Reģionālo mediju pārstāvji, tajā skaitā “Staburags”, Ministru kabinetā Brīvības bulvārī 36, Rīgā, tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Divu stundu garā sarunā viņš informēja par dažādām aktualitātēm un atbildēja uz mediju pārstāvju jautājumiem.
Cīņa ar naudas
atmazgāšanu
Pirms gada, kad izveidoja esošo valdību, Krišjāņa Kariņa mērķis turpmākajiem 12 mēnešiem bijis kapitālais remonts jeb finanšu sistēmas uzraudzības sakārtošana Latvijā. “Mēs to esam izdarījuši,” teic premjers. “Mainījām vairākus likumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību un precizējām komisijas uzdevumus, mums ir jauns Latvijas Bankas prezidents. Līdz ar to panākts, ka mūsu valstī sistemātiska naudas atmazgāšana nav iespējama.” Darbojas arī mehānisms, kas var identificēt un apturēt atsevišķus naudas atmazgāšanas gadījumus. Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam jeb “Moneyval” 2018. gadā, vērtējot Latviju, uzrādīja nepilnības 10 dažādos kritērijos, saistītos ar naudas atmazgāšanu. Šī gada sākumā iesniegtajā vērtējumā lasāms, ka valstī novērsti visi šie desmit trūkumi, kā arī uzlabots viens no iepriekš kritērijiem atbilstošajiem punktiem. Tas nozīmē, ka Latvija atbilst visām starptautiskajām normām saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu.
Šī valdība izdarījusi teju neiespējamo un viena gada laikā pieņēmusi divus valsts budžetus, proti, 2019. gada budžetu pērnā gada gada sākumā un 2020. gada budžetu pagājušā gada beigās.
Izdarīs to,
ko sen gribēja
Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Krišjānis Kariņš teica, ka, apspriežot jauno novadu robežas, ir svarīgi ieklausīties iedzīvotāju viedoklī. Personīgi man smīnu raisīja premjera teiktā atziņa, ka, vērtējot dažādos faktorus, kas ietekmē novada spēju nodrošināt pakalpojumu sniegšanu, nonākts pie viena, galvenā, faktora — iedzīvotāju skaita pašvaldībā. “Ja novadā ir daudz cilvēku, pat ja viņu vidējā alga nav liela, pašvaldībai būs naudas masa, lai varētu sniegt šos pakalpojumus,” teic premjers. Viņš arī teic, ka, pateicoties novadu reformai, beidzot būs iespējams valstī sakārtot veselības un izglītības nodrošināšanas pakalpojumus tā, kā to jau gadiem bija iecerēts izdarīt. Svarīgi ne tikai tas, kur nākotnē atradīsies skolas, slimnīcas, bet daudz būtiskāka ir pakalpojumu kvalitāte, ko šīs iestādes sniegs. Tāpat reformas uzdevums ir veicināt pašmāju un ārzemju investīciju piesaisti Latvijai. Jāspēj saražot preces un pakalpojumus, par kuriem kāds ir gatavs dārgi maksāt. Ja varēsim nodrošināt to, varēsim atļauties maksāt labas algas. “No rīta mostoties un vakarā aizmiegot, domāju par to, ko esam šodien paveikuši, lai dzīvotu labāk nekā vakar,” beidzot runāt par teritoriālo reformu, teica Krišjānis Kariņš.
Tiesājas pārāk ilgi
Uzdevums, kuru premjers sev izvirzījis šim gadam, ir tiesiskuma un taisnīguma stiprināšana valstī. Identificēt dažādu veidu netaisnības un pēc iespējas tās samazināt, un kā piemēru viņš nosauca tiesu prāvas, kuras ilgst pat desmitiem gadu, nespējot nonākt līdz rezultātam. Par šo jautājumu premjers runājis ar tieslietu ministru Jāni Bordānu. “Man ir nesaprotami, kā attīstītā demokrātijā pieļaujami apstākļi, likuma nepilnības, kuras gudri advokāti var ļaunprātīgi izmantot, lai procesu novilcinātu. Jebkuram pilsonim ir tiesības uz ātru, savlaicīgu taisnības noskaidrošanu.”
Nākamajā nedēļā būs pieejams Finanšu ministrijas ziņojums par iespējamajiem uzlabojumiem nodokļu sistēmā. Tas nenozīmē kārtējo sistēmas reformu. Pirmais uzstādījums — necelt vispārējos nodokļus. Tā vietā analizēs sistēmu kopumā un vērtēs, cik taisnīga tā ir. Pašlaik valstī ir apmēram 900 tūkstošu strādājošo, no tiem 600 tūkstošu maksā standarta nodokļus. Tajā pašā laikā joprojām darbojas atviegloti nodokļa režīmi, kas tika ieviesti pirms desmit gadiem krīzes laikā. Jautājums — vai tie joprojām sevi attaisno? Tāpat kā visi iedzīvotāji sagaida vienādu attieksmi, saņemot izglītību, veselības aprūpi, pensiju, tāpat visiem jāmaksā vienādi nodokļi. Tomēr šobrīd dati rāda, ka ap 200 līdz 300 tūkstošiem strādājošo nemaksā nodokļos tikpat, cik pārējie. Arī par šo jautājumu informēs Finanšu ministrija un plānotas diskusijas sabiedrībā, tajā skaitā darba devējiem un ņēmējiem.
Par imigrantu
ieplūšanu
Darba samaksa iet roku rokā ar darbaroku jautājumu, un te savs vārds sakāms arī par dažādām reemigrācijas programmām. Žurnāliste no Jēkabpils nosauca piemēru ar jaunizveidoto finiera rūpnīcu, kura piesaistījusi ārzemēs dzīvojošos latviešus un mudinājusi viņus atgriezties Latvijā. Ko valsts kopumā plānot darīt saistībā ar reemigrāciju? Krišjānis Kariņš teica, ka galvenais faktors ir algu līmenis un Igaunijas piemērs tam ir apliecinājums. Dzimstība tur nepalielinās, bet iedzīvotāju skaits gan, un tas notiek uz reemigrācijas rēķina. Latvijā izbraukušo un iebraucēju skaits sāk līdzināties, bet iepriekš emigrantu bija vairāk. Lai arī Latvijā dzimstība ir virs Eiropas vidējā līmeņa, iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Tomēr liels ir potenciālo reemigrantu skaits, kurš, pēc provizoriskām aplēsēm, ir 200 tūkstoši. Te gan liels izaicinājums ir izglītības sistēmai, kura nav radusi apmācīt bērnus, kuri no bērnības runā angliski, franciski vai kādā citā, ne krievu valodā. Kariņš, paužot personīgo viedokli par iespējamo imigrantu ieplūšanu Latvijā un darba vietu aizpildīšanu, saka, izglītības sistēmai vajadzētu nodrošināt šo cilvēku integrāciju sabiedrībā, un, ja tas piepildās, nav pamata bažām par imigrantu pieplūdumu. Tomēr valdībā un sabiedrībā viedokļi atšķiras, un, kamēr nebūs panākta vienošanās, jautājums būs atklāts. “Neredzu iespēju radikālām pārmaiņām Latvijā kā vienīgajam izņē-
mumam Eiropā, ka te, piemēram, katrs uzskatīs, ka bez trim vai četriem bērniem ģimenē — tā nav dzīve. Tādi būs daži indivīdi, bet ne sabiedrība kopumā,” secina premjers.
Esam kulturālākā tauta
“Man kā politiķim var patikt un var nepatikt, ko jūs rakstāt, bet man kā demokrātam ir svarīgi, ka jūs varat rakstīt,” pievēršoties masu informācijas līdzekļu, tajā skaitā reģionālo mediju finansēšanas jautājumam, teica premjers. Viņš arī atzina, ka mediji — tā ir arī pārdomāta informācija, analīze, jo bez brīvās preses, masu medijiem par vienīgo informācijas avotu kļūtu sociālie tīkli. Mediju, tajā skaitā reģionālo mediju, nozīmība apstiprināta ar vairākiem valdības lēmumiem, un bijušas diskusijas arī saistībā ar nodokļiem, tajā skaitā PVN samazināšanu presei un grāmatām. “Valstij ir svarīgi, lai tajā darbojas ticami ziņu avoti, jo iedzīvotājiem svarīgi apzināties, ka izlasītais ir ticams. Mūsdienu sabiedrībā problēma ir, ka uzticēties kļūst arvien grūtāk, un cilvēki izvēlas ticēt tam, kam viņi vēlas ticēt. Šokējoši man bija skatīties dokumentālo filmu par to, ka ASV liels skaits iedzīvotāju tic plakanās zemes teorijai. Viņiem ir savi kongresi, kuros viens otru stiprina savā pārliecībā. Par to var pasmieties, bet tas arī liecina, kā daudzi cilvēki dzīvo,” teica premjers. Viņš arī atzina, ka jāapzinās — mazai demokrātiskai sabiedrībai, kāda ir Latvija, ir grūti stāties pretī autokrātiskam milzim, kāda ir Krievija, un tā masu informācijas līdzekļiem ar miljoniem eiro lielu budžetu. Tomēr mums ir apbrīnojami inteliģenta tauta, kas kopumā “nepavelkas” uz Krievijas propagandas ziņām. Iedzīvotāju aptaujas Krievijā gan liecina, ka tur cilvēki notic, un pirms kāda laika Latvija bija pozicionēta kā valsts, kurā apspiež cittautiešus. Lai arī naudas budžetā katru gadu ir vairāk visām jomām, tajā skaitā medijiem, neizdodas atvēlēt tik daudz līdzekļu, cik būtu nepieciešams. Par laimi, kultūras jomai Latvijā atvēl ļoti daudz budžeta naudas, un proporcionāli iedzīvotāju skaitam esam teju dāsnākie visas Eiropas mērogā.
Neķildosies ar ASV
Pakārtots mediju tēmai ir jautājums par digitālo nodokli, kas šobrīd nav pieņemts un par kura iedarbināšanu vajadzētu vienoties visām pasaules lielvalstīm. Šo jautājumu cenšoties risināt atsevišķu valstu, piemēram, Latvijas līmenī, panākumu nebūs. Šobrīd ASV, kurā bāzētas lielākās digitālās kompānijas, aktīvi ar sankcijām vēršas pret Franciju, kas plāno ieviest šādu nodokli, kā arī pret citām valstīm. Latvijai vienpersoniski noteikt šādu nodokli nozīmētu iestāties tirdzniecības karā ar būtībā lielāko sabiedroto drošības jautājumos — ASV. Šobrīd Latvijai tā ir nevajadzīga cīņa.
Vai Latvijas mediju telpas stiprināšanai varētu izmantot daļu no Aizsardzības ministrijas budžeta? Šāds jautājums ir skatīts, bet pašlaik mediju finansēšana neietilpst valsts aizsardzības pamatprincipos. Diskusijas bijušas arī par Robežsardzes finansējumu, kas pašlaik ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā un finansējumā.
Jāpanāk vienošanās
Nākamajā gadā ES sāksies jaunais plānošanas periods, un vai Latvija ir gatava izlietot Savienības līdzekļus, lai neiestātos finansējuma plūsmas pārrāvums, kāds notika 2014. — 2015. gadā, kas ietekmēja vairākas jomas, piemēram, būvniecību? Premjers teica, ka naudas apgūšanā problēmu nebūtu, bet šobrīd Eiropas līmenī nav vienošanās par daudzgadu budžetu. Nākamajā nedēļā ES valstu valdību vadītāji tiksies Briselē, lai vienotos par ES budžetu. Tas nozīmē, ka līdz šim nav vienošanās par tā apmēru, kur nu vēl par sadali. “Es ar prieku par to vienotos divdesmitajos datumos Briselē, lai būtu skaidrība par nākamajiem septiņiem gadiem. Līdz tam jāpanāk vienošanās par to, cik katra valsts iemaksās ES budžetā. Ir valstis, kuras saka — ne centa vairāk kā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir Eiropas Parlaments, kas uzskata, ka jāmaksā 1,3% no IKP, ir Somija, kas piedāvā 1,7%. Vai mēs par to spēsim vienoties februārī, es nezinu, vai spēsim šajā pusgadā — nezinu,” atzīst premjers. “Ja būs pārrāvums finanšu plūsmā no ES uz Latviju, tas būs nespējas vienoties dēļ.” Premjers teic, ka nākotnē katrs ES piešķirtais cents jāiegulda gudrāk, tālredzīgāk, jo skaidrs ir viens — naudas būs mazāk. Viens no iemesliem ir Lielbritānijas, kas bija viena no lielākajām maksātājām ES budžetā, izstāšanās no ES. Neviena no dalībvalstīm, izņemot Franciju un Luksemburgu, nav gatava segt šo starpību. Līdz ar to samazināsies naudas daudzums gan lauksaimniecībai, gan kohēzijai jeb ES reģionālās politikas finanšu instrumentam, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. Toties finansējums palielināsies zinātnei, inovācijām, digitalizācijai, un šo līdzekļu apguvē Latvija ar vieniem noteikumiem konkurē ar jebkuru citu ES valsti. Te savukārt nepieciešama augstākās izglītības — augstskolu — konsolidācija jeb apvienošana. Pašlaik tādam procesam Latvijā no iesaistītajām pusēm ir milzu pretestība. Līdz šim finansējumu Latvijā saņēma mazas zinātnieku grupas, kas sadarbojās ar ārzemju institūtiem. Kā indivīdam ieguvums bija liels, bet Latvijai kopumā ļoti mazs. Saliekot spēkus kopā, Latvijā varētu notikt pretējais — vietējie institūti piesaistītu speciālistus no ES. Tam savukārt nepieciešama institūtu konsolidācija.
“Atšķaidīt” ietekmi
Vai valsts līmenī ir plānots, domāts mainīt prioritātes virzienā uz lauksaimniecību un no lielzemnieku subsidēšanas vairāk pievērsties mazo zemnieku saimniecību atbalstam, tādā veidā veicinot cilvēku atgriešanos laukos? Premjers teic, ka valdības līmenī šāda ideja tiek apspriesta, bet, cik zināms, Zemkopības ministrija šādas izmaiņas neplāno. Ja valdībā nav vienprātības, izmaiņas nav paredzamas, bet vienmēr ir noderīgi uz vecām lietām paskatīties no jauna, un, ja tas ir tā vērts, veikt izmaiņas. Pašlaik gan spēks, gan posts ir spēcīgā Rīga. Te saražo ap divām trešdaļām iekšzemes kopprodukta. Tomēr valstiski svarīgi būtu nekoncentrēt visu ražošanu vienuviet un attīstībai jānotiek izkliedēti. Administratīvi teritoriālā reforma sava ziņā ir atbilde uz jautājumu, kā to panākt. ◆
