Aizkraukles novada dome apstiprināja šī gada budžetu. Šogad kopā ar valsts mērķdotācijām plānoti 9,848 miljoni eiro lieli ieņēmumi un 13,644 miljoni eiro lieli izdevumi. Kāpēc tāda starpība — vairāk nekā trīs miljoni eiro?
Aizkraukles novada pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja, galvenā ekonomiste Zinaīda Krūmiņa skaidro, ka vidusskolas piebūves celtniecībai ieplānots tērēt vairāk nekā divus miljonus eiro, tas ir aizdevums, kas pašvaldības budžetā vēl nav ieskaitīts, bet ir saņemts apstiprinājums, ka nauda būs. Apmēram miljons eiro ir atlikums no iepriekšējā gada, tajā skaitā ir nauda ar konkrētu mērķi, kas ieskaitīta pagājušajā gadā un tiks tērēta šogad, norēķinoties par darbu ar Jaunceltnes un Gaismas ielas būvniekiem. Gaismas ielā vēl jāveic atliktie darbi, kurus nebija iespējams izpildīt neatbilstošo laika apstākļu dēļ, vēl jākrāso ceļu horizontālie apzīmējumi.
Atlikumā ir arī dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, jo pērn bija ievērojama ienākuma nodokļa pārpilde — tas saņemts par 611,5 tūkstošiem eiro vairāk, nekā bija plānots (kopā — 5,67 miljoni eiro). Arī citi nodokļu maksājumi pārsniedza plānoto — par 36,8 tūkstošiem eiro vairāk saņemts nekustamā īpašuma nodoklis, tajā skaitā 30,2 tūkstoši eiro ir samaksātais nodokļa parāds par iepriekšējiem gadiem (kopā — 479,8 tūkstoši eiro). Par 15,9 tūkstošiem eiro vairāk saņemts azartspēļu nodoklis, kopā — gandrīz 94 tūkstoši eiro, tik liela šī nodokļa summa līdz šim budžetā nav saņemta. Kādreiz pašvaldībai ieskaitīja 25% no tā azartspēļu nodokļa, ko Aizkraukles spēļu zāles samaksājušas valstij. Šogad pašvaldība varēs saņemt tikai 5%, toties ir palielināta azartspēļu nodokļa likme, tomēr šogad plānots saņemt tikai ap 28,5 tūkstošiem eiro. Par pagājušo gadu saņemtas 42,9 tūkstoši eiro lielas dividendes, tajā skaitā no SIA “Aizkraukles slimnīca” (35,5 tūkstoši par 2015. un 2016. gadu), SIA “Lauma A” (988 eiro) un SIA “Aizkraukles ūdens” (6377 eiro).
Pārdodot dažus dzīvokļus un mežu, pērn iegūti 69 tūkstoši eiro. Pērn ir bijusi arī līdzekļu ekonomija, piemēram, sociālajos pabalstos pašvaldības iedzīvotājiem un savstarpējos norēķinos ar citām pašvaldībām par sociālajiem pakalpojumiem ietaupīti 189 tūkstoši eiro — tas saistīts ar silto ziemu un to, ka naudas summa bija ieplānota ar rezervi. Neparedzētiem gadījumiem rezerves fondā pērn bija ieplānoti 11,5 tūkstoši eiro, bet izlietoti 7 tūkstoši — arī tā ir ekonomija. Arī šogad rezerves fondā paredzēti 11,5 tūkstoši, un domes priekšsēdētājs, tāpat kā iepriekš, ir tiesīgs neparedzētiem gadījumiem ar rīkojumu piešķirt līdz 1000 eiro.
Aizkraukles novada pašvaldības galvenā prioritāte ir bērni un jaunieši, īpaši jaunas ģimenes ar bērniem. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Aizkraukles novadā 33,9% iedzīvotāju ir vecuma grupā no 25 līdz 49 gadiem, tajā skaitā ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. Daudzās ģimenēs uzskata, ka Aizkraukle ir laba dzīvesvieta bērnu audzināšanai un skološanai. Izglītības jomai šogad paredzēts tērēt 7,797 miljonus eiro, tajā skaitā izglītības iestāžu darbinieku atlīdzībai, precēm, pakalpojumiem, vidusskolas piebūves celtniecībai, mūzikas skolas remontam un sporta centra daļējam jumta remontam. Pēdējo gadu laikā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājies par 441 iedzīvotāju, tomēr pērnā gada un šī gada janvārī tas ir līdzīgs. Šogad ieplānoti daudzi remontdarbi, kam paredzēts tērēt ienākuma nodokļa pārpildes naudu.
