Aizvadītajā laikā daudzās skolās notiek žetona vakari. Arī es to apmeklēju savā skolā — Pļaviņu novada ģimnāzijā — un tiešām izbaudīju ar ģimeni un draugiem kopā pavadīto laiku. Ļoti patīkami katru gadu satikt klasesbiedrus, kurus neesmu redzējis ilgāku laiku. Protams, pavisam citu kvalitāti vakaram piešķīra fakts, ka šogad žetonu saņēma arī mana māsa. Ar to noteikti lepojos. Tādos brīžos nākas aizdomāties par žetona vakara pasākumiem un to vērtību lauku reģionu skolās. Tieši šādas tradīcijas palīdz noturēt skolas identitāti un aktualitāti mūsdienās, par ko arī liecina vizuālās izmaiņas skolā. Manuprāt, apmeklēt žetona vakaru ir ne tikai forši, bet arī svarīgi, jo tradīcijas palīdz atminēties savu piederību mājām un tam, kas patiešām ir nozīmīgs.
Šis ir laiks, kad jaunieši aktīvāk domā, ko tālāk darīs pēc skolas beigšanas, ko studēs. Pats studēju tiesības un diplomātiju Rīgas Juridiskajā augstskolā un izbaudu šo laiku. Lai arī studiju process ir ļoti svarīga akadēmiskās dzīves daļa, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir ļoti vienmuļš un garlaicīgs laiks. Gluži pretēji, studentam ir līdz šim nebaudīta brīvība, kad neviens neseko līdzi. Mācības ir laikos, kad var pagūt izgulēties, un bieži vien pat kāda nedēļas diena ir brīva. Tomēr ir ļoti svarīgi visas dotās iespējas izmantot lietderīgi un maksimāli, jo lektori ir mūsu potenciālie darba devēji, kursabiedri — iespējamie kolēģi, tāpēc tas, kā sevi pierādīsi, noteiks tavas nākotnes profesionālās gaitas jeb, kā teikts sakāmvārdā, — katrs pats savas laimes kalējs. Paralēli studijām savu laiku un enerģiju ieguldu dažādās tiesu izspēlēs, konferencēs, projektos un skolas pašpārvaldē. Katrai skolai ir sava specifika, taču galvenais ir atrast to, kas piesaista.
Latvijā sākta programma, lai piesaistītu vairāk studentu, arī no ārvalstīm. Iniciatīva noteikti ir ļoti laba — samazināt birokrātiskos šķēršļus ārvalstīs iegūto studiju diploma atzīšanai Latvijā. Pats personīgi pazīstu šīs idejas iniciatoru un noteikti piekrītu tās īstenošanai. Ņemot vērā latviešu diasporas apmēru, kā arī to, ka gandrīz katrs piektais Latvijas students studē ārzemēs, ir nozīmīgi samazināt šķēršļus latviešiem atgriezties dzimtenē, īpaši jauniešiem, kas ir uzņēmuši jaunas zināšanas, idejas un vēlas tās realizēt Latvijā. Protams, jāņem vērā arī fakts, ka problēmas sakne nav meklējama tikai valsts birokrātiskajos mezglos, tā rodama arī Latvijas izglītības sistēmā, īpaši augstskolās.
Ir svarīgi apzināties lietas faktisko situāciju — Latvijā ir 50 augstskolas, taču neviena no tām nav augstāk par 700. vietu pasaules labāko augstskolu reitingos. Tas ir zemākais rādītājs Baltijas valstu vidū. Protams, statistikai un reitingiem nevajadzētu būt kā pamata mērvienībai kvalitātes noteikšanai, tomēr tiem tāpat liela nozīme profesionāļu vidū.
Tieši tāpēc jaunā valdība spriež par augstskolu pārvaldības modeļa reformu. Kā jau katrai reformai, tai ir savi plusi un mīnusi. Lai arī reforma ir ambicioza, ir jāņem vērā objektīvi faktori — kas par to maksās, ko tā ietekmēs, cik daudz laika tas aizņems. Jautājumi, uz kuriem joprojām nav zināmas precīzas atbildes. Šobrīd studenti būtiskas izmaiņas neizjūt, taču tas nenozīmē, ka skolas administrāciju vidū jau nenorisinās pārrunas.
Šobrīd problēmas skārušas Rīgas domi, kur, visticamāk, būs ārkārtas vēlēšanas. Arī es šobrīd esmu rīdzinieks, bet pagaidām krasas izmaiņas saistībā ar to nejūtu, taču daudz par to tiek runāts. Protams, savas problēmas Rīgas domē ir, un tās noteikti būtu jārisina pēc iespējas drīzāk.
Cilvēki Latvijā seko līdzi Kristīnes Misānes liktenim, kuru Dānija grasās izdot Dienvidāfrikai. Protams, katras valsts interesēs ietilpst tās pilsoņu interešu pārstāvēšana, īpaši, ja runa ir par cilvēktiesībām. No vienas puses, ir žēl, ka Latvija nerīkojās pietiekami laikus, lai risinātu šo problēmu un pieprasītu Kristīnes izdošanu tiesāšanai Latvijā. Ir arī jāsaprot tas, ka Latvija ir Eiropas Savienībā, kā arī ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kas paredz proporcionāli taisnīgāku situācijas izvērtēšanu, ciktāl tas attiecas uz cilvēktiesībām, turpretim Dienvidāfrikā tā tas nav. Šajā situācijā Latvijā cilvēktiesības ir augstākā vērtībā. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir plašs to lietu klāsts, kas saistītas ar Eiropas pilsoņu neizdošanu trešajām valstīm. Manuprāt, problēma ir vairāk procesuālas dabas, to varēja novērst. Visnotaļ žēl, īpaši bērnu, kas dzīvos bez mātes tik ilgu laiku.
Pasauli joprojām satrauc koronavīrusa epidēmija. Pat ja Eiropā konstatēti pirmie inficētie ar šo slimību, tas nenozīmē, ka Latvijā ir augsta iespējamība tās izplatībai. Liela nozīme, protams, pasaules medijiem. Līdzīga ažiotāža bija saistībā ar Ebolas vīrusslimību, taču risinājums tika atrasts. Tik ilgi, kamēr neēdīsim Ķīnas sikspārņu sautējumus un regulāri mazgāsim rokas, domāju, viss būs kārtībā.
Pagājušajā nedēļā pēc ilgām diskusijām valdība nolēma palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem. Palielinājums varētu būt neliels — pieci centi litrā. Daudz limonādes nedzeru, tāpēc domāju, krasas izmaiņas neizjutīšu. Tomēr ražotāji, visticamāk, gan. Viņus šie nodokļu lēcieni skars visvairāk, taču nedomāju, ka tādā apmērā, lai tiktu slēgtas rūpnīcas un ražotnes. Zināmā mērā noteikti ir jāņem vērā fakts, ka šajos saldinātajos dzērienos ir iespaidīgs daudzums cukura, kas pārlieku lielos apmēros ir kaitīgs veselībai. Kas par daudz, tas par skādi, tāpēc ir jāatrod balanss.
Aizvadītās nedēļas nogalē televīzijā notika dziedātāju konkursa “Supernova 2020” fināls, kurā mūziķi sacentās par iespēju pārstāvēt Latviju 65. starptautiskajā “Eirovīzijas” dziesmu konkursā Nīderlandē. Lai arī ikdienā nesekoju līdzi “Eirovīzijas” vai “Supernovas” aktualitātēm, šoreiz skatījos atlasi. Finālā uzvarēja Samanta Tīna, kura arī dosies uz Nīderlandi. Viņa nebija mana favorīte, taču, redzot, ka pēdējos gados “Eirovīzijā” uzvar priekšnesumi ar netipiskiem skanējumiem un krāšņiem šoviem, šķiet, ka Samanta Tīna ir gana laba kandidāte, lai tiktu nākamajā kārtā. Viņai ir spēcīga balss un skatuves pieredze, tāpēc lai izdodas! Turēšu īkšķus!
Jau ir februāris, un ziema joprojām bez kārtīga sniega. Protams, žēl par to. Biju cerējis pavadīt kādu dienu uz kalna, bet arī silts laiks man patīk. Tagad gaidām pavasari.
