
Un sāpju kliedziens Visumā.
Sarmīte Rode
***
Kad visu ziemu pavasaris,
Man tevis visvairāk trūkst.
Kā sniega, ar ko apsegties,
Lai šī diena balta kļūst.
Vai es vēlos pārāk daudz
Šai dzīves raibā mistērijā?
Tikai vienu mirkli ļauts
Būt par sapni melodijā.
Vienu vēstuli bez vārdiem
Atsūti kā ziemai sniegu,
Un es uzrakstīšu atbildi
Par sen noklusētu prieku.
Evita Gūtmane
***
“Puskilogramu laimes man,
lūdzu”!
“Mums šobrīd vien puskilograms jūtu!”
Pārdevēja sacīja,
Liekot preci uz sviestpapīra stūra.
“Pietiks?”
“Nu, jā!” Varbūt…
Jūtu gabaliņi reizēm saldi, reizēm rūgti.
Ilūzijās mērcēti,
Kūstošas laimes svarā.
“Sveriet, sveriet un dodiet!
Lai ātrāk jūtu saldumā varu kosties.”
Viņa…
Bezkaislīgi sabēra prasīto tūtē.
“Lai garšojas,” klusi bilda un, pacietības karameli mutē liekot, smaidīja.
Tirgošanās ar laimi,
Tirgošanās ap jūtām,
Tāda pasaules kārtība zīmējas
Reklāmu izkārtnēs ik uz stūra.
Ārija Āre
***
Es reiz pasniedzu rokas
Tev pretim,
zinot un cerot,
ka tikai Tavās plaukstās
tās uzziedēt spēs.
Tavas acis gaiši smēja,
un saule mums abiem
spožus saulstarus lēja.
Neatlaid manu roku —
laime solīja ceļu garu.
Iesim lēnām, reizēm paklusēsim,
lai runā vārdi, skaļi neteiktie.
Klusumā dvēsele viņus sadzirdēs
un atļaus tiem līdzās iemirdzēt.
Iesim lēnām, paklusēsim,
Jo ejot mēs nebūsim vieni —
mums līdzās mīlestība ies.
Anita Liepiņa
Vēstule no pagātnes
Kāpnes.
Pastkaste.
Aploksne plāna
un marka ar deltaplānu.
Adrese.
Indekss.
Un burti ar izteiktiem līkumiem.
Atveru —
izkrīt lapa,
jūtu pilna līdz pēdējam
sīkumam.
Pieglaužu sejai —
smarža no taviem skārieniem.
Neticami — pat satrūkstos:
tik droši šķita —
viss pāries.
Gadiem ilgi es slēpusi
patiesību no sevis pašas.
Nepāries, nekad nepāries…
Pār seju slīd tava dvaša.
Maija Vegnere
***
Sirsniņu virtenes,
Sirsniņu pušķi
Veikalos, skatlogos,
žurnālu lapās.
Visā šai krāšņumā
Vienīgi bīstos,
Ka varu neatrast vienīgo īsto . . .
Nozibēs, aizlidos
Svētki ar priekiem,
Tukšosies skatlogi,
Burzīsies lapas.
Pēcsvētku atmodā
Vienīgi bīstos,
Ka atrastā vienīgā arī nav īsta…
Anita Liepiņa
Aiziet klusēdams
Šis nav tas soliņš.
Nav.
Kā raganai degot uz sārta,
Sen atdevis dzīvību savu.
Par to, ka noklusēja
Mūsu neizteiktos vārdus.
Par to, ka neizstāstīja,
Kā īsti bija, kad lija
Un nenodeva nevienu no mūsu
pieskārieniem.
Šis nav tas soliņš.
Šis — nav.
Dzeltenajai inkvizīcijai — savi.
Maija Stepēna
***
Atbrauc!
Es gaidu!
Pavasara vēji mani
Uz tavu pusi vien griež.
Atbrauc!
Es gaidu!
No debesīm cīrulīt’s
vēsti no tevis man sviež.
Atbrauc!
Es gaidu!
Vakari atbalso lūgumu tavu,
Un es jau ceļam tālam
Steidzu seglot kumeļu savu.
Maija Vegnere
***
Negriez bultas, eņģelīt, no koka,
Tās tik smagi, sirdi skarot, sit.
Lai no tavu mazo draugu lokiem
Sirdīs tikai mīlas dzirkstis krīt.
Lai nav svētku rozēm ērkšķu asu,
Rīts lai neaust asaroti smags.
Dvēselei kā cielaviņai basai
Salst, ja vējš ir kļuvis pārāk traks.
Sarmīte Rode
***
Kas paliek, kad zudis viss,
Drumslās cerību trauks?
Es ticu — tās ir debesis,
Kas vienmēr ilgoties sauks.
Viss pāries — teicis Zālamans.
Mīlestība, sāpes, naids.
Tikai debesis paliks man —
Bezgalīgs zvaigžņu klaids.
Starp pelniem oglīte viena
Kā gaismas stars debesīs.
Uzausīs laimīga diena,
Un es šodien iešu tai līdz.
Gina Viegliņa
Vēl vienu mirkli!
Vēl vienu mirkli, vēl mazliet,
Vēl paskaties, kā zvaigznes zied,
Un mēness klusi apkārt klīst,
Tam apkārt spoža gaisma līst.
Vēl vienu mirkli, vēl mazliet!
Vēl negribas man gulēt iet,
Skat, zvaigzne bērza galā spīd,
Tās stars mums pieskaras un krīt.
Vēl vienu mirkli, vēl mazliet!
Aiz loga vēji dziesmu dzied,
Ak, Dievs! Kāds brīnums! Plauksta slīd,
Grib laikam mani sasildīt?
Maija Stepēna
***
Kā saules puķe
pretim saulei,
tā es uz tevi,
tu uz mani —
mēs viens uz otru griežamies.
Tavas rokas aicina — nāc tuvāk!
Tavas lūpas runā — notici!
Ja tavas acis vēl ko nezināmu
sola —
vai varētu kā saulespuķe
pretim saulei
es uz tevi negriezties?
