Aizkraukles novada dome apstiprināja šī gada budžetu un darāmos darbus. Tie lielākoties ieplānoti par pašvaldības budžeta līdzekļiem, izņemot Gaismas ielas tālāku rekonstrukciju, kam plānots izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, un piecu grants ceļu posmu atjaunošanu pagastā, kuru pārbūve tiks finansēta no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.
Ievērojama ienākuma nodokļa pārpilde
Šogad kopā ar valsts mērķdotācijām plānoti 9,848 miljoni eiro lieli ieņēmumi un 13,644 miljoni eiro lieli izdevumi. Kāpēc tāda starpība — vairāk nekā trīs miljoni eiro? Aizkraukles novada pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja, galvenā ekonomiste Zinaīda Krūmiņa skaidro, ka vidusskolas piebūves celtniecībai ieplānots tērēt vairāk nekā divus miljonus eiro, tas ir aizdevums, kas pašvaldības budžetā vēl nav ieskaitīts, bet ir saņemts apstiprinājums, ka nauda būs. Apmēram miljons eiro ir atlikums no iepriekšējā gada, tajā skaitā ir nauda ar konkrētu mērķi, kas ieskaitīta pagājušajā gadā un tiks tērēta šogad, norēķinoties par darbu ar Jaunceltnes un Gaismas ielas būvniekiem. Gaismas ielā vēl jāveic atliktie darbi, kurus nebija iespējams izpildīt neatbilstošo laika apstākļu dēļ, vēl jākrāso ielas horizontālie apzīmējumi.
Atlikumā ir arī dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, jo pērn bija ievērojama ienākuma nodokļa pārpilde — tas saņemts par 611,5 tūkstošiem eiro vairāk, nekā bija plānots (kopā — 5,67 miljoni eiro). Arī citi nodokļu maksājumi pārsniedza plānoto — par 36,8 tūkstošiem eiro vairāk saņemts nekustamā īpašuma nodoklis, tajā skaitā 30,2 tūkstoši eiro ir samaksātais nodokļa parāds par iepriekšējiem gadiem (kopā — 479,8 tūkstoši eiro). Par 15,9 tūkstošiem eiro vairāk saņemts azartspēļu nodoklis, kopā — gandrīz 94 tūkstoši eiro, tik liela šī nodokļa summa līdz šim budžetā nav saņemta. Kādreiz pašvaldībai ieskaitīja 25% no tā azartspēļu nodokļa, ko Aizkraukles spēļu zāles samaksājušas valstij. Šogad pašvaldība varēs saņemt tikai 5%, toties ir palielināta azartspēļu nodokļa likme, tomēr šogad plānots saņemt tikai ap 28,5 tūkstošiem eiro. Par pagājušo gadu saņemtas 42,9 tūkstoši eiro lielas dividendes, tajā skaitā no SIA “Aizkraukles slimnīca” (35,5 tūkstoši par 2015. un 2016. gadu), SIA “Lauma A” (988 eiro) un SIA “Aizkraukles ūdens” (6377 eiro).
Pārdodot dažus dzīvokļus un mežu, pērn iegūti 69 tūkstoši eiro. Pērn ir bijusi arī līdzekļu ekonomija, piemēram, sociālajos pabalstos pašvaldības iedzīvotājiem un savstarpējos norēķinos ar citām pašvaldībām par sociālajiem pakalpojumiem ietaupīti 189 tūkstoši eiro — tas saistīts ar silto ziemu un to, ka naudas summa bija ieplānota ar rezervi. Neparedzētiem gadījumiem rezerves fondā pērn bija ieplānoti 11,5 tūkstoši eiro, bet izlietoti 7 tūkstoši — arī tā ir ekonomija. Arī šogad rezerves fondā paredzēti 11,5 tūkstoši, un domes priekšsēdētājs, tāpat kā iepriekš, ir tiesīgs neparedzētiem gadījumiem ar rīkojumu piešķirt līdz 1000 eiro.
Iesniegs projekta pieteikumu
27. janvāra numurā “Staburags” jau izvērsti un plaši rakstīja par teju četrus miljonus vērto skolas piebūves celtniecību Draudzības krastmalā 5, šogad ieplānoto brauktuves būvniecību starp Spīdolas ielas 12. un 14. māju, kas izmaksās 79,5 tūkstošus eiro, un Skolas ielas posma no Gaismas līdz Spīdolas ielai paredzēto pārbūvi par 107 tūkstošiem eiro. Šo projektu paredzēts sadalīt divās kārtās, kuras tiks realizētas atkarībā no iepirkuma rezultāta. Šoreiz par citiem šogad veicamajiem darbiem.
Pagājušajā gadā Aizkrauklē ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu notika Gaismas ielas vērienīga pārbūve, tomēr ne visā tās garumā. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Einārs Zēbergs informē, ka visas ielas rekonstrukcijai nepietika līdzekļu šim darbam paredzētās aktivitātes ietvaros, tādēļ līdz šī gada martam plānots iesniegt projekta pieteikumu ERAF līdzekļu iegūšanai Gaismas ielas atlikušās daļas un Mednieku ielas seguma sakārtošanai citā ERAF finansētā aktivitātē. Tehniskais projekts jau izstrādāts, un pašvaldībā cer, ka iniciatīva tiks atbalstīta.
Naudu Valsts kasē visu iecerēto darbu veikšanai pašvaldība nevarēja iegūt jau pagājušajā gadā, taču šogad nosacījumi aizņēmumam ir vēl stingrāki. “Pagājušajā gadā pašvaldības varēja saņemt aizņēmumu izglītības iestāžu remontam, pierādot un pamatojot, ka ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī, bet šogad aizņēmumu var saņemt vienīgi pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai,” saka Einārs Zēbergs un piebilst, ka, iespējams, tas saistīts ar gaidāmo reģionālo reformu.
Remontēs jumtus
Šogad paredzēts nomainīt Aizkraukles Mūzikas skolas ēkas jumta segumu un daļu ārdurvju, kā arī veikt logu ailu papildu siltināšanu, tādējādi novēršot nepamatotus siltuma zudumus. Pagrabs, kurā izvietotas darba un tehniskās telpas, laiku pa laikam kļūst mitrs, tādēļ ieplānots ierīkot drenāžu, apmēram metra augstumā norakt mākslīgi uzbērto zemes slāni un veikt hidroizolācijas darbus, lai novērstu pamatu bojāšanos. Šiem darbiem paredzēti 157 tūkstoši eiro.
Aizkraukles sporta centra jumts pašvaldībā ir ilgstoša sāpe, un šogad par 67 tūkstošiem eiro paredzēts saremontēt vismaz daļu jumta — tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams, uzklājot papildu segumu.
Būs apgaismojums
Kādreiz, padomju laikā, Stadiona ielā jeb gar asfaltēto celiņu paralēli Daugavai esot bijis apgaismojums, un šogad iecerēts to ierīkot posmā no kultūras nama stadiona virzienā vismaz līdz Draudzības krastmalas 3. ēkai, pašlaik tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija. Apgaismojumu visā posmā, līdz stadionam, šogad, visdrīzāk, neatjaunos, jo tam vajag vairāk līdzekļu. Darbus atvieglos tas, ka pagājušajā gadā pie stadiona ir izveidots jauns elektrības pieslēgums. Sākotnēji bija iecerēts izveidot apgaismojumu gar betonēto terasi Daugavas krastmalā, taču, izvērtējot tehnisko risinājumu, tas atzīts par nedrošu. Apgaismes darbiem ieplānoti 25 tūkstoši eiro. Apgaismojumu plānots rekonstruēt arī Skolas ielā, un kopā šiem darbiem paredzēti 40 tūkstoši eiro — šīs pārbūves nepieciešamība saistīta ar vidusskolas piebūves ēkas būvniecību.
Tāpat kā pērn, arī šogad kārtībā tiks uzturēts Daugavas krasts — atalgojumam labiekārtošanas strādniekam — Daugavas krasta kopējam — no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim ieplānoti 2460 eiro.
Atjaunos kāpnes
Kāpņu remontam aiz pilsētas kultūras nama šogad paredzēti 13 tūkstoši eiro. Savukārt kāpņu remontam un nobrauktuves izveidošanai pie ēkas Lāčplēša ielā 4 — 15 tūkstoši eiro. Pašvaldība piedalās projektā par videonovērošanas sistēmas ierīkošanu un veloparka būvniecību. Ja projekts tiks atbalstīts, pašvaldībai būs jāsamaksā priekšfinansējums — 211,4 tūkstoši eiro.
Pārbūvēs ceļus
Šogad vairāk nekā piecu kilometru garumā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu tiks atjaunoti pagasta grants ceļu pieci posmi, iepirkums ir beidzies un sagatavots līgums darbu veikšanai. Kopējās projekta izmaksas plānotas 433 333 eiro apmērā, pašvaldības līdzfinansējums ir 43 tūkstoši eiro. Tiks pārbūvēti šādi ceļu posmi: Mežvēveri—Meļķitāres 1,65 kilometru garumā, Jaunāres—Ārītes (1,6 km), Stepiņi—Plēsas—Papardes (0,61 km), Asni—Ritsalas (1 km) un Stepiņi—Plēsas—Papardes (0,61 km). Tie jau ilgstoši nelabvēlīgos apstākļos ir grūti izbraucami un apgrūtinājuši pārvietošanos vietējiem iedzīvotājiem un lauksaimniecības tehnikai, īpaši pavasaros. Ceļu posmi tika izvēlēti pēc konsultēšanās ar Aizkraukles pagasta uzņēmējiem sabiedriskajā apspriešanā, kas notika pirms vairākiem gadiem. Kādēļ pārbūve tik ilgi nenotika? Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis skaidro, ka pirms vairākiem gadiem bija ļoti lielas būvniecības izmaksas un par plānoto naudas summu varēja pārbūvēt tikai trīs posmus, tādēļ pašvaldība nogaidīja, līdz izmaksas krītas. Tagad par to pašu summu varēs pārbūvēt visus piecus posmus. Saskaņā ar pašvaldības noslēgto iepirkumu būvdarbus veiks Rīgā reģistrētā SIA “PMCI”.
Plāno iztīrīt dīķi
Ir iecere šogad sākt pilsētas dīķa tīrīšanu un pie ietekas dīķī izbūvēt vienkāršu virszemes ūdeņu attīrīšanas iekārtu, lai dīķī ieplūstu attīrīts ūdens. Par to domāts jau sen, taču līdz šim pietrūka naudas. Nu tā atlicināta no dabas resursu nodokļa summas — pavisam 100 tūkstoši eiro, šī summa sakrāta vairāku gadu laikā. “Dīķis pamazām aizaug, un pēc lietavām ūdens ir īpaši netīrs, notiek putošanās. Netīrais ūdens iekļūst arī strūklakā, radot vizuāli nepievilcīgu skatu. Iespējams, būs jāmaina slūžu konstrukcijas, jo esošās ir no padomju laika,” saka Einārs Zēbergs.
Deputāts Edgars Ratnieks domes sēdē jautāja, vai lejpus dīķa ir plānots izveidot vēl vienu dīķi, kādreiz esot bijusi tāda iecere. Einārs Zēbergs teic, ka vēl vienu dīķi tur neveidos, tomēr ir iecere kādreiz izveidot mākslīgo Staburagu — līdzīgi kā Koknesē, varbūt pat vēl skaistāku, jo tajā vietā ir dabiska stāva nogāze.
Likvidēs krūmu dobi
Pie domes ēkas ir krūmu dobe, tā ir ļoti sakuplojusi un rada vizuāli nepievilcīgu skatu. Krūmu apgriešana vairs nedod vēlamo rezultātu, tādēļ paredzēts tos izrakt un izveidot pievilcīgu puķu dobi. Šim nolūkam paredzēts tērēt 7 tūkstošus eiro. Līdzšinējā labiekārtošanas meistare devusies pensijā, un tagad daļēji viņas pienākumus pilda saimnieciskās daļas vadītājs Gundars Spriņģis. “Vajadzīgs speciālists ar zināšanām ainavu veidošanā, un pašvaldība tādu meklē,” norāda Zēberga kungs.
Izvietos displeju
Pieticīgi paredzēts atjaunot pašvaldības ēkas fasādi Lāčplēša ielā 1 un tur izvietot informatīvu displeju, kāds ir citās pilsētās, piemēram, Jēkabpilī vai Līvānos. Displejā būs lasāma pašvaldības aktuālā informācija, kā arī nepieciešamības gadījumā varēs reproducēt televīzijas pārraides, piemēram, valsts augstāko amatpersonu uzrunas svētkos.
Pirms pāris gadiem pašvaldība mēģināja iegūt līdzekļus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektā pašvaldības ēku atjaunošanai, taču neguva atbalstu, atteikumā tika norādīts, ka ēkas vēl ir pārāk labā kārtībā, lai tajās ieguldītu līdzekļus. “Līdz administratīvi teritoriālajai reformai ēkas nav paredzēts remontēt, jo vispirms jātiek skaidrībā, cik lielā apjomā kādas telpas būs nepieciešamas, un par to būs jādomā jaunajai pašvaldībai,” norāda Zēberga kungs. ◆
PRIORITĀTE — ĢIMEŅU ATBALSTS. Aizkraukles novada pašvaldības galvenā prioritāte ir bērni un jaunieši, īpaši jaunas ģimenes ar bērniem. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Aizkraukles novadā 33,9% iedzīvotāju ir vecuma grupā no 25 līdz 49 gadiem, tajā skaitā ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem. Daudzās ģimenēs uzskata, ka Aizkraukle ir laba dzīvesvieta bērnu audzināšanai un skološanai. Izglītības jomai šogad paredzēts tērēt 7,797 miljonus eiro, tajā skaitā izglītības iestāžu darbinieku atlīdzībai, precēm, pakalpojumiem, vidusskolas piebūves celtniecībai, mūzikas skolas remontam un sporta centra daļējam jumta remontam. Pēdējo gadu laikā deklarēto iedzīvotāju skaits samazinājies par 441 iedzīvotāju, tomēr pērnā gada un šī gada janvārī tas ir līdzīgs.
