Svētdiena, 31. augusts
Vilma, Aigars
weather-icon
+16° C, vējš 0.89 m/s, R vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Demogrāfija: ir Jāņi, dvīņi un rekordi

Lai gan kopumā Latvijā jau ceturto gadu samazinās jaundzimušo skaits, Aizkraukles puses novadi var lepoties ar pozitīvāku tendenci — pagājušajā gadā reģistrēts par četriem jaundzimušajiem vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt bērnu vārda izvēlē esam kļuvuši latviskāki, jo pērn populārākais zēniem dotais vārds ir Jānis. Meiteņu vārdu vidū līderes pozīcijas pieder Sofijai, Alisei, Dārtai un Martai.


Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati liecina, ka 2019. gadā Latvijā piedzimuši 18 589 bērni, kas ir par 725 mazāk nekā 2018. gadā. Jaundzimušo skaits visā valstī krītas ceturto gadu pēc kārtas. Maijā gan dzimušo skaits tiks precizēts, pieskaitot arī ārzemēs dzimušos bērnus, pēdējos gados ārpus Latvijas piedzimst vairāk nekā 200 bērnu.
Plānu
izpilda
Aizkraukles puses novadi var lepoties ar pozitīvāku tendenci, jo pēdējo divu gadu laikā dzimstības rādītāji ir gandrīz nemainīgi — pērn septiņos Aizkraukles reģiona novados kopā piedzimuši 315 mazuļi, 2018. gadā — 311 bērniņi.
“Katru mazulīša piedzimšanu uztveram ar prieku,” saka Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja Aina Vadzīte. Mazo pagastu pārvaldēs atzina: lai vai kā, taču rets ir gads, kad nav reģistrēts neviens jaundzimušais. Pilskalnē pērn piedzimuši trīs mazulīši, Iršos — četri, Sunākstē — viens bērns. Krietni bagātāki ir lielākie pagasti: Daudzesē pagājušajā gadā piedzimuši 13, Secē — 12, Bebros — 11 mazuļi.
Ar rekordu demogrāfijas ziņā lepojas Staburaga pagastā — te pērn piedzimuši pieci bērniņi. Daudz mazajā pagastā, kurā ir nedaudz vairāk par 300 iedzīvotājiem. “2018. gada novembrī pasākumā pie Dieva auss teicu: jaunieši, apsoliet, ka desmit bērniņu nākamgad pagastā būs!” stāsta Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse. “Uzskatām, ka plānu esam izpildījuši, tikai ar gulbju pāra palīdzību. Pieci bērniņi ir pašiem, un arī gulbju ģimene, kura apmetās dīķi Vīgantes parkā, pagājušajā vasarā mūsu acu priekšā izaudzināja piecus mazus gulbīšus. Vietējie gāja barot, viesi priecājās, kopā tātad desmit ir.”
Vairāk kuplo ģimeņu
Pagājušajā gadā Aizkraukles pusē vairāk dzimuši zēni — reģistrēti 165 jaundzimušie puisēni un 150 meitenītes. “Vīrišķīgākie” novadi ir Kokneses, Neretas un Vecumnieku, kur zēnu piedzimis krietni vairāk nekā meiteņu, savukārt “sievišķīgākā” titulu varētu piešķirt Pļaviņu novadam, kur reģistrēts vairāk jaundzimušo meiteņu (21) nekā puisēnu (13). Līdzsvaru šajā jomā saglabā Aizkraukles novads — te reģistrēts tikai par vienu meiteni vairāk nekā zēnu.
Viena no pēdējo gadu tendencēm — apmēram trešā daļa mazuļu piedzimst nereģistrētās attiecībās. Statistika piemēram: Aizkraukles novadā no 77 pērn reģistrētajiem mazuļiem 28 bērnu vecāki nav savstarpēji reģistrējuši laulību, Pļaviņu novadā — 11 (kopā reģistrēti 34), Kokneses novadā — 25 (no 43) bērnu vecāki nebija oficiāli reģistrējuši attiecības, bet noteikta paternitāte. Tāpat vairākos novados ir bijuši daži gadījumi, kad bērna dzimšana reģistrēta, nenorādot ziņas par tēvu.
Pagājušā gadā salīdzinoši daudzās ģimenēs piedzimuši trešie bērni, piemēram, Pļaviņu novadā trešo atvasīti sagaidījušas 14 ģimenes, Skrīveros trešais bērniņš piedzimis desmit ģimenēs. 
Dzimtsarakstu nodaļu vadītājas uzsver: vairs nepārsteidz tendence, ka bērni dzimst gados vecākai māmiņai un tētim — vairāk jaundzimušo pērn reģistrēts vecākiem 31 līdz 40 gadu vecumā.
Negatīva bilance 
Gada iedzīvotāju dabiskā pieauguma bilance, tāpat kā daudzus gadus, Latvijā saglabājas negatīva — pagājušajā gadā mirstības pārsvars pār dzimstību bija 9072 cilvēki. Taču pērn valstī sarucis mirušo skaits — gadā reģistrēts 27 661 mirušais, kas ir par 1159 mazāk nekā 2018. gadā.
Aizkraukles pusē mirstības pārsvars pār dzim­stību bija 278, un diemžēl gandrīz divreiz vairāk cilvēku gada laikā nomirst nekā piedzimst.
Dažviet dzimtsarakstu nodaļās apkopoti arī cilvēku tiešie nāves cēloņi. Visbiežāk cilvēki mirst no dažādām sirds un asinsvadu slimībām, otrais biežākais nāves cēlonis bijis ļaundabīgs audzējs. ◆

Salīdzināšanai
Bauskas puses četros novados (Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku), kur kopā ir mazliet vairāk nekā 45 tūkstoši iedzīvotāju, pērn piedzimuši 373 mazuļi. Aizkraukles reģiona novados 2019. gadā reģistrēti 315 jaundzimušie. Te septiņos novados kopā ir apmēram 40 000 iedzīvotāju.

Jāņi atgriežas!

Pirms pāris gadiem, apkopojot statistiku par demogrāfisko situāciju, secinājām, ka Aizkraukles pusē popularitāti zaudējuši latviskie vārdi Līga un Jānis. Šogad jāuzgavilē: “Ir!” Desmit Jāņi! Un ir arī viena Līga!

Pagājušajā gadā populārākie jaundzimušo vārdi Latvijā bija Roberts un Sofija, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija. Pagājušajā gadā vārds Roberts dots 208 puikām, savukārt par Sofiju nosaukta 251 meitene. No zēnu vārdiem vecāki visā Latvijā pērn saviem mazuļiem bieži izvēlējušies arī vārdus Olivers, Marks, Emīls, Aleksandrs, Kārlis, Markuss, Adrians, Gustavs un Jēkabs. Savukārt pērn dzimušajām meitenēm īpaši populāri vārdi bijuši Alise, Emīlija, Marta, Amēlija, Anna, Paula, Estere, Dārta un Viktorija.
Iepatīkas Ģirts
Kādi ir populārākie pērn bērniem dotie vārdi Aizkraukles pusē? Salīdzinot ar Latvijas statistiku, Roberts nebūt nav populārākais zēna vārds Aizkraukles puses novados — par Robertu nosaukti tikai četri zēni. Populārākais vārds, ko vecāki izvēlējušies dēlam, bijis Jānis. Ja iepriekšējā — 2018. gadā — viena maza Līga un Jānis bija reģistrēti tikai Skrīveros, šogad mums ir desmit mazi un braši Jāņi! Šo latvisko vārdu vecāki dēliem devuši teju vai katrā novadā: trīs zēniem Vecumnieku novadā, pa diviem — Aizkraukles, Pļaviņu, un Skrīveru novadā. Mazā Līga gan ir tikai viena — kāda aizkraukliete pērn tikusi pie šāda vārdiņa.
Aizkraukles reģiona novados vēl populāri jaundzimušo zēnu vārdi pērn bijuši Matīss, Olivers, Artūrs un Markuss — šādi nosaukti pa pieciem zēniem. Vairākiem puikām izvēlēti vārdi Dominiks, Adrians, Aleksandrs, Ģirts, Kārlis, Mikus, Leo, Raivis. Vismaz pāris puiku tikuši pie vārda Kristers, Alekss, Augusts, Dāvis, Jēkabs, Gustavs, Lūkass, Mārcis, Oskars, Ričards, Toms un Valters. Man interesanta šķita, piemēram, Ģirta vārda atdzimšana — šajā vārdā nosaukti trīs puikas. Atliek vien minēt, vai te ir kāda saistība, piemēram, ar populāro aktieri Ģirtu Ķesteri? Starp citu, viens puika pērn ticis arī pie Maira vārda, un gribas vēlēt: lai zvaigznes nodrošina vārdabrāļa spēku un panākumus mazajam brašulim!
No Jura līdz Edo
Meiteņu vārdu vidū izteiktu līderpozīciju nav, jo vienādi daudz meitenēm izvēlēts vārds Sofija, Alise, Dārta un Marta — tā nosauktas pa piecām mazām meitenēm. Populārāko meiteņu vārdu sarakstā ierindojas arī Elīza, Emīlija, Nora (katrs dots četrām meitenēm), Kate, Katrīna, Estere, Annika, Laura, Keita (3). Tāpat vismaz pāris mazulīšu nosauktas šādos skanīgos vārdos: Stefānija, Amēlija, Ariana, Gabriela, Elizabete, Elza, Līva, Marija, Patrīcija, Sāra, Olīvija. Ir arī divas mazas Melānijas, bet jāatzīst, ka šis vārds, kurš Aizkraukles pusē bija viens no populārākajiem 2018. gadā, savas pozīcijas ir zaudējis. 
Bērniem doti arī diezgan neparasti un nedzirdēti vārdi, piemēram, meitenes tikušas pie vārda Grācija, Janija, Lea, Mikeila, Emija, Senija, Ambera, Alana, Kadrija, Oija. Zēniem doti neparasti vārdi: Artemijs, Demians, Dilans, Edo, Džonatans, Mairolds, Rendijs, Ratmirs.
Tāpat vecāki izvēlas arī senus vai varbūt ilgi bērniem neliktus vārdus, piemēram, Austra un Austris, Emma, Ieva, Ilze, Monika, Lība, Jana, Diāna, Juris, Teodors, Uvis, Arnis. ◆

Interesanti

* Aizkraukles pusē pērn reģistrēti pieci dvīņu pāri. Dvīnīši reģistrēti Aizkraukles, Jaunjelgavas, Vecumnieku novadā, bet skrīverieši var lepoties ar rekordu — divas ģimenes gada sākumā un vasaras vidū Skrīveros uzreiz kļuvušas ar diviem bērniņiem — meitenīti un puisīti — bagātākas.
* Divi vārdi Aizkraukles pusē pērn doti deviņām meitenēm un astoņiem zēniem. Daži no vecāku izvēlētajiem vārdiem: Lakšmi Prija, Stefānija Keila, Luīze Alise, Marija Jasmīna, Grēta Greisa, Regnars Namejs, Leo Leonards, Inguss Roberts, Ernests Pauls, Luiss Fricis.
* Pļaviņu novadā pirmo reizi reģistrēto laulību skaits pārsniedzis jaundzimušo skaitu — te reģistrētas 35 laulības un 34 mazuļi.
* Pašvaldības piešķirtais vienreizējais pabalsts ģimenei saistībā ar bērna piedzimšanu Aizkraukles novadā kopš šī gada sākuma ir 250 eiro (iepriekš bija 100 eiro). Jaundzimušā vecākiem Pļaviņu, Jaunjelgavas un Skrīveru novadā pašvaldība dāvina 200 eiro, Neretas — 170, Kokneses — 140 eiro. Savukārt Vecumnieku novadā — no 75 līdz 360 eiro (summa atkarīga no bērnu skaita ģimenē un fakta, vai abi vecāki deklarējuši dzīvesvietu Vecumnieku novadā).

— Kā izvēlējāties vārdu savam mazulītim?

Diāna Gulbe
no Zalves,
vairākus gadus dzīvo Aizkrauklē, meitiņai Norai ir pieci mēneši

— Meitiņai vārdu izdomāju es, protams, konsultējoties ar vīru. Gaidot meitiņu, bijām izdomājuši vairākus vārda variantus. Noteikti gribējām, lai vārds ir ierakstīts kalendārā, bet lai tas nav pārāk populārs. Gribēju arī, lai vārds ir īss un viegli izrunājams. Jau dzemdību nodaļā, kad vecmāte jautāja, kas ir gaidāms un kādu vārdiņu dosim, pateicu, ka meitiņa un sauksim viņu par Noru. Dodoties mājup, saņēmām dzemdību nodaļas darbinieku apsveikumu, kas bija adresēts Norai. Tad arī palikām pie šī varianta.
Meitiņas vārdam pirms tam bija vēl vīra variants — Annika, bet likās, ka tas labi neskanēs kopā ar uzvārdu. Turklāt mums jau pēc pirmā bērna dzimšanas bija noruna: ja mums būs vēl kāds bērns, turklāt meitene, tad vārdu domāšu es, savukārt puikam vārdu domātu vīrs. Viņš arī mūsu pirmajam puikam izvēlējās vārdu Valters. Interesanti, ka mums rados vai paziņu lokā nav šāda vārda īpašnieces, taču izrādās, ka dienu vēlāk tajā pašā Ogres dzemdību nodaļā piedzima vēl viena Nora. To uzzināju “Facebook” grupā “Augusta mazulīši 2019”, kur esmu reģistrējusies un kur māmiņas dalās pieredzē. ◆

*Piebilde: rakstā izmantoti novadu dzimtsarakstu nodaļās reģistrēto dzimšanas un miršanas faktu statistikas rādītāji, kas nav vienādi ar novada jaundzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu, jo šos faktus var reģistrēt jebkurā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no dzīvesvietas.
Paldies par sadarbību materiāla tapšanā dzimtsarakstu nodaļu vadītājām Vijai Liepiņai, Olitai Sticerei, Inesei Peļņikai, Elgai Kaļķei, Ingai Jermušai, Rudītei Lauriņai un Anitai Ozolai!

Staburags.lv bloku ikona Komentāri