Dina, pārdevēja veikalā Aizkrauklē
— Kasē šo monētu regulāri pietrūkst. Negribu piekrist apgalvojumam, ka cilvēki Latvijā nav gatavi atteikties no sīknaudas, jo pircēji regulāri “iztīra” maciņus un šos centus saber “Felidas” ziedojumu kastītē. No Ziemassvētkiem līdz Lieldienām kastīte ir pilna. Tāpat dara mazi bērni. Bija arī tāds gadījums — pirms divām nedēļām atnāca bērns kopā ar mammu. Viņiem līdzi bija šādi sakrāti septiņi eiro, un nopirka akvārija zivtiņu. Domāju, ka, atsakoties no mazajiem nomināliem, cenas celsies, jo kurš gan gribēs noapaļot uz leju?
Ainārs no Aizkraukles
— Atbalstu šādu iniciatīvu. Diez vai tāpēc palielināsies cenas produktiem un pakalpojumiem. Pie mūsu tā jau lielajām cenām šāda starpība neko nemainīs. Kad dzīvoju Norvēģijā, tur mazās monētas neviens neņēma vērā un, piemēram, degvielas uzpildes stacijās cenas apaļoja uz augšu vai leju. Ikdienā skaidru naudu izmantoju, pārsvarā maksāju ar bankas karti, bet lauku darbos ar karti nenorēķināsies. Ir bijuši gadījumi, kad veikalā bērns pie kases norēķinās ar šādām monētām, kuras sakrājis, un tad bieži vien jūtama gan pārdevēju, gan citu rindā stāvošo nepmierinātība, jo vajadzīgs laiks šīs naudas saskaitīšanai.
Linards no Lielvārdes
— Ir vajadzīga arī sīknauda. Pierasts pie tās. Nereti nākas aizdot kādam, ja pietrūkst līdz vajadzīgajai summai. Pats gan biežāk norēķinos ar karti. Protams, ja visi norēķinātos tikai ar bankas karti, būtu vieglāk, nevajadzētu līdzi staipīt maciņu. ◆
