Zigrīdas Maijas Gulbes ģimenes ārsta praksē Jaunjelgavā noticis mazs brīnums — uzziedējusi alveja. Vieniem šis augs mājās ir gadiem, bet nekad neuzzied, bet Zigrīdas kundze stāsta, ka pēdējo teju divdesmit gadu laikā ar viņas audzētajām tas noticis trešo reizi.
Šogad ziedošais ir trīs gadus vecs “bērniņš” no iepriekšējās alvejas, kura arī bija sparīga ziedētāja. Pirmo — “mātes” — alveju pirms aptuveni 20 gadiem atnesis kāds pacients. Pēc dažiem gadiem tā uzziedējusi. Izaugusi ļoti liela, kabinetā tai nebija vietas, tāpēc nolikta uzgaidāmajā telpā. Diemžēl tur tā sagaidīja savu pēdējo stundiņu, jo pie ārsta rindā gaidošie cilvēki drīz vien nošķina zaru pēc zara.
Nekādas īpašās audzēšanas metodes Zigrīdai neesot — puķupodi stāv dienvidu pusē, laistīšanai izmanto tikai ūdeni. Ikdienā alveja ir vien krāšņumaugs, bet šad tad noderot arī ārstniecībā, piemēram, pret bronhītu — kopā ar medu un ķiploku. Ņem vienu lielu, gaļīgu alvejas zaru, ķiploka daiviņu, samaļ gaļasmašīnā un pievieno tikpat daudz medus, cik sver alveja. Šķidrumu, kas izveidojas nostādinot, nokāš un lieto pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas.
Vietnē auguportals.lv rakstīts, ka alvejas ziedēšanai nav konkrēta perioda, tas var notikt jebkurā gadalaikā, turklāt zieds izveidojas un nozied ļoti ātri. Alvejas ziediem ir arī vairākas iespējamās krāsas. Alveja, kas starptautiski pazīstama kā aloe vera, ir viens no visvieglāk kopjamajiem telpaugiem. Dabā alveja ir tuksneša augs, kas vislabāk aug siltās, pat karstās un sausās vietās. Visbiežāk alvejas dabā ir sastopamas Āfrikas kontinentā un Āzijas tuksnešainajās daļās, konkrēti Arābijas pussalā. ◆
